Ziņas

2011.gada pēdējā ceturksnī mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 145,6, Tallinā - 154,3, bet Viļņā - 101,7, liecina "Swedbank" Baltijas mājokļu pieejamības indekss. Kā norādīja "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts, neskatoties uz to, ka mājokļu cenas samazinājās un kredīti kļuvuši lētāki, iedzīvotāju aktivitāte joprojām saglabājās vārga. "Mājsaimniecības joprojām ietekmē buma laikā pieņemtie lēmumi, kā arī tās vēl nejūtas pietiekami drošas, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, un izvēlas ienākumu kāpumu iztērēt īstermiņa vajadzībām," sacīja ekonomists. Rīgā mājokļu pieejamības indeksa pieaugums galvenokārt skaidrojams ar vidējās neto algas pieaugumu - par 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Mājokļu pieejamību uzlaboja, lai arī mazākā mērā, mājokļu cenu kritums par 1% un procentu likmju samazināšanās par diviem bāzes punktiem. Tallinā mājokļu pieejamību veicināja sezonāls vidējās neto algas pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. To vēl vairāk pastiprināja straujāks procentu likmju kritums 2011.gada pēdējā ceturksnī - par deviņiem bāzes punktiem. Mājokļu pieejamību īpaši neietekmēja to cenas, jo ceturkšņa laikā tās palielinājās vien par 0,2%. Viļņā galvenais iemesls indeksa ievērojamajam kritumam bija straujais dzīvokļu cenu kāpums. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni dzīvokļu cenas palielinājās par 4,9%. Cenu pieauguma ietekme bija spēcīgāka gan par hipotekāro kredītu procentu likmju nelielo kritumu (no 3,93% uz 3,91%), gan neto darba algas pieaugumu (2,9%). Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai mēnesī bija jāspēj novirzīt 196 eiro jeb aptuveni 120 latus mēnesī, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 230 un 248 eiro (attiecīgi 162 un 174 lati). Savukārt laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, Rīgā samazinājies no 25,6 uz 25 mēnešiem un Tallinā - no 26,4 uz 24,9 mēnešiem, kamēr Viļņā tas ir nedaudz pieaudzis - no 36,1 uz 36,7 mēnešiem. "Swedbank" Baltijas mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) standarta mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus. Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu, tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai.