30 http://www.city24.lv http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=71988&lang=LAT Šī gada 19. un 26.maijā no plkst.11.00 līdz 16.00 visi interesenti ir aicināti uz Atvērto durvju dienām projektā „Jaunā Teika” – Ropažu ielā 12! Atvērto durvju dienu periodā projektā „Jaunā Teika” notiek akcija – „Dzīvokļu izpārdošana!” Tā kā esam pārdevuši lielāko daļu dzīvokļu līdz šim piedāvātajos 2.mājas korpusos C un D, tad esam atvēruši pārdošanai jaunus mājas korpusus - A un B2! Šajā sakarā esam izveidojuši speciālu cenu piedāvājumu dažiem no tikko pārdošanā nonākušajiem dzīvokļiem: „5.STĀVA IZPĀRDOŠANA! – ATLAIDES 5% + 5%” Šis speciālais piedāvājums paredz to, ka B2 korpusa 5.stāva dzīvokļi tiek piedāvāti pārdošanai ar 5% atlaidi pašam dzīvoklim un 5% atlaidi iekšējai apdarei. Dzīvokļu izpārdošanas akcijas ietvaros esam izveidojuši speciālo cenu piedāvājumu arī vairākiem dzīvokļiem jau apdzīvotajos korpusos. Piedāvājam 1, 2, 3 un 4 istabu dzīvokļus ar pilnu iekšējo apdari par četrām speciālām cenām – EUR 70 000, EUR 80 000, EUR 90 000 un EUR 100 000! Sadarbībā ar DNB banku esam izveidojuši vēl vienu speciālo piedāvājumu – iegādājoties dzīvokli Jaunajā Teikā un noformējot hipotekāro kredītu DNB bankā, Jaunā Teika samaksās valsts nodevu īpašuma reģistrācijai – 2% no iegādātā īpašuma cenas Jūsu vietā un Jūs papildus iegūsiet iespēju saņemt dāvanā jauno Samsung Galaxy Tab 2 10.1! Izmantojot mūsu speciālo izpārdošanas piedāvājumu, Jūsu ietaupījums būs līdz pat EUR 9 500! Uz tikšanos atvērto durvju dienās! Papildus informācija: HANNER Real Estate +371 27022260 www.jaunateika.lv Rolands Purmalis +371 29598888 rolands@hanner.lv Māris Mežals +371 27022260 maris@hanner.lv Zbignev Zalevskij +371 29999467 zbignev@hanner.lv]]> Thu, 17 May 2012 18:00:00 +0300 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&categoryId=41791 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=71834&lang=LAT Ielūdzam Jūs uz atvērto durvju dienām š.g. 19. maijā no plkst. 11:00 līdz 15:00 Biķernieku ielā 160/6.mājā! Dzīvojamo māju komplekss atrodas Mežciemā, vienā no zaļākajiem Rīgas mikrorajoniem, blakus Juglas mežam, 20 minūšu braucienā līdz centram. Projekta iedzīvotāji īpaši novērtē iespēju dzīvot klusā, zaļā vietā, kur iedzīvotāju ērtībām ierīkoti plaši pagalmi ar atpūtas vietām un bērnu spēļu laukumiem. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem patiks, ka blakus atrodas Juglas mežs ar pastaigu takām un Juglas ezers ar ierīkotu peldvietu. Atvērto durvju dienu apmeklētājiem būs iespēja apskatīt visus pieejamos trīs un četru istabu dzīvokļus projekta 5., 6., 7. un 8. mājā! Pašlaik pārdošanā ir 3 un 4 istabu dzīvokļi ar pabeigtu pilnu apdari. Uzsākta 2 un 3 istabu dzīvokļu rezervēšana arī 9. mājā, kas tiks nodota ekspluatācijā gada beigās! Visi dzīvokļi tiek pārdoti ar pabeigtu pilnu apdari, tie ir pārdomāti plānoti, kompakti un ekonomiski, ar plašu balkonu, noliktavas telpām pagrabstāvā. Siltuma skaitītājs katram dzīvoklim un ar termoregulatoriem aprīkotie radiatori ļaus kontrolēt un samazināt apkures izdevumus. Katrā ēkā ir lifts, ko īpaši novērtē jaunās ģimenes ar bērniem. Automašīnas paredzēts novietot daudzstāvu autostāvvietā. Videonovērošana teritorijā un autostāvvietā. Atbildes uz interesējošiem jautājumiem Jums sniegs projekta attīstītāji. Par iespējām saņemt hipotekāro kredītu dzīvokļa iegādei Jums pastāstīs Nordea bankas speciālisti. Sīkāku informāciju par atvērto durvju dienām un projektu iespējams saņemt, zvanot: Zanda Dunajeva, mob. +371 27884222 Andra Paškovska, mob. +371 26438974 www.nccmajas.lv ]]> Thu, 17 May 2012 17:15:00 +0300 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&categoryId=41791 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=71983&lang=LAT Būvniecības nozare nākamajos gados augs, bet, visticamāk, šī izaugsme nebūs strauja un nepārsniegs 5% gadā, prognozēja biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotās būvnieku diskusijas dalībnieki. Patlaban galvenais izaugsmes virzītājs ir daži lielie infrastruktūras projekti, bet lielākie pasūtītāji ir valsts un pašvaldības. Straujāku izaugsmi kavē privāto investoru pasūtījumu trūkums, kā arī neskaidrība par Eiropas Savienības pieejamo finansējumu dažādiem projektiem pēc 2014.gada. Diskusijā piedalījās SIA "Arčers" direktora padomnieks Imants Akmentiņš, AS "Ramirent" Rīgas filiāles vadītājs Normunds Mitko, SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns, SIA "YIT Celtniecība" valdes priekšsēdētājs Andris Božē un SIA "Selva būve" valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis. Pēc statistikas datiem 2011.gadā būvniecības apjomi ir auguši par 12,3%, gan ekonomisti, gan Ekonomikas ministrija skaidro, ka būvniecībā pēc 60% krituma 2009.gadā ir atsākusies strauja izaugsme. Vai būvnieki arī uzskata, ka nozarē atsākusies strauja izaugsme? I.Akmentiņš: No "Arčers" viedokļa raugoties, izaugsme patiešām ir manāma. "Arčers" darbības segments ir valsts un pašvaldību pasūtījumi, un tā kā ir dažādi Eiropas Savienības fondi, kas tiek apgūti, pasūtījumi notiek. Protams, nav skaidrs, kas notiks 2014.gada 1.janvārī, kad sāksies nākamā plānošanas perioda līdzekļu apguve. Būvniecība nav tā nozare, kas būtu iekļauta prioritāro nozaru sarakstā, un tā ir pakārtota citām nozarēm. Bez būvniecības jau neiztiks, bet, kādi būs apjomi - grūti prognozēt. Šogad un nākamgad apjomi būs pietiekami, lai turpinātos izaugsme. Atsevišķi būvnieki ir minējuši, ka patlaban problēma ir celtniecības tehnikas pieejamība, jo uz tās nomu jāgaida rindā. Vai tehnikas iznomātāji izjūt šo problēmu? N.Mitko: Pēc smagā 2009.gada, kad lielākajai daļai būvnieku pietika ar to tehniku, kas bija pašu īpašumā, un tehnikas iznomātājiem bija grūti laiki, tagad vērojama tirgus atkopšanās. Īpaši tas ir sakāms par 2011.gadu, lai gan arī 2010.gadā rezultāti bija labāki nekā 2009.gadā. Iepriecina tas, ka patlaban ir vairāk industriālo objektu nekā iepriekš, jo tehnika mājokļu vai sabiedrisku ēku būvniecībai tiek nomāta daudz mazāk. Proporcionālo sadalījumu grūti pateikt, bet lielākā daļa tiek nomāta industriālo objektu celtniecībai un tas dod stabilitātes sajūtu tehnikas iznomātājiem. Tā kā ir šie objekti, arī ziemas sezona nebija tik "klusa" kā parasti. Tagad daudz tiek runāts par ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, siltināšanas projektiem, taču būvtehnikas iznomātājiem tas pilnīgi noteikti nav galvenais virziens un biznesa balsts. Ja beigsies siltināšanas projekti, tad nomas bizness no tā īpaši necietīs, jo iznomāto sastatņu apjoms ir neliels. Iespējams, ka siltināšana rada pozitīvu efektu būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem, bet būvtehnikas nomātājiem tā ir maznozīmīga. R.Orlovskis: Pērn tehnikas trūkums bija jūtams, šogad vēl redzēsim, kā būs, jo būvniecības sezona vēl ir pašā sākumā. Domāju, ka zemes darbu tehnikas trūkums varētu būt jūtams arī šogad, jo tehnika ir jānomā. Jaunas tehnikas iegādei uzņēmuma īpašumā ir nepieciešami finanšu resursi, protams, bankas un līzinga kompānijas ir kļuvušas atvērtākas pret uzņēmējiem, tomēr lielā industriālā tehnika ir pietiekami dārga, lai uzņēmējs to varētu atļauties. I.Geidāns: Bez tehnikas jau būvnieki nepaliks, jautājums ir par cenu, pieejamību, tehnikas piegādes ātrumu. Tomēr, tas rada arī zināmus riskus, piemēram, ja līgums paredz būvdarbus veikt pusgada laikā, tad katra diena ir svarīga. Vasarā visiem vajadzēs rakt, jo paredzēti infrastruktūras projekti daudzās pašvaldībās, tāpēc varētu rasties problēmas. R.Orlovskis: Jāņem vērā arī tas, ka patlaban gandrīz nenotiek ceļu remonti. Tiklīdz sāks būvēt ceļus, tehnikas vairs vienkārši nebūs. Tagad vēl būvnieki pie tehnikas var tikt, jo ceļu būvē gandrīz nekas nenotiek. Vai būvmateriālu pieejamība ir pietiekamā daudzumā? A.Božē: Ir sezonālas svārstības. Piemēram, ēku siltumizolēšanas projekti rada atsevišķu materiālu pārprodukciju ļoti īsā laikā. Fasāžu renovācijas var normāli veikt tikai vasaras sezonā un tajā brīdī, kad ir vajadzīgas stalažas, materiāli, rodas pārāk liels sezonāls pieprasījums atsevišķos sektoros. Kopumā patlaban nav tādas problēmas, ka nevarētu dabūt kāda veida būvmateriālus. Ja atceramies treknos gadus, tad, lai dabūtu siltināšanas vati no Somijas, bija jāstāv rindā. Patlaban tā vairs nav, bet pastāv riski, ka atsevišķos palielināta sezonāla pieprasījuma brīžos noteiktām materiālu grupām strauji kāpj cenas. "Merks" un "YIT Celtniecība" patlaban ir vieni no nedaudzajiem dzīvojamo ēku projektu attīstītājiem un būvniekiem. Vai atdzīvojies arī dzīvojamo ēku, ne tikai industriālo objektu segments? I.Geidāns: Sajūtas ir divējādas, un es par to izaugsmi nebūtu sevišķi optimistisks. Jāskatās, attiecībā pret ko ir šī izaugsme. Jā, 2010.gadā būvniecības kopapjoms valstī bija 756 miljoni latu un 2011.gadā tas bija 868 miljoni latu, taču tā bija tikai aptuveni puse no 2008.gada būvniecības kopapjoma. Loģiski, ka kopā ar nelielu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, pamazām aug arī būvniecības apjomi, taču tas ir ļoti maz. Gan Latvijā, gan Lietuvā būvniecības īpatsvars IKP struktūrā ir aptuveni 6%, bet Igaunijā tie ir aptuveni 9%. Tā būtu jābūt arī Latvijā, ja ekonomika attīstītos normālā tempā. Šogad nozarē būs vairāki lieli līgumi, piemēram, jau parakstīts līgums par Krievusalas termināļa būvi par aptuveni 70 miljoniem latu, drīzumā jāparaksta arī līgums par lidostas infrastruktūru par 67 miljoniem latu, tad vēl būs līgumi par infrastruktūras projektiem pilsētās - Valmierā, Jūrmalā un citās. Līdz ar to var teikt, ka pāris lieli projekti uz kopējā mazā būvniecības apjoma fona uzreiz parāda lielu izaugsmi. Visi sapriecājas, taču īstenībā tas neliecina ne par kādu lielu izaugsmi. Prognozēju, ka vēl vismaz gadus piecus nozare kaut kā kulsies uz priekšu līdzšinējos apjomos un tempos. Varbūt iespējams ikgadējais pieaugums 5% robežās, bet viss būs atkarīgs no dažiem lieliem projektiem. Tie būs lielie infrastruktūras projekti? I.Geidāns: Pagaidām jā. Privātā pasūtītāja būvniecības nozarē patlaban faktiski nav, dažus konkursus vēl izsludina lielās tirdzniecības ķēdes, piemēram, "Maxima", "Rimi", bet tas arī viss. Biroju ēku celtniecība tikpat kā nenotiek, autocentri jau ir sabūvēti. Būvniecība jau ir tā pati apkalpojošā sfēra - tikko atnāk kāds ar naudu, tā mēs esam klāt, bet tie ar naudu patlaban uz Latviju nenāk. Ekonomikai ir jāattīstās ātrāk, tikai tad sekos būvniecības attīstība, jo būvniecība parasti kopējai IKP izaugsmei seko ar nelielu kavēšanos. Ar dzīvojamām ēkām neiet tik labi - "Skanstes virsotnes" ir projekts, ko pamazām būvējam, taču tas neiet tik ātri, kā kādreiz tika iecerēts. 2006.gadā vēl plānojām, ka gada laikā izdosies pārdot 400 līdz 500 dzīvokļus, bet tagad šis plāns ir 100 līdz 120 dzīvokļi gada laikā. Plāni ir koriģēti, jo patlaban tirgū ir maz dzīvokļu pircēju, aptuveni 50% pircēju nāk no Krievijas un citām NVS valstīm. Uz dzīvojamo ēku būvniecību raugāmies ļoti piesardzīgi jeb, kā saka mūsu igauņu kolēģi, - "pilnu gaitu uz priekšu, bet ļoti piesardzīgi". A.Božē: Par būvniecības tirgu var teikt klasiskās teorijas vārdiem - būvniecība sāks atjaunoties otrajā gadā pēc tam, kad IKP pieaugums būs kļuvis pozitīvs. Tas nozīmē, ka 2013.gadā kaut kam vajadzētu sākt atjaunoties. Jau patlaban parādās pirmās izaugsmes pazīmes, bet tas ir uz ļoti zemā bāzes līmeņa fona. Zemo bāzi radīja 60% kritums nozarē? A.Božē: Es teiktu, ka kritums bija pat lielāks. Protams, ka patlaban ir tikai valsts un pašvaldību pasūtījumi, privātie pasūtījumi ir tikai tirdzniecības sektorā un tam par pamatu ir mazumtirdzniecības nozares apgrozījuma pieaugums. Tajā pat laikā nekāda kustība nenotiek industriālo parku, noliktavu saimniecību, biroju ēku segmentā. Biroju ēku segmentā samazinās brīvās platības, nedaudz pieaug nomas maksa, taču no otras puses - atbrīvojas daudzas "Latvijas Krājbankas" telpas, sākts būvēt jauno Valsts ieņēmumu dienesta kompleksu, līdz ar to īpašs pieprasījums pēc jaunām biroju telpām pagaidām vēl neradīsies. Dzīvojamo ēku segmentā, kurā strādā arī "YIT Celtniecība", Rīgā ir divi tirgi. Pirmais ir pilsētas centrs, un šajā tirgū pircēju pamatmasa ir no ārvalstīm, tie ir cilvēki, kurus interesē ceļošanas iespējas, bet lielākā daļa no šiem pircējiem patlaban nemaz neplāno dzīvot Latvijā. "YIT Celtniecība" attīsta projektus tipiskajos guļamrajonos un te situācija ir pavisam cita. Pircēji ir vietējiem, pircējiem ir nepieciešami banku kredīti. Bankas patlaban it kā saka - mēs dodam kredītus, nāciet un ņemiet, bet realitātē saņemt kredītu nav nemaz tik vienkārši. Jāsaka, ka šajā tirgus sektorā zināms progress ir novērojams, bet tas nav tik būtisks. Patlaban dzīvojamo ēku būvniecībā galvenais virzītājspēks ir ārvalstu pircēji. Vai vidēja izmēra būvniekiem skats uz nozari ir tāds pats kā lielajiem? R.Orlovskis: Skats ir līdzīgs, bet statistika mazliet savādāka, jo aptuveni 70% no "Selva būve" veiktajiem darbiem nodrošina privātie pasūtījumi. 30% no pasūtījumiem nāk no valsts un pašvaldības, bet pārējos nodrošina privātuzņēmumi. Patlaban izpildām arī tāmēšanas pasūtījumus, un arī tos diezgan daudz pasūta tieši privātie pasūtītāji. Protams, ka liels dzinulis būvniecības nozarei ir uzturēšanās atļaujas, ko ārvalstu iedzīvotāji var saņemt, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Dzīvokļi tiek pirkti, tirgus attīstās, īpaši tas ir redzams Jūrmalā. Vai tas nozīmē, ka privātie pasūtītāji vairāk vēršas pie nelielām būvfirmām? R.Orlovskis: Nē, pilnīgi noteikti vēršas arī pie lielajiem būvniekiem. I.Geidāns: Katrai kompānijai ir sava pieredze, taču katras kompānijas būvniecības apjoms attiecībā pret kopējo nozares apjomu ir neliels, tāpēc grūti vispārināt. R.Orlovskis: "Selva būve" ir vidēja izmēra kompānija, kurai nav nepieciešams tik liels apjoms kā "Merkam" vai "Arčeram", tāpēc pagaidām izskatās, ka ar pasūtījumiem viss ir kārtībā un izaugsme ir redzama. Ja statistika uzrāda 12% izaugsmi, tad man liekas, ka tā ir pat nedaudz lielāka. Grūti pateikt, kā tas izpaudīsies nākotnē. Aprīlī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis konferencē par krīzes pārvarēšanu Latvijā sacīja, ka tautsaimniecībā ir notikušas pozitīvas strukturālas izmaiņas - pieaudzis ražošanas sektors, bet mazāk produktīvie tautsaimniecības sektori - tirdzniecība, pakalpojumi un būvniecība - ir samazinājušies. Vai būvniecību var dēvēt par ekonomikas mazāk produktīvo sektoru? R.Orlovskis: Būvniecību nezin kāpēc vienmēr uzskata par mazāk svarīgu ekonomikas nozari, bet patiesībā būvniecībai ekonomikā ir pietiekami liels īpatsvars. Apjomi ir pietiekami lieli un arī nozarē strādājošo skaits ir pietiekami liels - tas velk uz augšu visu tautsaimniecību, jo šie cilvēki saņem algu, tērē to, veicinot gan tirdzniecību, gan ražošanu. Patlaban būvnieki būvē to, ko pieprasa tirgus, bet valsts varētu padomāt par nākotnes attīstību un veicināt ražošanas objektu būvniecību. I.Geidāns: Aprīļa sākumā beidzās projektu pieteikumu iesniegšana uz 27 miljonu latu ES finansējuma saņemšanu augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstībai. Iesniegti vairāk nekā 60 projekti, līdz ar to skaidrs, ka tiks būvētas vairākas ražotnes divu līdz piecu miljonu latu vērtībā, un tas būs pozitīvs pienesums ne tikai rūpniecībai, bet arī būvniecībai. Laikā, kad sākās krīze, valsts varēja paregulēt iepirkumus, piemēram, intensificējot infrastruktūras objektu realizāciju, bet viss peldēja tādā kā pašplūsmā. Būvnieki sacīja gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrijai - noregulējiet šos jautājumus, tā tiešām bija reize, kad valsts varēja panākt pretī nozarei. Tad, kad klājas labi - tad mūs nevajag regulēt, bet tad, kad iet slikti - tad šāda palīdzība noderētu. R.Orlovskis: Arī pašvaldības joprojām cīnās ar ES fondu naudām, saskaras ar pietiekami lielu birokrātiju. Jebkurā projektā, kuru iecerēts realizēt, līdz reālai līdzfinansējuma saņemšanai paiet gads, pusotrs vai pat divi. Domāju, ka to vajadzētu darīt daudz, daudz ātrāk, vienkāršot procesu un mazināt birokrātiju. I.Geidāns: Kāpēc igauņiem viss notiek daudz ātrāk? Viņiem gan valsts, gan pašvaldību budžetā ir nauda, parādi nav tik lieli, līdz ar to, tiklīdz kaut kur pietrūkst finansējums, naudu var piešķirt no budžeta un projekts tiek realizēts. Latvijā budžetos naudas nav, tāpēc ir svarīgi apgūt ES naudu, bet esam tik neelastīgi, ka šī apgūšana neiet tik raiti, kā gribētos. A.Božē: Arī ražošanas uzņēmumi ir bijuši dziļā krīzē un daudzi no tiem samazināja ražošanas apjomus. Tagad virknē nozaru - farmācijā, kokapstrādē un citās - ir pacēlums, taču, runājot ar šo nozaru pārstāvjiem par kādu jaunu objektu vai ražotņu būvniecību, atbilde parasti ir - nē, mēs esam ļoti piesardzīgi attiecībā pret ekonomisko situāciju, labāk esošajā ražotnē organizēsim otro maiņu, trešo maiņu, taču ieguldījumi jaunās ražotnēs pagaidām vēl netiek plānoti. Arī veiksmīgajiem uzņēmumiem patlaban vēl ir bažas par nākotni un tie nav gatavi spert platu soli pretim nākamajam ražošanas attīstības ciklam. Kādi vēl iemesli kavē nozares attīstību? I.Akmentiņš: Kaut vai tā pati reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas epopeja. Gadiem ilgi mēģinām VID stāstīt, ka ne visiem būvniecības pakalpojumiem tas būtu piemērojams, tomēr atsaucības nav. I.Geidāns: Lai gan notika diskusijas ar pieaicinātiem speciālistiem, tomēr nekas no izdiskutētā netika ņemts vērā. Tātad valsts nozares pārstāvjos īsti neieklausās? I.Akmentiņš: Būsim reāli, neieklausās. Vai tas, ka jaunais Būvniecības likums patlaban tiek skatīts jau trešajā Saeimā, kavē nozares attīstību? Vai tagadējā likuma versija ir nozares attīstību sekmējoša? I.Geidāns: Iepriekšējā Saeimā likums jau bija novests gandrīz līdz pieņemšanai, jo bija pilnībā izdiskutēts Tautsaimniecības komisijā, bet atnāca jaunā Saeima un tagad vairs nekas nav dzirdēts par likuma tālāku virzīšanu. Likuma sakarā saduras divi viedokļi - viens paredz birokrātisko šķēršļu noņemšanu, bet otrs - lielāku kontrolēšanu. Mēs vairāk esam par atbildību kompānijas iekšienē, nevis par ierēdņu īstenotu kontroli. Uzņēmumam pašam ir jābūt atbildīgam par savu darbu un jāriskē ar visu, kas uzņēmumam pieder. Protams, ka ir kategorija cilvēku, kas grib izsniegt sertifikātus, kontrolēt papīrus, savukārt kompānijā ir jāuztur vesela nodaļa, kas strādā šim aparātam, apmierina visus šos papīru pieprasījumus. Tas tomēr liecina par valsts pārvaldes pilnīgu neefektivitāti. Daudzi būvnieki apgalvo, ka nozari var glābt eksports, jo Latvijā pasūtījumu nav. Kāda ir eksporta nozīme nozares attīstībā? I.Akmentiņš: Tas ir viens no risinājumiem pašreizējā situācijā, kuru uzņēmumi mēģina izmantot. Arī "Arčers" mēģina ieiet ārvalstu tirgos, atrast savu nišu. Protams, jārēķinās ar to, ka arī šajos tirgos ir sava konkurence, savi normatīvi, kas jāievēro, un to apgūšana prasa laiku. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijas uzņēmumi nav vienīgie, kas mēģina iekļūt Rietumeiropas tirgū, to pašu dara arī lietuvieši, poļi, turki. Aizejot uz jebkuru tirgu, jārēķinās, ka tur priekšā būs gan vietējie, gan citu Austrumeiropas valstu būvnieki. Arī ārzemēs konkursos vērtē izdevīgāko cenu, tiesa, ne tā kā Latvijā. Tur skatās dārgāko un lētāko piedāvājumu un tad ņem to, kas ir pa vidu, taču, ja zinām, ka konkursā piedalās vairākas poļu firmas, tad jau uzreiz saprotam, ka būs maz iespēju uzvarēt. Līdz ar to "Arčeram" lielākos apjomus ārvalstīs izdodas apgūt ar savu logu ražošanu, jo tas ir mūsu produkts un mūsu pievienotā vērtība. Šis produkts tiek novērtēts un te jau vairs zemākā cena nespēlē galveno lomu. Logi vairāk ir rūpniecības produkts, bet tie velk līdzi arī mūsu būvniecības nozari, jo tur, kur logus piegādājam, tos parasti arī montējam. N.Mitko: Ir atsevišķi precedenti, kad iznomājam tehniku, un ar to Latvijas būvnieks brauc strādāt ārzemēs. Tehnikas cenas atšķiras atkarībā no tirgus un no tehnikas veida. Līdz ar to "Ramirent" ir tā, ka dažas pozīcijas Latvijā ir pat dārgākas nekā Somijā, tas ir atkarīgs no tehnikas veida un būvkompāniju veidotā pieprasījuma. Ir arī otrādi. Ir gadījumi, kad Latvijā komplektējam konteinerus un dodam līdzi celtniekiem, bet tādu nav daudz. Domāju, ka biežāk sava tehnika darbam ārzemēs tiek izmantota tad, ja šī tehnika ir būvkompānijas īpašumā, jo, nomājot tehniku starptautiskās kompānijās, vidējais cenu līmenis visās valstīs tomēr ir līdzīgs. Diezgan bieži Latvijas uzņēmēji "Ramirent" Latvijas filiālē interesējas par nomas cenām "Ramirent" filiālēs citās valstīs. Ļoti cieši šāda sadarbība notiek Baltijas valstu ietvaros, taču nomāšana visbiežāk notiek tajā valstī, kur paredzēts strādāt. Tiesa, 2009.gadā diezgan bieži notika tā, ka būvnieki nomāja tehniku Latvijā un brauca ar to strādāt uz Zviedriju, jo toreiz nomas cenas bija nokritušās ļoti zemu. Toreiz samērā intensīvi dalījāmies ar savu tehniku "Ramirent" grupas ietvaros, savukārt patlaban saņemam papildu tehniku no "Ramirent" grupas uzņēmumiem Viduseiropā, kur būvniecības apjomi nedaudz samazinās, līdz ar to kompensējam augošo pieprasījumu Latvijā. I.Akmentiņš: Skatāmies ne tikai uz Rietumu tirgu, bet arī uz Austrumiem - Ukrainu, Krieviju, Kazahstānu. Tur ir lieli finanšu resursi, tiek attīstīti projekti, tāpēc arī ārvalstu būvniekiem ir zināmas iespējas. Jau vairākus gadus būvnieki norāda uz vienu no lielākajām problēmām nozarē -iepirkumu konkursos regulāri uzvar firmas ar zemākās cenas piedāvājumu. Vai tas nopietni kavē nozares attīstību, un kā šo problēmu var risināt? R.Orlovskis: Zemākās cenas piedāvājuma izvēle ir pilnīgs absurds. I.Geidāns: Par to ir runāts daudzas reizes un daudzi tam piekrīt - ja pēc noteiktiem kritērijiem kādam projektam ir veikta būvniecības kompāniju atlase, tad var ņemt vērā zemāko cenu. Bet tas ir tikai tad, ja konkursā patiešām piedalās tikai iepriekš atlasītas kompānijas, kuras reāli var nodrošināt projekta realizāciju. Patlaban ir tā, ka konkursā var piedalīties kaut vai 20 kompānijas, nodrošinājuma garantija kaut kā tiek saorganizēta un beigās - cik tad Latvijā ir projektu, kuri tā arī nav pabeigti līdz galam, apturēti? Daudz. N.Mitko: Ļoti bieži esam saskārušies ar to, ka siltināšanas konkursā ar zemāko cenu uzvarējušai kompānijai iedodam savu cenu piedāvājumu, bet kompānija to nevar pieņemt, jo konkursa piedāvājumā norādījusi, piemēram, 2009.gada cenas. Bet, piemēram, sastatņu cenas toreiz veidoja tikai trešo daļu no tagadējās tirgus cenas. Parunājot ar citiem uzņēmējiem, kļūst skaidrs, ka šīm "lētajām" firmām tāda pati situācija ir arī ar darbaspēku, ar materiāliem, bet kaut kādā veidā šie uzņēmumi konkursu ir uzvarējuši, kaut ko pat ir sākuši darīt. Skaidrs, ka tas ir vai nu potenciāls pārtraukts projekts, vai arī apkrāpti piegādātāji. Rezultātā nav priecīgs ne pasūtītājs, ne pārējie. I.Geidāns: Paņemot objektu par zemāko cenu, būvnieks nevar garantēt darbu izpildes kvalitāti. I.Akmentiņš: Cik ir gadījies būt klāt tikšanās reizēs ar ierēdņiem vai augstākiem politiskiem darboņiem, rodas iespaids, ka viņi savā starpā spēlē futbolu, bet aizmirst par kopējo spēli. Tur ir problēma, un nav skaidrs, vai tas ir tāpēc, ka Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju vada dažādas politiskās partijas? Loģiski domājot, būtu jānotiek sadarbībai, jo Iepirkumu uzraudzības birojs pakļauts Finanšu ministrijai, bet būvniecības nozari pārrauga Ekonomikas ministrija. Būvnieki savus priekšlikumus iesniedz Ekonomikas ministrijai, kurai tie būtu jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, taču sadarbība ir ļoti vāja. Ja būtu iespējams Iepirkumu likumu sajūgt kopā ar Būvkomersantu reģistru, ar kaut kādiem uzkrātiem datiem, izveidotiem "melno sarakstu" un "balto sarakstu", tad problēmas varētu atrisināt, vienkārši ir jābūt politiskai gribai. Jānosaka skaidri spēles noteikumi, ka iepirkumu konkursos piedalās uzņēmumi, par kuriem Būvkomersantu reģistrā uzkrāti dati par pieredzi, finanšu situāciju un citiem rādītājiem. No otras puses - pašvaldības, kas ir vieni no galvenajiem pasūtītājiem, ir ieinteresētas objektus uzbūvēt par pēc iespējas zemāku cenu? R.Orlovskis: Neviens neapzinās, un nav jau arī nekādu kritēriju, kur ir tā robeža, kas ir šī zemākā cena. Piemēram, ja kāds pašvaldībai būtu pateicis, ka zemākā cena ir 100 lati, un ja kāds piedāvā paveikt darbu par 100 latiem, tad šo piedāvājumu var pieņemt. Patlaban nav nevienas struktūras, kas to noteiktu, un, ja kāds šo darbu piedāvā par 50 latiem, pašvaldību iepirkumu komisijas spiestas pieņemt šo piedāvājumu, jo to nosaka likums. Pēc tam ir jāmokās, varbūt paveicas, bet, domāju, ka 60% gadījumu nepaveicas. I.Geidāns: Var, protams, sūdzēties par nepamatoti zemu cenu, bet to tikpat kā nav iespējams pierādīt. R.Orlovskis: Cik sūdzību nav bijis, bet visas ir atmestas atpakaļ, jo nav kritēriju, kas ir zemākā cena. N.Mitko: Ļoti bieži firmas, kuras ir piedāvājušas šīs "ekskluzīvi zemās" cenas, pilnīgi ne ar ko neriskē, neuzbūvējot objektu līdz galam. Visbiežāk tās ir nesen reģistrētas, jaunas firmas, dažreiz tās ir veidotas pat vienam konkrētam projektam. Ja neizdodas, tad šāds uzņēmums neriskē ne ar uzņēmuma vārdu, ne ar garantiju, un pēc kāda laika tie paši cilvēki var nodibināt pilnīgi jaunu uzņēmumu. "Ramirent", veicot kredītkontroles pasākumus, bieži vien ir konstatējis, ka šīs jaunās firmas atbilst visšaubīgākajiem kritērijiem un tā ir kategorija, kurai viennozīmīgi tiek prasīta priekšapmaksa par katru iznomāto vienību. Tas jau ir zināms rādītājs, tomēr šādas firmas visu laiku uzvar konkursos par kādu objektu būvniecību. Vai ir jāizstrādā kāds mehānisms, kas jau pirms iepirkumu izsludināšanas atsijā šaubīgās firmas, nosaka kādu zemāko reāli iespējamo cenu? R.Orlovskis: Ir sertificētie tāmētāji, to var kontrolēt arī Latvijas Būvinženieru savienība. Sertificēts tāmētājs objektīvi tāmē projektu, iesniedz tāmi pašvaldībai, norādot, ka objekta izmaksas ir, piemēram, 1,2 miljoni latu. Līdz ar to arī jāvērtē to būvnieku piedāvājumi, kas ir tuvu šai summai. Tik elementāras lietas izdarīt nav nemaz tik sarežģīti. I.Geidāns: Šī ideja nav slikta, pirms konkursa izsludināšanas jau noteikt kaut kādu reālo budžetu. Tam, kas piedāvā zemāko cenu, jādod izpildes garantija par to starpību, kas atšķiras no sākotnēji nosauktās summas, plus vēl kādi 5% un viss - ja esi gatavs riskēt, tad garantē. R.Orlovskis: It kā jau pašvaldības balstās uz kaut kādām tāmēm un aprēķiniem, kas kādam objektam varētu būt nepieciešams. Lai to visu sakārtotu, nav nepieciešams daudz darba un daudz izmaiņu. A.Božē: Normāli domājošas pašvaldības projektam pasūta finansiāli ekonomisko pamatojumu, diemžēl arī tad konkursu var uzvarēt kāds, kuram nav ne pieredzes, ne saprašanas. Mazās pašvaldībās nav speciālistu, tādi ir tikai lielās pašvaldībās. Iepirkumi jau ir ļoti dažādi, bet mazās pašvaldībās nav kas tos izvērtē. Tāmēšana īstenībā nav reglamentētā sfēra, un tāmēt var dažādi, absolūtas taisnības nav. Latvijas būvniecības standarts nosaka tikai tāmes saturu. Tos pašus būvmateriālus var nopirkt Ķīnā, bet var nopirkt Francijā, un cenas var būt ļoti dažādas. I.Geidāns: Līdz ar to iepirkumi kļūst arvien sarežģītāki un sarežģītāki, bet rezultāts arvien sliktāks un sliktāks. Kaut kas šajā sistēmā ir nepareizs. Kādas ir prognozes par nozares attīstību šogad un nākamgad? I.Akmentiņš: Noteikti, ka 2012.gadā un 2013.gadā nozarē būs augšupeja. Diemžēl par tālāko baidos prognozēt, jo, ja nebūs ES struktūrfondu vai kādu citu finanšu instrumentu, tad baidos, ka būvniecībā var sākties sarežģīti laiki. Lai arī kā to gribētos, tomēr neticu, ka divu gadu laikā pēkšņi ienāks kādi investori, kas dos pasūtījumus būvniecības nozarei. Lai sagatavotu projektu, vajag vismaz gadu vai divus, un būvniecību var sākt tikai otrajā vai trešajā gadā, bet pagaidām tādi lieli nākotnes projekti nav manāmi, tāpēc skatījums uz nākotni ir ļoti piesardzīgs. N.Mitko: Piekrītu, ka uz nākotni jāskatās ļoti piesardzīgi, bet, ņemot vērā to, kādi ir bijuši divi vai trīs pēdējie gadi, tad jāteic, ka turpināsies 2010.gadā un 2011.gadā iesākusies nozares attīstība. Pēc loģikas vienā gadā izaugsmei būtu jābūt lielākai, otrā mazākai, bet izaugsme būs, jo nepieciešamība pēc būvniecības ir. I.Geidāns: Pagājušā gada beigās bija jāsagatavo piecu gadu nākotnes redzējums par uzņēmuma attīstību. Pieņēmām, ka īstenosies Finanšu ministrijas prognoze par Latvijas IKP pieaugumu 5% līdz 6% robežās nākamo piecu gadu laikā, un prognozējām, ka nākamo piecu gadu laikā būvniecības apjoms valstī varētu sasniegt vienu miljardu latu gadā no tagadējiem 0,86 miljardiem latu. Tas varētu būt aptuveni 5% pieaugums gadā. Nekas neliecina par to, ka tuvāko gadu laikā varētu būt lielāks lēciens. Būvniecības buma laikā būvniecības apjoms valstī gada laikā bija 1,7 miljardi latu, bet līdz tādam apjomam vēl ir ļoti tālu. A.Božē: Izaugsmes potenciāls būvniecībai Latvijā un īpaši Rīgā ir pietiekami nozīmīgs, jo atrodamies ģeogrāfiski ļoti izdevīgā vietā. Ceru, ka izaugsme būs, protams, jautājums ir par to, vai spēsim radīt investīcijām ietiekami labvēlīgu vidi, vai politiķiem būs pietiekami daudz gribas un pilnvaru to darīt. Vai mēs varēsim lielām investīciju kompānijām solīt, ka tiks darīts viss, lai šīs investīciju kompānijas ienāktu Latvijā? Reālā situācija ir pretēja - tiek runāts par referendumu tiesību piešķiršanu pašvaldībām, redzam, ka būvniecība var tikt apturēta jebkurā no tās stadijām un, piemēram, mani vadītāji Somijā vispār nesaprot, kā tas var notikt. Ja spēsim šīs lietas sakārtot, tad ir pilna pārliecība, ka potenciāls ir un tas var tikt izmantots. Domāju, ka nozares izaugsme nebūs lēcienveidīga, bet tā būs mērena un stabila. R.Orlovskis: Uzskatu, ka izaugsme būs, jo būvniecība tautsaimniecībai vienmēr būs nepieciešama un tā ir neatņemama ekonomikas sastāvdaļa. Vajadzēs jaunas ēkas, vecās vajadzēs restaurēt. Ja valdība izstrādās kādu valsts attīstības redzējumu, būs jābūvē jauni projekti, jauni ceļi, jauni tilti un nozare attīstīsies. I.Geidāns: Tagad mēs bēdājamies par to, kā nozares apjomi ir nokrituši salīdzinājumā ar 2007.gadu, bet varētu paskatīties, kā nozare ir pacēlusies salīdzinājumā ar 1997.gadu. Toreiz nebija nekādu investoru, banku aizdevumi nebija pieejami, bet būvnieki strādāja. Turklāt ir gandarījums, ka Latvijas būvniecības kompānijas šajā laikā jau ir sasniegušas Eiropas un pasaules līmeni. Nozare ir normāla, un varētu izdarīt daudz vairāk, bet diemžēl pagaidām nav pieprasījuma.]]> Thu, 17 May 2012 17:00:00 +0300 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&categoryId=41793 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=71996&lang=LAT ARCO REAL ESTATE piedāvā visiem interesentiem iepazīties ar Jūrmalā esošajiem jaunajiem dzīvojamiem projektiem – tie visi sagrupēti vienā kartē. Skatīt šeit. Šajā kartē par katru projektu norādīta tā atrašanās vieta, informācija par pārdošanā pieejamo dzīvokļu skaitu, dzīvokļu platībām, kā arī cenām. Šobrīd kartē apkopota informācija par 40 dzīvokļu projektiem.]]> Thu, 17 May 2012 16:00:00 +0300 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&categoryId=41790 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=71977&lang=LAT 1. Sestdien, 19. maijā no plkst. 12:00 Atvērto durvju dienas YIT Jaunajā Projektā "Ēbeļmuiža".
Vairāk informācijas šeit>> 2. Sestdien, 19. maijā no plkst. 11:00 līdz 15:00 Atvērto durvju dienas NCC Mājās Biķernieku ielā 160/6.mājā!
Vairāk informācijas šeit>> 3. Sestdien, 19. maijā no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00 Atvērto durvju dienas projektā „Baltezera terases”.
Vairāk informācijas šeit>> ]]> Thu, 17 May 2012 10:00:00 +0300 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&categoryId=41791 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=71984&lang=LAT Nekustamo īpašumu uzņēmums "Baltic Sotheby’s International Realty" rīko semināru saviem Krievijas un Baltkrievijas partneriem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Baltic Sotheby’s International Realty" pārstāve Natālija Lokenbaha. Seminārs tiek rīkots, lai lauztu starp ārzemniekiem izveidojušos stereotipu "ar Latvijas uzņēmumiem labāk nestrādāt", sacīja Lokenbaha. "Ārzemju uzņēmumi arvien biežāk sastopas ar neprofesionāliem un haotiskiem dažu nekustamo īpašumu pārdošanas uzņēmumu priekšlikumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Tie ir nesen izveidotie nekustamo īpašumu pārdošanas uzņēmumi, kas vēlas gūt ātru peļņu, izmantojot ārzemju pircēju pieprasījumu pēc nekustamā īpašuma," sacīja Lokenbaha. Izmaiņas likumā "Par imigrāciju", kas ļauj saņemt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma pirkumu, palielinājušas ārzemnieku pieprasījumu pēc tā, taču vienlaikus arī veicinājušas jaunu nekustamā īpašuma uzņēmumu veidošanos, sacīja "Baltic Sotheby’s International Realty" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs, norādot, ka šiem uzņēmumiem neesot nepieciešamās pieredzes, un ar vēlmi ātri nopelnīt tie var kaitēt Latvijas tirgus profesionālo dalībnieku veidolam. "Tirgus ir mazs, patlaban tajā valda azarts, bet ļoti ātri var atklāties patiesā situācija," sacīja Rozenbergs. Vienas dienas pasākums tiks atklāts ar "Baltic Sotheby`s International Realty" prezentāciju par situāciju Latvijas "premium" klases nekustamā īpašuma tirgū, kā arī ar partnera - juridiskā biroja "Padva un Partneri Baltija" - uzstāšanos par nestandarta situācijām, sagatavojot uzturēšanās atļaujas NVS pilsoņiem, kuri pērk nekustamo īpašumu Latvijā. Viesi varēs apskatīt "Baltic Sotheby`s International Realty" objektus Jūrmalā un Rīgas centrā, kā arī piedalīties ekskursijās. "Baltic Sotheby's International Realty" darbību sākusi 2010.gada pavasarī, atverot biroju Rīgā. 1.jūlijā darbu sāka Jūrmalas birojs Jomas ielā. Saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju 2011.gadā tika atvērts birojs Tallinā, bet 2012.gada plānots atvērt biroju Viļņā. "Baltic Sotheby's International Realty" līdzīpašnieki