Makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš: "Mēs joprojām dzīvojam stipri vēsā mājokļu tirgū"

Latvijā ieguldījumi mājokļos 2016. gadā sasniedza tikai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas vairāk nekā uz pusi atpaliek no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā – 5%. Mēs joprojām dzīvojam stipri vēsā mājokļu tirgū, jo, ja Latvijas iedzīvotāji investētu mājokļos tik lielu savu ienākumu daļu, kā vidējais ES iedzīvotājs, jaunu mājokļu būvniecībā un esošo rekonstrukcijā gadā papildus ieplūstu 900 miljoni eiro.
Ekspertu viedokļi, Investīcijas un kredīti, Lanīda

Tā teica Luminor Makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA organizētajā konferencē "Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?", pamatojoties uz paša savulaik veikto pētījumu par Latvijas nacionālo bagātību, kuru papildināja ar jaunāko statistiku.

Mājokļi – puse no nacionālās bagātības 

Eksperts, uzstājoties ar prezentāciju „Makro skats uz nekustamo īpašumu tirgu”, konferences dalībniekus iepazīstināja ar savām Latvijas nacionālās bagātības aplēsēm, sakot, ka, saskaitot visu iedzīvotāju aktīvus (un atņemot parādus), mūsu kopējā bagātība 2016. gadā sasniedza ap 60 miljardiem eiro (ap 230% no IKP) jeb aptuveni 30 tūkstošus uz vienu iedzīvotāju, kas ir diezgan tuvu vidējam ES rādītājam. 

"Mājokļi Latvijā ir loti liela daļa no nacionālās bagātības – 30 miljardi eiro, turklāt par šiem mājokļiem Latvijas iedzīvotāji bankām ir parādā ļoti nelielu to vērtības daļu. Tomēr mums ir ļoti maza finansiālā bagātība, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Turklāt no mājokļu vērtības ¾ veido mājokļi Rīgā un Pierīgā, kur dzīvo aptuveni puse no mūsu valsts iedzīvotājiem. Tas ir likumsakarīgi: tur, kur iedzīvotāji grib dzīvot, kur trūkst mājokļu, tur arī mājokļu vērtība ir salīdzinoši liela," skaidroja P. Strautiņš.

Viņš turpināja: lai gan mūsu mājokļiem ir gana liela finansiāla un praktiska vērtība, tomēr Latvijas iedzīvotāji Latvijas otrās neatkarības periodā tajos ir investējuši maz. Arī pašlaik, kad mūsu iedzīvotājiem naudas ir vairāk nekā jebkad bijis, joprojām tiek ieguldīts ļoti maz. Šai ziņā starp ES valstīm mēs esam otrajā vietā no beigām, rēķinot investīcijas mājokļos pret IKP rādītāju (gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu ieguldījumi). Latvijā ieguldījumi mājokļos 2016. gadā sasniedza tikai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas vairāk nekā uz pusi atpaliek no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (ES) – 5%. Salīdzinājumam – kaimiņi igauņi jau ir pārspējuši vidējo ES rādītāju, bet Lietuvā ieguldīti 3% no IKP. ES ir arī valstis, kas uzrāda vēl straujāku ieguldījumu dinamiku, piemēram, rekordiste ir Somija (vairāk nekā 6% no IKP), neraugoties uz to, ka šīs valsts ekonomika kādu laiku ir stagnējusi. "Mums tā ir ļoti liela, neizmantota iespēja, jo katrs procentpunkts no IKP veido gandrīz 300 miljonus eiro. Ja Latvijas iedzīvotāji investētu mājokļos tik daudz, cik to dara „vidējais ES iedzīvotājs”, jaunu mājokļu būvniecībā un esošo rekonstrukcijā gadā papildus ieplūstu 900 miljoni eiro,” teica ekonomists. 
Ekspertu viedokļi, Investīcijas un kredīti, Lanīda

Liels potenciāls ieguldīt mājokļos

Mūsu iedzīvotājiem ir motivācija ieguldīt savā dzīves kvalitātē, ko apliecina arī citi rādītāji, piem., istabu skaits, mājokļa m² uz vienu ģimenes locekli un uz vienu iedzīvotāju, pārapdzīvotība u.c. dati, kur arī esam ES valstu anti-rekordisti. Latvijā vairāk nekā 40% no ģimenēm ziņo par pārapdzīvotības problēmu (par to ES sūdzas vairāk nekā 15%), un, lai gan dzīvojam mazāk „saspiesti” nekā pirms 10 vai 20 gadiem, tā joprojām ir problēma daudziem, kas liecina, ka vietas Latvijas iedzīvotāju mājokļos varētu būt vairāk, stāstīja P. Strautiņš.

Kā kā mūsu mājokļu vidējā platība ir diezgan maza, to finansēšanai (mājokļu uzturēšanai un iegādes finansēšanai) latvieši tērē diezgan mazu daļu no izdevumiem: 2016. gadā no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem vairāk nekā 20% tika tērēti par mājokli, ūdens, elektrības, gāzes un citu kurināmo apmaksu.  

