Ziņas

Samazinot procentu likmes komercbanku noguldījumiem Latvijas Bankā, centrālā banka cer mudināt komercbankas novirzīt naudas līdzekļus Latvijas tautsaimniecības kreditēšanai, intervijā "LETA video" sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Kā atzina centrālās bankas prezidents, priecē, ka aizvadīto mēnešu laikā inflācijas pieauguma tempi ļoti uzskatāmi un pārliecinoši mazinājušies, kas atbilst bankas līdzšinējām prognozēm un kas ļauj teikt, ka inflācijas pieauguma riski ir ierobežoti. "Mēs neredzam, ka nākamajos mēnešos inflācija varētu pieaugt, tieši pretēji - inflācija varētu turpināt samazināties, kas ļauj mums samazināt Latvijas Bankas izsniedzamo aizdevumu naudas cenu," teica Rimšēvičs un piebilda, ka centrālā banka samazināja Latvijas Bankas refinansēšanas likmi no 3,5% uz 3%. Vienlaikus centrālā banka samazinājusi komercbanku Latvijas Bankā glabāto līdzekļu atlīdzināšanas procentu likmi - līdzšinējo 0,375% par septiņu dienu noguldījumu vietā maksās tikai 0,125% un līdzšinējo noguldījumu uz vienu nakti 0,25% vietā turpmāk maksās tikai 0,1% -, tādējādi sagaidot, ka bankas līdzekļus Latvijas Bankā noguldīs mazāk un mēģinās atrast iespēju novirzīt šo naudas līdzekļus Latvijas tautsaimniecības kreditēšanai - uzņēmumu, privātpersonu kreditēšanai. Bankas būs motivētākas aktīvāk meklēt un izskatīt kreditēšanas iespējas, protams, nekādā gadījumā nepalielinot kreditēšanas izsniegšanas riskus, norādīja Latvijas Bankas prezidents. Viņš atzīmēja, ka Latvijas komercbankas aizvadītajos četros gados cietušas ievērojamus zaudējumus, tāpēc ir svarīgi, lai kreditēšana, kas ļoti lēni atkopjas, būtu augstākās raudzes. "Lai mēs nākotnē redzētu, ka tie ir labi kredīti, kas tiek atmaksāti, un nav ar tādu riska pakāpi, kādi tie varbūt bija "treknajos gados"," teica Rimšēvičs. Jau vairākkārt uzsvērts un analizēts, ka trekno gadu laikā ļoti daudz naudas, kas varēja nonākt ražošanas sektora un rūpniecības attīstības jomā, diemžēl nonāca nekustamā īpašuma iegādes, celtniecības sektorā, un tā rezultātā ļoti viegli uzkarsēja šos sektorus, atzīmēja Rimšēvičs. "Tāpēc ceram, ka bankas, izanalizējot aizvadīto gadu pieredzi, daudz rūpīgāk domās sektorāli un nauda summas vairāk ies ilgtermiņa projektiem, investīcijām un lietām, kas nākotnē dos atdevi," teica Latvijas Bankas prezidents. Kā ziņots, Latvijas Bankas padome 12.jūlijā nolēma samazināt visas procentu likmes. Šāds lēmums pieņemts, jo riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējama Eiropas parādu krīzes negatīva ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Latvijas Bankas refinansēšanas likme samazināta no 3,5% uz 3%, banku noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likme - no 0,25% uz 0,1%, banku noguldījumu iespējas uz septiņām dienām Latvijas Bankā procentu likme - no 0,375% uz 0,125%. Samazinātas arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmes: aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā piecas darbadienas - no 5% uz 4%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot ne vairāk kā desmit darbadienas - no 10% uz 7%, aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojot vairāk nekā desmit darbadienas - no 15% uz 10%. Monetārās politikas nosacījumu mīkstināšana, kas veikta secīgi pēc šī gada martā veiktā atsevišķu likmju pazeminājuma, dos papildu motivāciju bankām brīvos latu resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai, prognozē centrālā banka. Jaunās aizdevumu iespējas procentu likmes bankām tiks piemērotas no 24.jūlija. Bankām noteiktā obligātā rezervju norma nav mainīta. Kā ziņots, martā Latvijas Banka samazināja vairākas procentu likmes. Toreiz aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot ne vairāk kā piecas darba dienas iepriekšējās 30 dienās, tika samazināta no 7,5% uz 5%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot ne vairāk kā desmit darba dienas iepriekšējās 30 dienās, - no 15% uz 10%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme, aizdevumu izmantojot vairāk nekā desmit darba dienas iepriekšējās 30 dienās, - no 30% uz 15%. Janvārī Latvijas Bankas padome nolēma samazināt bankām noteikto rezervju normu par vienu procentu punktu. Saistībām virs diviem gadiem samazinājums bija no 3% uz 2%, savukārt pārējām rezervju bāzē iekļautajām banku saistībām - no 5% uz 4%.