ir Ilze Mazurenko, Rozenbergs un Leonīds Kiļs. Pasaulslavenais "Sotheby’s" izsoļu nams dibināts Londonā 1744.gadā. 1983.gadā "Sotheby’s" iegādājās ASV uzņēmumu vadīts konsorcijs, un "Sotheby’s" tiek kotēts Ņujorkas biržā kopš 1988.gada. "Sotheby’s International Realty" starptautiskais nekustamā īpašuma aģentūru tīkls dibināts 1976.gadā, lai savstarpēji neatkarīgas nekustamā īpašuma aģentūras nodrošinātu ar nepieciešamo mārketinga un īpašumu piedāvājumu apmaiņas programmu, kas ļautu izveidot saikni starp labākajām īpašumu aģentūrām un augstākās klases klientiem visā pasaulē. Franšīze dalībai "Sotheby’s International Realty" aģentūru tīklā tiek izsniegta tikai rūpīgi izvērtētām nekustamā īpašuma firmām un individuāliem mākleriem, kuri atbilst stingrām atlases prasībām. "Sotheby’s International Realty" franšīzes turētājus nodrošina ar plašu biznesa pārvaldības, mārketinga, rekrutēšanas, izglītošanas un biznesa attīstības rīku klāstu. Aģentūru tīkla dalībniekiem ir privilēģijas sadarboties ar "Sotheby’s" izsoļu namu.]]> Thu, 17 May 2012 09:42:05 +0300 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&categoryId=53191 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=71968&lang=LAT Kaut arī Latvijas valdības un AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) realizētā programma, piedāvājot atpirkt meža īpašumus no cilvēkiem, kuri vēlas tos pārdot, lai tie nenonāktu ārzemnieku rokās, ir atbalstāma, kopumā tā uzskatāma par zaudētu kauju, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica Igaunijas valsts meža apsaimniekotāja "Valsts meža centrs" (RMK) vadītājs Aigars Kallass. Viņš norāda, ka RMK savas apsaimniekošanā esošās teritorijas nepārdod, taču Igaunijas valdība pēdējos gados ir pārdevusi aptuveni 20 000 hektāru meža zemes. "Lai arī kā negribētos teikt, ka Igaunijas zemei jāpieder igauņiem, to ir neiespējami panākt. Un, ja tas nav iespējams, nav jēgas ar to cīnīties. Atbalstu LVM un Latvijas valdības centienus, taču tā ir zaudēta kauja. Turklāt Igaunijas valdība patlaban nav tik bagāta, lai šādas programmas attīstītu," skaidro Kallass. RMK vadītājs arī stāsta, ka pērn uzņēmums palielinājis apgrozījumu par aptuveni 20%, galvenokārt pateicoties ciršanas apjomu kāpināšanai. "Sabiedrības attieksme Igaunijā ir ļoti līdzīga Latvijai. Cilvēkus, protams, neiepriecina cirsmas, viņi rūpējas par mežu. Tāpat kā Latvijā LVM gadījumā, arī Igaunijā mežizstrādes apjomi ir ilgtspējīgi, nepārsniedzot ikgadējo pieaugumu. Turklāt pērno pieaugumu vairāk nodrošinājām ar izlases un jauktajām cirtēm. Tās tomēr sabiedrība uztver mierīgāk nekā kailcirtes," piebilst Kallass. Visi Igaunijas valsts meži esot FSC sertificēti kopš 2002.gada, PEFC - kopš 2010.gada. Turklāt, kā akcentē Kallass, to nevarot uzskatīt par mārketinga instrumentu. "RMK gadījumā tas nekad nav ticis tā izmantots, jo neviens klients nav bijis gatavs piemaksāt par sertificētu koksni. Šie sertifikāti drīzāk ļauj palikt esošajos tirgos un vieglāk atrast jaunus. Kā arī tie liek sakārtot savu saimniecību," stāsta uzņēmuma vadītājs. RMK revidētais pārskats liecina, ka pērn uzņēmums strādājis ar 137 miljonu eiro (95,9 miljonu latu) apgrozījumu un 32 miljonu eiro (22,4 miljonu latu) peļņu. Salīdzinājumā ar 2010.gadu, rādītāji kāpuši par 20%. Valsts budžetā RMK pērn iemaksājis 20,6 miljonus eiro (14,42 miljonus latu). Kopumā pērn pārdoti 2,67 miljoni kubikmetri koksnes. No tā 41% veidoja apaļkoki, 38% - papīrmalka, 10% - kurināmā malka, 11% - šķelda. Aptuveni 2,2 miljonus Igaunijas teritorijas klāj meža platības, no kā apmēram 40% apsaimnieko RMK. Kā ziņots, lai ierobežotu mežu nonākšanu ārvalstu iedzīvotāju īpašumā, Zemkopības ministrija 21.februārī uzdeva LVM palielināt zemes iepirkšanu no meža īpašniekiem, atvēlot šim nolūkam kopumā vienu miljonu latu. Patlaban kopumā ir saņemti un dažādās izskatīšanas stadijās atrodas 93 īpašumi ar kopējo platību 1191 hektārs, savukārt 227 īpašumi ir iesūtīti iegādes lietderības sākotnējai izvērtēšanai.]]> Wed, 16 May 2012 13:00:00 +0300 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&categoryId=41790 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=71963&lang=LAT Nepilnus sešus gadus pēc nodošanas ekspluatācijā pašvaldības celtais nams Dreiliņu masīvā, Ēvalda Valtera ielā 5, ieguvis visai neglītus un, pēc iedzīvotāju domām, bīstamus vaibstus. Nama galējā ārsiena krietni izvirzījusies uz ārpusi, radot iespaidu, ka var arī sabrukt, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
 Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv. «Nekādu fundamentālu bojājumu šī nama ārsienai nav, un iedzīvotājus tā neapdraud,» uzsvēris Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB) sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats. Pie RPB kā pašvaldības dzīvojamo namu apsaimniekotāja jau vērsušies arī daudzi šīs mājas iedzīvotāji. Tiesa gan, pašvaldība viņiem neko palīdzēt nevar, jo pērn rudenī nama iemītnieki izvēlējušies citu – privātu apsaimniekotāju. «Mūsu eksperti ir pārliecināti, ka šis defekts radies jaunā apsaimniekotāja neuzmanības dēļ,» norādījis I. Kiršblats. «Jau nododot namu privātajam apsaimniekotājam, informējām, ka jumta parapets (metāla līste, kas atrodas uz jumta malas) ir jāapseko ik pavasari, jo ziemā, tīrot sniegu un ledu, tas var tikt bojāts un pa mikroplaisām aiz apmetuma var iesūkties mitrums, to sabojājot. Šķiet, apsaimniekotājs to nav darījis un tieši tādēļ tā ir arī noticis,» skaidrojis I. Kiršblats.
 Laikraksts sazinājies arī ar SIA Namu apsaimniekotājs pārvaldnieku Linardu Zariņu, šīs iestādes pārziņā nu ir nams Ē. Valtera ielā 5. Viņš bijis pārsteigts par kaislībām, kas virmo ap šo ēku: «Nezinu, kas šo situāciju uzkurina, taču fundamentālu tehnisku problēmu ēkai nav. Mums ir tehniskais atzinums, kurā jau pirms dažiem gadiem secināts, ka siltinājuma materiāls – putuplasta plāksnes, cieši nepieguļ ārsienai. Pērnā rudens vētra to vēl vairāk atrāva, tādēļ mēs tās ar skavām pievilkām. Tā kā divu gadu garantijas laiks ēkai ir beidzies, pie celtniekiem noskaidrojām, ka šī defekta likvidēšana izmaksātu aptuveni 7000 – 8000 latu. Tā ir liela summa.» Ņemot vērā minēto summu, ēkas apsaimniekotāji sākuši iedzīvotāju aptauju par gatavību segt šos izdevumus.]]> Wed, 16 May 2012 11:00:00 +0300 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&categoryId=53191 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=71967&lang=LAT Kredīti zemes iegādei būtu jāpiešķir tikai tiem zemniekiem, kuru saimniecības darbojas nevis vienu, bet vismaz piecus gadus, līdz ar to izskatīšanai valdībā virzītajā zemes iegādes kreditēšanas programmā nav ņemti vērā lauksaimnieku ieteikumi, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāve Ilze Meržvinska. "Programmas mērķis - sniegt atbalstu ražojošajiem lauksaimniekiem, lai varētu iegādāties nomātās vai blakus esošās brīvās zemes. Pašreizējā noteikumu redakcija, protams, šo iespēju sniedz, tomēr nosaka prasību saimniekošanai - tikai vienu gadu, kaut gan aicinājām noteikt termiņu vismaz piecus gadus. Zemkopības ministrijai vajadzēja izstrādāt programmas nosacījumus tā, lai zemi par valsts programmas līdzekļiem varētu iegādāties tie, kas jau vairākus gadus apsaimnieko zemi Latvijā," norādīja Meržvinksa. Viņa arī atzina - lai gan darbs pie programmas ilgst pārāk ilgi, tomēr valdības lēmums būs "solis uz priekšu procesā, kas ļaus zemi iegādāties arī nelielām saimniecībām, kas mērķtiecīgi attīsta lauksaimniecības produktu ražošanu". Kā ziņots, valdības darba kārtībā šodien bija plānots apstiprināt zemes iegādes kreditēšanas programmu, tomēr nepieciešamās papildu saskaņošanas dēļ jautājums atlikts uz divām nedēļām. Plānots, ka aizdevumi galvenokārt būs orientēti uz mazām, vidēja lieluma saimniecībām un jauno lauksaimnieku saimniecībām. Tāpat kredītus ar pazemināto likmi zemes iegādei saņems tikai tie lauksaimnieki, kuri spēs uzrādīt 60% ieņēmumu no saimniecības apgrozījuma. Plānots, ka kopējā kredītlīnija būs desmit miljoni latu un to pārzinās valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka"). Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji varēs saņemt atbalstu ne vairāk kā 100 000 latu apmērā. Atbalsta summa nedrīkstēs pārsniegt 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības. Iecerēts, ka aizdevuma termiņš nebūs ilgāks par 20 gadiem un aizdevumi tiks izsniegti līdz 2013.gada 31.decembrim.]]> Wed, 16 May 2012 09:32:37 +0300 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&categoryId=41789 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&eventId=NewsArticleEvent&articleId=71961&lang=LAT Latvijas mājsaimniecību budžetos šogad lielāku pieaugumu varētu piedzīvot mājokļu un transporta izdevumi, secināts "SEB bankas" Mājsaimniecību finanšu apskatā. Pērn, īpaši gada pirmajā pusē, viens no galvenajiem inflācijas dzinējspēkiem bija augošās pārtikas cenas, taču šogad galvenā uzmanība varētu būt pievērsta mājokļa un transporta izdevumiem, kas arī uzskatāmas par nozīmīgām izdevumu grupām. 2011.gadā būtisku cenu pieaugumu piedzīvoja pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi - pārtikas cenas kāpušas vidēji par 7,9%, mājokļa izdevumi - par 7,6%, transporta izdevumi - par 7,8%, kas ievērojami pārsniedz gada inflācijas vidējo rādītāju 4,4%. "SEB bankas" eksperti uzskata, ka šogad pārtikas preču cenu pieaugums varētu būt mērenāks, atsevišķās produktu grupās var sagaidīt pat nelielu cenu kritumu, savukārt Latvijas mājsaimniecību budžetos lielāku pieaugumu varētu piedzīvot mājokļu un transporta izdevumi, kas veido būtisku izdevumu apjomu mājsaimniecību budžetos. "Degvielas cenu kāpums gada sākumā jau iecirtis pamatīgu robu autobraucēju maciņos, turklāt arī tiem iedzīvotājiem, kuriem nav savs auto, nav iemesla priecāties, jo degvielas cenu palielināšanās dēļ sadārdzinās ražošana un pakalpojumu sniegšana, tādējādi var pieaugt dažādu preču un pakalpojumu cenas," atzīst "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Viņš norāda, ka līdzīga situācija ir ar komunālajiem maksājumiem - izdevumiem par apkuri, dabasgāzi un citiem pakalpojumiem, kuri pēdējo pāris gadu laikā būtiski auguši. Arī šo izmaksu pieaugumu mājsaimniecības izjūt divējādi - gan tiešā veidā ar lielākiem personīgajiem maksājumiem, gan arī pastarpināti caur ražošanas izmaksu palielināšanos un preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Pēc Rudzīša domām, ņemot vērā patēriņa izdevumu struktūru, mājokļa izdevumu sadārdzināšanos vairāk izjutīs trūcīgās mājsaimniecības, kā arī pensionāru mājsaimniecības. Savukārt degvielas cenu kāpuma rezultātā visvairāk transporta izdevumi pieaugs turīgākajām mājsaimniecībām, daudz mazāka ietekme būs jūtama trūcīgākajām mājsaimniecībām. Kā ziņots, šā gada aprīlī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, bija par 2,8% augstāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 3,1%, bet pakalpojumiem - par 1,8%. Vidējais patēriņa cenu līmenis 2012.gada aprīlī, salīdzinot ar 2012.gada martu, palielinājās par 0,6%. Precēm cenas pieauga par 0,8%, bet pakalpojumiem - par 0,2%. 2011.gada aprīlī, salīdzinot ar 2011.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,1%.]]> Tue, 15 May 2012 12:00:00 +0300 http://www.city24.lv/client/city24client?pageId=15&objId=NewsObject&stateId=NewsByCat&categoryId=41790