Ziņas

2014
  • Ziņu arhīvs
Atpakaļ uz ziņām

Valstij brīvu telpu vairāk nekā vajag

24.04.12 / 12:00 / skatījumi: 606
Pagaidām par efektivitāti īpašumu izmantošanā atbildīgi būs valsts iestāžu vadītāji, bet būtu jāizvērtē viss valsts īpašumu portfelis. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv. «Brīvo platību skaits valstij piederošajās administratīvajās, biroju ēkās, ņemot vērā stāvokli, kādā ir biroju telpu tirgus, ir diezgan liels,» DB norāda SIA Latio vadītājs Edgars Šīns. Tiesa gan, jāņem vērā valsts īpašumu stāvoklis un tas, ka privātajā sektorā biroju telpu cenas pašlaik esot pievilcīgas. Valstij piederošajās administratīvajās, biroju ēkās brīvi ir 187,3 tūkstoši kvadrātmetru (m2), bet no privātā sektora tiek nomāti 117,8 tūkst. 2. Turklāt arī Rīgā valstij piederošo brīvo telpu ir vairāk, nekā tiek nomāts no privātā sektora, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums. Brīvās biroju platības valsts īpašumos lēšamas aptuveni 10 salīdzinoši lielu ēku apmērā, kurām būtu diezgan grūti atrast nomniekus pārskatāmā laika periodā, min E. Šīns. Kopējā valsts institūciju valdījumā esošo administratīvo vai biroju ēku platība ir 726,3 tūkst. m2, tostarp valsts institūciju pašu aizņemtā platība ir 253,3 tūkst. m2, bet citām personām iznomāti 285,8 tūkst. m2. No neaizņemtajām platībām visvairāk ir FM jeb VAS Valsts nekustamie īpašumi – 154,2 tūkst. m2. Tam seko Zemkopības ministrija (ZM) ar 18,6 tūkst. m2. Arī Rīgā visvairāk brīvu telpu ir VAS Valsts nekustamie īpašumi ZM biroju ēkās. Jāpiebilst, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi brīvas telpas ir arī tādās vietās kā Eksporta iela, Kaļķu iela, Meistaru iela, Riharda Vāgnera iela u.c. Visrūpīgāk telpas kopumā izmanto Tieslietu ministrija, bet Rīgā – Iekšlietu ministrija, liecina FM apkopotā informācija. No privātā sektora visvairāk telpas iznomā FM – šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Labklājības ministrija. Arī Rīgā privāto iznomātāju pakalpojumus visvairāk izmanto VID un Veselības ministrija. Vismazāk telpas no privātā sektora iznomā ZM un Iekšlietu ministrija. Jāņem vērā, kādā stāvoklī atrodas valstij piederošās ēkas, skaidro E. Šīns. «Daudzos gadījumos tās vairs neatbilst tirgus prasībām, un būtu daudz jāiegulda, lai kļūtu pievilcīgas,» tā viņš. Cena, ko nomnieki būtu gatavi maksāt par telpām bēdīgā stāvoklī, var būt tik maza, ka tas vairs neatmaksājas. Ar valsts īpašumu slikto stāvokli var skaidrot to, kāpēc arī valsts iestādes priekšroku dod privātajam sektoram. «Biroju telpas, kas atbilst mūsdienu prasībām, ar autostāvvietu utt., ir pieejamas par ļoti labām cenām,» informē E. Šīns.

db.lv

Atpakaļ uz ziņām