Pļavnieki

Citādas romantikas ieskautā apkaime ar ievērības cienīgiem nākotnes plāniem

Pļavnieki top par progresīvu, ģimenēm draudzīgu dzīvojamo teritoriju ar vairākām priekšrocībām. Šī pilsētas rajona vēstures aspekti ir vienlīdz interesanti ar perspektīvajiem nākotnes plāniem, kas saistās ar šo apkaimi.

Dabas un apstādījumu teritorijas Pļavnieku apkaimē aizņem 11,8% jeb 35,2 ha lielu platību un lielākie šo teritoriju nogabali atrodas 3 apkaimes vietās – ZR daļā ap A.Saharova un A.Deglava ielu ar parkveida raksturu, DA un ZA daļā pie Lubānas ielas (mežs). Apkaimē ir vairākas skolas (kā latviešu, tā mazākumtautību) un pirmskolas izglītības iestādes. Ļoti labi rajons ir nodrošināts ar mazumtirdzniecības iestāžu tīklu. Apkaimē atrodas vairāki lielveikali, kā arī veselības centrs.

Pļavnieku apkaimē tika veikti dažādi bērnu rotaļu laukumu uzlabojumi, sakārtota ielu apgaismojuma infrastruktūra. Nākotnes plānos ietilpst jauna velosipēdu maršruta izpētes projekts veloceliņam "Centrs-Purvciems-Pļavnieki".

Nākamajā plānošanas periodā pēc 2020.gada paredzēta jaunas tramvaja infrastruktūras izbūve, tajā skaitā, pārvada izbūve (posms K.Barona iela – Lubānas iela, ~ 6,5 km).

Dzīvošana Pļavniekos ir vislabāk piemērota ģimeniskā dzīvesveida piekritējiem un tiem, kas meklē finansiāli pieejamu mājokli. Pļavniekiem ir vairākas priekšrocības - pieejams mājoklis, publisko ārtelpu pieejamība, kā arī aktīvās atpūtas iespējas. Apkaime ir ļoti labi savienota ar pilsētas centru un kaimiņu rajoniem.

Gleznainas pļavas un muižas

Pļavnieki ir visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, un tā robežojas ar Purvciemu, Dreiliņiem, Škirotavu un Dārzciemu. Par lokālo Pļavnieku centru var uzskatīt visu Andreja Saharova ielu, lai gan dažādu pakalpojumu funkcijas galvenokārt koncentrējas pie Andreja Saharova ielas krustojuma ar Lubānas ielu, kā arī ap Ulbrokas un Salnas ielas krustojumu. Pļavnieku daudzstāvu dzīvojamais rajons pamatā tika uzcelts 1980.gados uz bijušajām lauksaimniecības zemēm un gleznainām pļavām, no kā arī cēlies tā nosaukums. Pļavnieku apkaimes teritorija Rīgas pilsētai tika pievienota vien 1974.gadā, tāpēc to var uzskatīt par vienu no jaunākajiem galvaspilsētas mikrorajoniem.

Vēl pirms daudzīvokļu namu masīviem Pļavnieku plašajā un tukšajā teritorijā atradās vairākas muižas. 1927.gada Rīgas plānā tādas minētas trīs: Semana, Petrina un Zaļā muiža. Tās atradušās tagadējās Lubānas ielas apkārtnē, taču 1930.gada Rīgas kartē no muižām bija palikusi vairs tikai viena. Senākas kartes šajā teritorijā norāda arī pulvera pagrabus, kas atradušies vietā, kur mūsdienās krustojas Ilūkstes un Lubānas iela.

Būvniecības mērogi, kurus grūti iedomāties

20.gadsimta 60.gadu sākumā Rīgā, tajā skaitā arī Pļavniekos, sākās lielpaneļu dzīvojamo ēku būvniecība. Statistikas dati rāda, ka pilsēta kopš 60.gadiem piedzīvoja vēl nebijušu dzīvokļu būvniecības bumu, kas visu laiku atradās sacensības stāvoklī ar aizvien pieaugošo pilsētas iedzīvotāju skaitu.

80.gadi nāca ar pēdējo lielo lielpaneļu ēku būvniecības vilni: 1985.gadā tapa Pļavnieki, kurā tika izmitināti 60 000 iedzīvotāji un Zolitūde ar 25 000 iedzīvotājiem. 90.gadu sākumā tika izveidots Ziepniekkalns, kurā mājvietas atrada vēl 22 000 iedzīvotāju. Tie ir būvniecības mērogi, kurus gan šodien pie mums, gan citur pasaulē ir grūti iedomāties.

Deputātu māja 

Lubānas ielā galvenokārt būvēja 16 un 18 stāvu ēkas. Viena no tām tautā joprojām tiek dēvēta par deputātu māju – 1990.gadā tur iemitinājies toreiz vēl LPSR Augstākās Padomes deputāti, kas bija atbraukuši uz galvaspilsētu pārstāvēt savas provinces.

Vēl tieši Pļavniekos tika saceltas ļoti daudzas tā saucamās mazģimeņu kopmītnes, kas ir speciāls mājas plānojums, kur ir tikai labiekārtoti vienistabas dzīvokļi. Kāpēc tādas mājas būvēja? Proti, kad celtniecībā vajadzēja strādniekus, tos vervēja no Baltkrievijas un Ukrainas profesionāli tehniskajām skolām. Īpaši aktīvi tas notika 80.gados (pēdējie no viņiem vēl iebrauca 1986.gadā). Tādā veidā Latvijā nonāca 100 000 cilvēki, kas skaitījās jaunie speciālisti.

Mūsdienās saista investoru un attīstītāju interesi

Šobrīd Pļavnieku apkaimei raksturīgā infrastruktūra, lielās B kategorijas ielas un pēc platības plašie, neapbūvētie zemesgabali ir priekšnosacījums investoru interesei par šo apkaimi. Tam pierādījums ir Vācijas mazumtirdzniecības tīkla "Lidl" attīstības ieceres Pļavniekos, plānojot gan "Lidl" loģistikas centru, gan tirdzniecības centru.

Tāpat apkaimē tie plānoti ne tikai pakalpojumu objekti, bet arī biroju un jaunas dzīvojamās ēkas, kas līdz šim šajā rajonā būvētas maz, kaut arī pieprasījums un iedzīvotāju interese ir liela. Kā veiksmīgs piemērs atzīmējama arī Katlakalna ielas apbūve, attīstot ražošanas un pakalpojumu funkciju, īpašu uzmanību pievēršot mūsdienīgas un pieejamas vides veidošanai, kur vairs nedominē vecais rūpnieciskais mantojums.

Pozitīvais, kas patīk apkaimes iedzīvotājiem
65% Laba sabiedriskā transporta satiksme
59% Veikalu tuvums
56% Patīk dzīvot šajā apkaimē
 

Paslēpt

  • 298.5 ha Platība
  • 47185 Iedzīvotāju skaits
  • 5823 Nodarbinātie
  • 11 Pirmsskolas izglītības iestādes
  • 7 Dažādas izglītības iestādes
  • 12 Ārstniecības iestādes
  • 5 Sporta būves
  • 2 Kultūras iestādes
 
66 000 - 157 700 €

47 - 106 m², 1 - 4 istabas

  • Labiekārtota vide.
  • Mājīgi dzīvokļi.
  • Pieredzējis attīstītājs.
  • Trebū HOME būs mājas, kur ikvienam prieks atgriezties - jaunos īpašniekus gaidīs gaiši, plaši un energoefektīvi dzīvokļi.
  • Dzīvokļi pieejami ar pilnu apdari, izmantojot kvalitatīvus apdares materiālus un santehnikas iekārtas.
  • Dzīvokļu plānojums veidots pārdomāti, lai iedzīvotāji varētu pilnvērtīgi izmantot visu dzīvokļa platību.
  • Katram dzīvoklim paredzēts balkons, bet pirmā stāva dzīvokļiem – terases, kas izvietotas uz norobežota 1,2 metru paaugstinājuma.
Aizvērt
Lasīt vairāk
Aizvērt

Jekaterina Dmitrijenko

Jekaterina.Dmitrijenko@afi-europe.lv

tel: +371 2868 9118

Sūtīt ziņojumu

Marina Šablovska

Marina.Sablovska@trebuhome.lv

tel: +371 2866 0037

Sūtīt ziņojumu
 
Projekta jaunā kārta atvērta rezervācijai!
63 100 - 85 400 €

49.6 - 66.2 m², 1 - 2 istabas

  • Labiekārtota vide.
  • Mājīgi dzīvokļi.
  • Pieredzējis attīstītājs.
  • Trebū HOME būs mājas, kur ikvienam prieks atgriezties - jaunos īpašniekus gaidīs gaiši, plaši un energoefektīvi dzīvokļi.
  • Dzīvokļi pieejami ar pilnu apdari, izmantojot kvalitatīvus apdares materiālus un santehnikas iekārtas.
  • Dzīvokļu plānojums veidots pārdomāti, lai iedzīvotāji varētu pilnvērtīgi izmantot visu dzīvokļa platību.
  • Katram dzīvoklim paredzēts balkons, bet pirmā stāva dzīvokļiem – terases, kas izvietotas uz norobežota 1,2 metru paaugstinājuma.
Aizvērt
Lasīt vairāk
Aizvērt

Jekaterina Dmitrijenko

Jekaterina.Dmitrijenko@afi-europe.lv

tel: +371 2868 9118

Sūtīt ziņojumu

Marina Šablovska

Marina.Sablovska@trebuhome.lv

tel: +371 2866 0037

Sūtīt ziņojumu
 
Pēdējie dzīvokļi pabeigtajās mājās

Ziņas

Citas apkaimes

Attīstītāji un projektu pārdevēji

Izmantotie resursi

www.saliena.eu, lv.wikipedia.org, www.apkaimes.lv, www.citariga.lv, www.jaunateika.lv, www.irpirkums.lv, www.riga.lv, www.marupe.lv, www.bisumuiza.lv, www.kekava.lv, www.balozipilseta.lv, www.la.lv/apskaties-kadu-parbuvi-plano-balozu-vidusskola-kekavas-novada, www.kekavasnovads.lv, www.liveriga.com/lv/9173-jurmala, www.visitjurmala.lv, www.jurmala.lv, www.jpd.gov.lv, www.rigassalas.lv, www.rdpad.lv, www.rtu.lv; “Rīgas arhitektūra: stili, ēkas, interjeri XXI gadsimtā”, izdevniecība “Jumava”, 2000.gads, autori: Anita Antenišķe, Vita Banga, Jānis Krastiņš u.c.; Rīgas arhitektūra”, Jānis Lejnieks, izdevniecība “Avots”, 1989.gads; www.stopini.lv; www.bonava.lv; “Rīga, pilsēta un arhitektūra 2006.-2009”, “Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments”, 2009.gads; Rcb.lv; “Rīgas Latgales priekšpilsēta pirms 100 gadiem”, Andris Caune, Rīga, 2013.gads; “Rīgas arhitektūra”, Jānis Lejnieks, Rīga “Avots” 1989.gads; Raidījums “Adreses” ar Māru Upmani – Holšteinu – meiteni no Maskačkas, Latvijas Televīzija, 2017.gada 6.raidījums; www.lsm.lv publikācija “Maskvas forštate atdzimst! Lēni gan”; www.jauns.lv publikācija “Maskavas forštate: Vai tiešām tik bīstams rajons?”; “Rīgas arhitektūra”, Jānis Lejnieks, Rīga “Avots” 1989.gads.; www.merks.lv; “Rīgas arhitektūra. Stils, ēkas, interjeri XXI gadsimtā”, apgāds “Jumava” Autori: Anita Antenišķe, Vita Banga, Jānis Krastiņš u.c. 2000.gads.; Žurnāla “Rīgas laiks” publikācijas elekotroniskā versija, 2000.gads

Karte

Meklē izcilu īpašumu?

Lūdzu aizpildiet obligāto lauku!

Pieprasījums ir nosūtīts

Mēs esam nosūtījuši Tavu pieprasījumu jaunā projekta pārdošanas komandai.

Karte

Karte