Arī iespēja investēt mums ir, jo Latvijas iedzīvotājiem ir diezgan liels aizņemšanās potenciāls. Mēs pret mājokļu vērtību esam aizņēmušies maz: salīdzinājumam - no mājokļu nacionālās bagātības – 30 mljrd. eiro (uz 2016.g.), hipotekāro kredītu portfelis pašlaik kopumā veido 4,3 mljrd. eiro, turklāt 70% iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kas tiem pieder un kuriem nav nekādu finansiālo saistību (piemēram, Nīderlandē tādu ir mazāk nekā desmitā daļa). Arī vidējās algas attiecība pret iespēju iegādāties sērijveida dzīvokli Rīgā ir divreiz labāka nekā tā bija pirms iepriekšējā kredītu buma 2002.-2003. gadā. Tas, ka potenciāls aizņemties ir, apliecina arī Eiropas banku federācijas dati: Eirozonā vidējie mājsaimniecību hipotekārie parādi bija 40% no IKP, Latvijā – vien 16% (Igaunijā – pāri 30%).

"Lai arī ieņēmumus nesošais mājsaimniecību kredītu portfelis ir sācis augt, norakstīšana un priekšlaicīgās atmaksas pagaidām samazina kopējo portfeli, tas turpināja samazināties līdz pagājušā gada beigām. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā mājsaimniecību kredītportfelis aug līdzīgā tempā – par apmēram  5% gadā. Ļoti labi, ka mūsu mājsaimniecības samazina finansiālos riskus, taču šādi tās neizmanto iespējas būvēt un renovēt mājokļus. Visi šie dati liecina, ka mēs joprojām dzīvojam stipri vēsā mājokļu tirgū. Domājams, ka divu līdz četru gadu laikā Latvijā nonāksim tur, kur mūsu kaimiņi ir šobrīd," skaidroja eksperts.

"Vai iedzīvotāju skaita samazināšanās nozīmē, ka var investēt mazāk? Ne gluži - vietās, kur cilvēki tiešām grib dzīvot, iedzīvotāju skaits ir stabils vai pieaug. Turklāt agri vai vēlu būs nepieciešams ieguldīt esošo mājokļu uzturēšanā. Var jautāt arī šādi: kur cilvēki liks savu naudu, ienākumiem pieaugot, ja kultūras izmaiņu ietekmē samazinās auto nozīme, patēriņa ilglietošanas preces kļūst salīdzinoši lētas?" jautāja P. Strautiņš. Viņš turpināja: "Varētu teikt, ka iepriekš minētajiem skaitļiem nav lielas nozīmes, ja Latvijā iedzīvotāju paliek mazāk. Nepiekrītu paustajam viedoklim, ka Latvijā negatīva migrācijas bilance turpināsies vēl desmit gadu. Nākamgad pie mums būs tāds algu līmenis, pie kura Igaunijā jau sākās pozitīva migrācijas bilance. Ne tikai Lielrīgas reģionā mājokļa tirgus dinamika būs augoša, arī reģionos ar kopumā sarūkošu iedzīvotāju skaitu būs vietas, kur tas augs. Vidzemē tas notiks, piemēram, t.s. Lielvalmieras reģionā u.c., kur jau ir izpirkti dzīvokļi bijušajos kolhozu centros desmitiem kilometru rādiusā, Kurzemē savukārt iedzīvotāju skaits varētu augt Ventspilī, nākotnē - varbūt arī Liepājā," uzstāšanos noslēdza P. Strautiņš.

Konferenci "Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?” jau 7. gadu organizēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA sadarbībā ar Luminor banku. Šogad tā pulcēja rekordlielu interesentu loku: nekustamo īpašumu, finanšu, nodokļu un citu jomu ekspertus, kuri dalījās pieredzē, analizēja pašreizējo situāciju un prognozēja tālāko attīstību nekustamo īpašumu jomā.

 

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv!

Mājoklis vasarīgās noskaņās - iekārto to kopā ar Kare Design

28.05.2018

alt
alt

Dzīvojamais komplekss "Rīgas 51" Jūrmalā nodots ekspluatācijā

29.05.2018

Saistītās ziņas

alt

Latvijas nekustamā īpašuma profesionāļi: nav nekāda pamata runāt par tuvojošos krīzi

alt

Ekonomists: Latvijā vēl ir lielas iespējas investēt mājokļos

alt

"Colliers": Īpašumu tirgus Latvijā tuvākajos gados aktivizēsies

alt

Investors: Klasiskie nekustamo īpašumu investīciju fondi pielāgojas pārmaiņām tirgū

alt

Uzņēmējs: Nekustamo īpašumu investīciju tirgu maina tehnoloģiju kompānijas

alt

Pienācis labvēlīgs laiks investīcijām nekustamajos īpašumos

alt

Eksperte: Lēnās būvniecības projektu skaņošanas dēļ apdraudēta investīciju piesaiste Latvijai

alt

Aicina valdību turpināt un paplašināt «Mājokļu galvojumu programmu»

alt

Pavlovs: Nenovērtētie investīciju objekti

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Klientu diena Klusā centra elitārajā dzīvojamā projektā J5

2

Klientu dienas Salienā: rezervē dzīvokli un saņem 1000 eiro vērtu IKEA dāvanu karti tā iekārtošanai

3

Teika – zaļas vides ieskautais radošuma un tehnoloģiju epicentrs, kas uzplaukst ar jaunu sparu

4

Viens no arhitekta Modra Ģelža pēdējiem veikumiem – privātmāja Mežaparkā

5

Ķīpsala – likteņupes Daugavas un Vecrīgas ainavu ieskautā sala, kur sadzīvo pretstati

6

Maskavas forštate – no rīdzinieku bieda līdz unikālai dzīvesvietai ar milzīgu potenciālu

City24 redaktora izvēle

alt

Jūrmala – pašmāju "Ziemeļu Rivjēra", kur dziedē daba un priecē kultūra

alt

Radoši padomi mājokļa sienu "atdzīvināšanai"

alt

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām