Ekonomikas virzītājspēks eksports šogad nodos stafeti iekšējam patēriņam – investīcijām un mājsaimniecībām

Globālās pozitīvās norises ekonomikā atstājušas labu ietekmi arī uz Latvijas tautsaimniecību: tai 2017. gadā bijusi jaudīga izaugsme un arī nākamajā gadā izaugsmes temps nemazināsies. Mūsu ekonomikas vilcējspēks – eksports - stafetes kociņu jaunā gadā nodos iekšējam pieprasījumam: investīcijām un mājsaimniecībām, kuras varēs atļauties tērēt vairāk, jo algas augs straujāk par inflāciju, bezdarbs mazināsies, bet mājsaimniecību pozitīvais noskaņojums sekmēs arī kreditēšanas un mājokļu tirgus izaugsmi. Par šo un citiem jautājumiem Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA ikmēnesi organizētajā Profesionāļu klubā pastāstīja Swedbank speciālisti.

Investīcijas un kredīti, Lanīda

Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā, stāstīja par hipotekārās kreditēšanas tirgu Latvijā, kurā pērn izsniegti hipotekārie kredīti 459 miljonu eiro apjomā, un to, kā mūsu valsts dati izskatās Baltijas mērogā, secinot, ka mēs jūtami atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas hipotekārās kreditēšanas tempiem. Laila Bankovska, Swedbank Ārpustiesas restrukturizācijas risinājumu nodaļas pārstāve, sniedza informāciju par bankas sociālā izlīguma programmu, kas ļauj grūtībās nonākušajiem bankas klientiem risināt aizņēmumu atmaksas problēmas. Programmas ietvaros iespējams dzēst visas saistības, vienojoties par klientam atbilstošu maksājumu, un tas ir daudz efektīvāk nekā piesakot personīgo maksātnespēju. Vita Bērziņa, Swedbank Latvija sociālo mediju projektu vadītāja, stāstīja, kā veiksmīgāk komunicēt sociālajos tīklos: viņa ieteica šajos medijos saglabāt cilvēcību, darba lietas apspriest darbā nevis publiski, kā arī reāli novērtēt vārda spēku internetā. 

Investīcijas un kredīti, LanīdaLinda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste, iepazīstināja ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmes datiem un prognozēm: "Latvijai ir atvērta ekonomika un pasaules norises mums ir ļoti aktuālas. Tāpēc mūsu ekonomiku pozitīvi ir ietekmējusi globālā izaugsme: redzam, ka pasaulē: gan mums tuvējās Eiropas valstīs, gan arī ASV un arī attīstības valstīs - Ķīnā, Indijā un mūsu eksportētājiem svarīgajā  Krievijā – ir bijusi plaša un jaudīga izaugsme. Šādi izaugsmes tempi nav tikuši novēroti kopš 2011. gada. Tāpēc pasaules labo fonu jūtam arī Latvijā, ko apliecina ekonomikas noskaņojuma indekss: noskaņojums uzlabojas vai arī ir ļoti labs, bet visstraujāk noskaņojums uzlabojies būvniecības sektorā, kas saistīts ar investīciju atjaunošanos un straujāku ES fondu ieplūdi, kā arī  mājsaimniecībās, kuras jūtas drošāk un tērē vairāk".  

Eksperte demonstrēja salīdzinošos datus par izaugsmi Baltijā: reālā IKP izaugsme 2017.gada 3. ceturksnī Igaunijā bija 4.2%, Lietuvā 3.1%, bet Latvijā 5.8%. "Latvijā 2016. gadā un arī 2017.gada izaugsmi sekmējis eksports: atsevišķos mēnešos novērots apjomu kāpums pat virs 10 %, tas arī atspoguļojas rūpniecībā, kur produkcijas pieaugums arī bijis virs 10%. Tā ir pozitīva ziņa, bet skaidrs, ka tādus izaugsmes tempus turpmāk noturēt būs grūti: gan bāzes likme būs cita, gan arī būs jākāpina apjomi, un nepieciešamas investīcijas. Pasaulē arī turpmāk būs izaugsme, arī mūsu rūpniecība augs, tikai tempi vairs nebūs tik strauji," teica viņa.  

Latvijas ekonomikas izaugsmes stafetes kociņš jaunajā gadā tiks nodots iekšzemes pieprasījumam: investīcijām un mājsaimniecību patēriņam. L. Vildava skaidroja, ka investīciju dinamikā 2016. gadā novērots kritums, bet 2017. gada 3. ceturksnī tās ir augušas par apmēram 20%, kas ir iespaidīgs rādītājs, un arī turpmāk investīciju dinamikai būtu jābūt pozitīvai, ko sekmēs gan būvniecības sektors, gan arī ražotāji-eksportētāji, kuriem ārējos tirgos ir stabils pieprasījums, bet pašlaik jaudu noslodze ir tuvu maksimumam, tāpēc, lai saražotu vairāk, būs jāinvestē, tai skaitā tiks investēts arī uzņēmumu pamatkapitālā, kur līdz šim (attiecībā pret IKP) apjoms bijis zem 20%. 

Ekonomiste prognozēja, ka šogad paredzama izaugsme mājsaimniecību patēriņā, ko jau tagad apliecina mazumtirdzniecības nozare. "Pētot patērētāju noskaņojumu, redzam, ka cilvēki ir gatavi veikt lielākus pirkumus tuvākā gada laikā, piemēram, iegādāties auto, tomēr vēlmes īstenošana par jaunu īpašumu vēl ir diezgan piesardzīga: mājsaimniecībām vēl ir jāsajūt izaugsme un "jānobriest" šādam lēmumam," piebilda viņa.  

Darba tirgus turpina silt, bezdarbs mazināsies un algas turpinās aug:  naudas maciņos būs vairāk un arī tērēt varēs vairāk, jo algu pieaugums būs straujāks par inflāciju, prognozēja L.Vildava. 2017. gada 3. ceturksnī bruto nominālās algas gada izaugsme bija 7.5%, un pie šādiem algu kāpuma tempiem paredzams, ka nākamgad bruto alga sasniegšot 1000 eiro mēnesī. "Uzņēmējiem tas, protams, var radīt bažas, jo strauja algu izaugsme, kas nav segta ar ražīgumu, var mazināt konkurētspēju, redzam jau tagad arī, ka brīvās darba vietas ir grūti aizpildīt. Nav pamata domāt, ka algu izaugsme palēnināsies, to apliecina arī mūsu kaimiņu – Lietuvas un Igaunijas - piemēri, kur jau kādu laiku ir algu izaugsme," teica ekonomiste. Viņa piebilda, ka iedzīvotājiem vairāk tērēt palīdzēs arī jaunās nodokļu izmaiņas, kas stāsies spēkā no 1. janvāra, jo pieaugs neto algas apjoms: lielākais algu pieaugums būs iedzīvotajiem ar bruto algu līdz 1000 eiro, un tā ir lielākā daļa (70%) no visiem algu saņēmējiem.  Vēl izaugsmi sekmēs tas, ka nauda vēl kādu laiku būs lēta, teica ekonomiste, sakot, ka "vēl kādu laiku neredzēsim tādas banku likmes, kādas bija 2008., 2009. gadā: likmes kāps lēni un piesardzīgi, un būs ļoti zemas. Eiropā šo kāpumu gaidām, ātrākais, 2019. gadā, kas atspoguļosies arī starpbanku likmēs".

Līdztekus straujākai ekonomikas izaugsmei atgriezusies arī inflācija: Ziemassvētku mielasts mums visiem būs izmaksājis dārgāk nekā pirms gada. L.Vildava izteica prognozi, ka 2017. gadā inflācija būs aptuveni 3%, ko noteica izejvielu kāpums, bet nākamgad - 3.5%, ko "vairāk ietekmēs ienākumu kāpums: algu pieaugums un nodokļu reforma, bet nekas dramatisks nebūs; kopumā – krāt ir dārgāk, bet tērēt (aizņemties) ir lētāk, ņemot vērā, kādas ir banku likmes".

Runājot par kreditēšanu, ekonomiste norādīja, ka jau kādu laiku kaimiņi – leiši un igauņi – mums ir krietni priekšā: tur jau pāris gadu mājsaimniecību un uzņēmumu kredītportfelis ir augošs. Latvijā vien 2016. gadā uzņēmēju kredītportfelis uzrādīja izaugsmi, bet mājsaimniecības joprojām kreditējas ļoti piesardzīgi. Kreditēšanas tendences atspoguļojas arī mājokļu tirgū: aizņemšanās temps iepriekšējos gados kaimiņos bija straujāks, tur arī novērota izaugsme: aktivitāte un cenas pieaugums, kamēr tikai šogad Latvijā novērota izaugsme. Tā, piemēram, Igaunijas galvaspilsētā mājokļu tirgus izaugsme (vidējā darījuma cena EUR/m²) 2016. gadā bija +4.8%  un 2017. gada 9 mēnešos: +7.3%, Lietuvas galvaspilsētā: 2016. g. +10.8% un šogad 9 mēnešos +7.5%, tad Rīgā attiecīgi pirms gada bija novērojams kritums: -3.6%, bet šogad jau +11.2% izaugsme. "Līdz ar iekšējā pieprasījuma pieaugumu mājsaimniecību pusē sagaidām, ka aktivitātei jābūt straujākai un mājokļu cenu pieaugums saglabāsies noturīgs," komentēja viņa.

Runājot par riskiem, ekonomiste norādīja uz politiskajām norisēm pasaulē, uz pieprasījumu eksporta tirgos un korekciju Skandināvijas mājokļu tirgū, kad Zviedrijā un Norvēģijā līdz ar zemām likmēm ļoti strauji auga mājsaimniecību aizņemšanās – hipotekārā kreditēšanana - un bija liels pieprasījums pēc mājokļiem, tāpēc valstu regulatori pieņēmuši attiecīgus lēmumus, lai ierobežotu aizņemšanos un mājsaimniecību parādi neaugtu tik strauji. 

 "Jaudīga izaugsme bija 2017.gadā un tiek plānota arī šogad, tomēr jāapzinās, ka mēs augam straujāk par potenciālu, un valdībai būtu jāsaprot, ka būtu jāveido rezerves tiem laikiem, kad ekonomikas izaugsme nebūs vairs tik strauja," nobeigumā teica L. Vildava. 

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv!

TOP 10 lielākie nekustamo īpašumu darījumi laika posmā 15.01.2018-21.01.2018

22.01.2018

alt
alt

Kvalitatīvas dzīves telpas meklējumos - nianses, par kurām neaizdomājamies dzīvokļa iegādes laikā

23.01.2018

Saistītās ziņas

alt

Eksperts: pazeminot kredītu kopējo izmaksu griestus, patērētājiem tiek ierobežota piekļuve finanšu resursiem

alt

Pārdošanā nonācis universālveikals Brīvības gatvē, kur šobrīd mitinās mēbeļu veikals “Berry”

alt

Rīgas domes līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai saņems vēl 22 iedzīvotāju biedrības

alt

Kādu nekustamo īpašumu var atļauties vidējais latvietis?

alt

Pirmā mājokļa iegādes programmas nodrošināšanai atvēl 2,1 miljonu eiro

alt

Pirmā mājokļa iegādes programmas nodrošināšanai līdz gada beigām nepieciešams 2,1 miljons eiro

alt

A. Kostins: Latvijā katru gadu pieaug nebanku kredītu izsniegtais apjoms

alt

Rīcības plāns jauna mājokļa iegādei

alt

Nākamā krīze var būt saistīta ar nekustamo īpašumu tirgu

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Teika – zaļas vides ieskautais radošuma un tehnoloģiju epicentrs, kas uzplaukst ar jaunu sparu

2

Viens no arhitekta Modra Ģelža pēdējiem veikumiem – privātmāja Mežaparkā

3

Atvērto durvju dienas - noķer "Lielo lomu" Rīgas centra jaunajos projektos

4

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām

5

Maskavas forštate – no rīdzinieku bieda līdz unikālai dzīvesvietai ar milzīgu potenciālu

6

Ķīpsala – likteņupes Daugavas un Vecrīgas ainavu ieskautā sala, kur sadzīvo pretstati

City24 redaktora izvēle

alt

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu

alt

Jūrmala – pašmāju "Ziemeļu Rivjēra", kur dziedē daba un priecē kultūra

alt

Radoši padomi mājokļa sienu "atdzīvināšanai"