Projektu attīstītāju izaicinājums: radīt objektus lietotājam nākotnē

Vislielākais izaicinājums Eiropas (un ne tikai) nekustamo īpašumu (NĪ) projektu attīstītājiem ir plānot un būvēt tādus objektus, kurus cilvēki patiešām gribētu izmantot, bet - nevis mēs, bet gan paaudze pēc mums. To secināja eksperti šī 25. septembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija,  notikušajā Baltijas nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītāju forumā, diskutējot par pilsētām nākotnē. 

Mājokļu tirgus, Ekspertu viedokļi

Studenti "iekustinās" NĪ tirgu 

Sociālantropologs Viesturs Celmiņš forumā stāstīja par to, kā studentu pilsētiņas rada iespējas attīstīties pilsētteritorijai, raksturojot to ar Rīgas piemēru un prognozēm par studējošo skaita pieaugumu, mudinot attīstītājus gatavoties ārvalstu studentu pieplūdumam tuvākajā nākotnē. 

Mājokļu tirgus, Ekspertu viedokļiEksperts stāstīto pamatoja ar situāciju Daugavas kreisajā krastā, kur pašlaik izvietojušās četras izglītības iestādes: RTU, LU, RISEBAA un RSU, un dažas no tām iecerējušas vērienīgus attīstības plānus. Kā zināms, līdz 2020. gadam Ķīpsalā iecerēts koncentrēt lielāko daļu RTU studējošo (projekts "RTU- pilsēta pilsētā", kuru īstenojot, tiks izveidots Baltijas reģionā modernākais inženierzinātņu studiju centrs: studentu pilsēta, ko nākotnē veidos RTU fakultātes, administratīvās ēkas un Zinātniskā bibliotēka). Arī Torņakalnā tuvāko gadu laikā plānots izveidot studentu pilsētiņu: šobrīd tur darbojas Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, taču turpmākajos pāris gados plānots tur koncentrēt 85% studiju un zinātniskās darbības.

V. Celmiņš norādīja, ka, attīstot šīs teritorijas, ievērojami palielinātos ne tikai tajā studējošo skaits, bet arī tiktu attīstīta apkārtējā teritorija, ko sekmētu pieprasījums gan pēc īres mājokļiem, izklaides vietām u.c., kā arī parādītos jaunas darbvietas ne tikai uz akadēmiskā personāla bāzes, bet arī dažādu servisa iestāžu rēķina. Ja 2017. gadā šajā teritorijā (uz 4 augstskolu rēķina) uzturas apmēram 10 000 cilvēku,  tad līdz 2024. gadam Daugavas kreisajā krastā varētu uzturēties jau ap 37 000 studentu un akadēmiskā personāla, no tiem ap 8 tūkstoši būtu ārvalstu studenti. Šo vietu pieejamību sekmētu arī plānotais ātrsliežu dzelzceļš Rail Baltica, nodrošinot ērtu piekļuvi no lidostas uz mācību iestādēm. 

V. Celmiņš teikto pamatoja ar statistikas datiem, kas liecina, ka Baltijas valstīs sarūk iedzīvotāju skaits un līdz ar to mazinās arī vietējo studējošo skaits, toties palielinās ārvalstu studentu skaits. Latvijā 2013. gadā studēja 2757 ārvalstu studentu, bet pēc trim gadiem – 2016. gadā – to skaits jau sasniedza 5458 (Certus dati). Pērn ārvalstu studentu pienesums mūsu valsts ekonomikā bija ap 65 miljoniem eiro, no tiem gandrīz 19 miljoni tika izlietoti mājokļu vajadzībām, bet 19.5 miljoni – dažādu servisu un uztura apmaksai. Aplēses liecina, ka Latvijā līdz 2021. gadam (pie straujākā izaugsmes scenārija) ārvalstu studentu skaits varētu sasniegt jau gandrīz 18 tūkstošus. Pētot studentu paradumus mājokļa izvēlē, secināts, ka 2016. gadā 53% no tiem izvēlējās īrēt savu mājokli un 40% - mitināties kopmītnēs. ES studenti, kas no kopējā ārvalstu studentu skaita veido 83%, gadā īrei izlieto 4300 eiro, stāstīja speciālists. Lai gan pastāv uzskats, ka izglītības iestādēm jānodrošina studentu izmitināšanu, bieži vien pieprasījums ir lielāks, turklāt ārvalstu studentiem ir atšķirīgākas prasības pēc mitekļiem nekā vietējiem studentiem, tāpēc ārvalstu studenti varētu jūtami "iekustināt" īres tirgu Daugavas kreisajā krastā.

Projekti nākotnes lietotājam

Lietuvas Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas izpilddirektors Mindaugs Statulevičs (Mindaugas Statulevičius) secināja, ka vislielākais izaicinājums Eiropas (un ne tikai) NĪ attīstītājiem ir plānot un būvēt tādus objektus, kurus cilvēki patiešām gribētu izmantot, bet - nevis mēs, bet gan paaudze pēc mums.

Mājokļu tirgus, Ekspertu viedokļiSpeciālists norādīja, ka pašlaik toni nosaka astoņas būtiskas tehnoloģijas: internet of things jeb koncepcija, kas raksturo cilvēku ikdienas paradumus - ierīču, lietojumprogrammu savienošanu, paplašinātā un virtuālā realitāte, blockchain jeb izkliedētā datubāze (uz blokķēdes principa pamata tika radīta ciparnauda Bitcoin, kur blokķēde kalpo kā publisks visu jebkad veikto transakciju žurnāls), mākslīgais intelekts, 3D druka, droni un roboti.

Kāpēc mums jārīkojas tagad, jautāja M. Statulevičs? "Līdz 2025. gadam ēkas būs lielākais (nr.1) enerģijas patērētājs, bet pašlaik līdz 50% no namu enerģijas un ūdens resursiem tiek izniekoti, un 30% komerctelpu netiek lietotas," teica speciālists. Kā citas tendences viņš minēja mobilitātes paradumu maiņu: pilsētās ienāk pašbraucošie auto, kas nākotnē var samazināt auto skaitu pilsētās līdz 80% un par 40% palielināt brīvo telpu pilsētās. "Pašlaik Viļņas pašvaldība apspriež jauno pilsētplānu, kas paredz auto satiksmes samazināšanu pilsētas centrā, līdzīgām tendencēm sekos arī Tallina un Rīga," domā viņš. Nākotne ir "runājošiem" namiem, kas apsaimniekotājam un klientiem teiks, kad jānomazgā logi, kad jāizslēdz apkure, kad jāizraksta rēķins u.tml.

"Veids, kā mēs uzlūkojam nekustamo īpašumu, pašlaik mainās: nami vairs nav tikai ķieģeļi, ko satur būvjava, un to atrašanās vieta. Arvien būtiskāks īpašumu novērtēšanā kļūst to izmantojamības mērķis, to pielāgošanas spēja. Vairs nav runa par to, kā namus dizainēt un celt, bet gan ir jādomā par uz lietotāju vērstu nozares attīstību (user-centric industry), kurā veiksmīgi NĪ uzņēmumi izmantos bagātīgos datus, lai sniegtu NĪ kā pakalpojuma kopumu," teica M. Statulevičs. 

Tehnoloģijas un servisi, kas transformējušies no ilgtermiņa pakalpojumiem uz lietošanas servisiem pēc vajadzības (Uber, Airnb, WeWork u.c.), maina un mainīs arī īpašuma nozari un tās pamatpostulātus: ar ātrumu, kvalitāti un transakciju drošību. Jau tagad tehnoloģiju speciālisti sadarbībā ar nozares ekspertiem rada lieliskus risinājumus un produktus, klāstīja speciālists. "Nekustamo īpašumu attīstība un pilsētas pārvaldes panākumi būs ļoti atkarīgi no savstarpējām attiecībām un mijiedarbības. Fleksibilitāte un ilgtspējība būs galvenie nākotnes noteicēji," secināja asociācijas izpilddirektors.

Pielāgojies vai mirsti!

Gerts Jostovs (Gert Jostov), Technopolis Ülemiste AS direktors, runāja par NĪ tirgus nākotnes attīstības tendencēm, teikto raksturojot ar uzņēmuma attīstīto "pilsētu pilsētā" vairāk nekā 26 ha platībā Tallinā, vecā rūpniecības teritorijā attīstīto apkaimi – Ülemiste City, kas pieskaņojusies jaunajām telpu izmantošanas tendencēm.

Mājokļu tirgus, Ekspertu viedokļiViņš izdalīja četras tendences: fleksibilitāti un efektivitāti (telpu īrnieki vairs nevēlas desmitiem gadus ilgus nomas līgumus ļoti lielām platībām), darba laiks 24/7 (darbs un ikdienas dzīve saplūst) un kopienu socializācijas un kopdarba iespējas. Saprotot šīs tendences, veidota šī pilsēta, kura joprojām turpina pilnveidoties pēc tās iemītnieku pieprasījuma: līdztekus biroja telpām tiek piedāvāti visdažādākie servisi (skola, bērnudārzs, tirdzniecības vietas), kā arī, lai pēc darbdienas beigām pilsētiņa nepaliktu tukša, nolemts būvēt arī mājokļus, kas ļaus dubultot pilsētiņā strādājošo un mītošo skaitu līdz 50 000 iemītnieku. "Klausieties savos klientos un dariet to dzīvi vienkāršāku. Mums, zemju īpašniekiem un projektu attīstītājiem, mūsu bizness vairs nav tik viegls, jo ir jāspēj piesaistīt klientus, tādēļ izvēle ir tikai viena: pielāgojies jaunajām tendencēm vai – mirsti!" secināja G. Jostovs.  

Ieguldīt dzīves kvalitātē

Avi Karavani (Avi Karavani) General Investment Association NV īpašnieks (Beļģija) foruma klātesošajiem uzbūra nākotnes ainas, stāstot par celtniecības tehnoloģijām, enerģētikas nozari un raksturojot, kā pavisam drīz izskatīsies mūsu mājokļi, zinot, ka ap 2050. gadu 60% planētas iedzīvotāju jeb 9 miljardi cilvēku dzīvos pilsētās.

Mājokļu tirgus, Ekspertu viedokļiIezīmējot mājokļu iedzīvotāju profilu, speciālists norādīja, ka jau ap 2030. gadu vairums izvēlēsies dzīvot mazās telpās: 50 – 75 m² platībā neatkarīgi no tā, vai tie ir vientuļnieki vai arī ģimenes ar bērniem, tieši limitētā budžeta dēļ.

A. Karavani piebilda, ka pašlaik klientiem ir prioritāšu izvēle: ieguldīt tehnoloģijās vai dzīves kvalitātē. Ieguldot dzīves kvalitātē un komfortā, cilvēki izvēlas mājokļus ainaviskās vietās un domā par to ilgtspējību: lai nami būtu celti no labas kvalitātes materiāliem, lai tie būtu energoefektīvi un lai tie sniegtu daudz lielāku komfortu. Viņš minēja pazīmes, kas raksturo mājokļus: mazāki platībā, labā atrašanās vieta (tuvu darbam, skolām, veikaliem utt.), energoefektīvi (būtiska ir uzturēšanas maksa, tādēļ tiek izmantoti dabiskie apsildes avoti (solārie paneļi, ģeotermiskā apsilde)), ilgtspējīgi (izmantoti nākotnes celtniecības materiāli: pašsildošie, ūdensnecaurlaidīgi, dabiskie u.c.), gaismas komforts (dabisks apgaismojums), ainaviska vide (līdzās ir parki, spēļu laukumi bērniem) un drošība. Eksperts secināja: "Ieguldīt dzīves kvalitātē un pieredzē – tās ir daudz ilgtspējīgākas investīcijas nekā tehnoloģijās, kas ir īstermiņa ieguldījums."

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv!

Pilsētplānotājs: Īres dzīvokļu trūkums var kļūt par būtisku kavēkli Rīgas attīstībai

07.10.2017

alt
alt

Iepazīsties - nekustamo īpašumu attīstītāja "YIT Celtniecība" jaunie projekti Daugavas kreisajā krastā!

09.10.2017

Saistītās ziņas

alt

Pierīgas premium īpašumu tirgū šogad neliels pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums

alt

Tendences un izaicinājumi nekustamā īpašuma tirgū 2018

alt

Dzīvokļu pircēji atgriežas – kļuvuši jaunāki un apdomīgāki

alt

Stāsta eksperti: vai un kādēļ iegādāties dzīvokli būvniecības stadijā?

alt

Īres tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu

alt

Vietējais klients "silda" Latvijas nekustamā īpašuma tirgu

alt

Četri kritēriji, kas jāņem vērā, lai dzīvoklis būtu veiksmīga investīcija

alt

Premium īpašumu tirgus - arvien pieejamāks vietējam pircējam

alt

Latvijas nekustamā īpašuma profesionāļi: nav nekāda pamata runāt par tuvojošos krīzi

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām

2

"Magdelēnas kvartālā" pārdots jau katrs ceturtais dzīvoklis

3

Maskavas forštate – no rīdzinieku bieda līdz unikālai dzīvesvietai ar milzīgu potenciālu

4

Viens no arhitekta Modra Ģelža pēdējiem veikumiem – privātmāja Mežaparkā

5

Atvērto durvju dienas - noķer "Lielo lomu" Rīgas centra jaunajos projektos

6

Privātmāja Amatniekos, kurā izmantoti oriģināli interjera dizaina risinājumi

City24 redaktora izvēle

alt

Rudens mājīgums uz tava balkona

alt

Mārupe – iecienītais Pierīgas ciemats, kur harmoniska vide satiek mūsdienu komfortu

alt

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu