Bonava Latvija: Nepieciešams īres tirgus atveseļošanas plāns

Nosakot mājokļu pieejamību kā prioritāti, valstij un pašvaldībām jādomā par to, kā mazināt jauno mājokļu pašizmaksu, jo tas ir vienīgais veids, kā uzlabot to pieejamību un arī veicināt potenciālo investoru interesi īres māju segmenta attīstīšanā, aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš. Nekustamo īpašumu darījumi, Būvniecība, City24, Nekustamais īpašums, Bonava Latvija, Jaunie projektiKā izpētījuši "Swedbank" Finanšu institūta analītiķi, Latvijā īres tirgus problēmas ir izteiktākas nekā Lietuvā un Igaunijā, jo Latvijā ir augstāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvokļus īrē. Piemēram, Igaunijā krietni lielākai iedzīvotāju daļai mājoklis ir īpašumā.

Bonava Latvija vadītājs norādīja, ka īres tirgus Latvijā šobrīd atrodas diezgan smagā situācijā, jo atrast dzīvokli īrēšanai ir teju neiespējami. Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šī iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju.

Latvijā nopirkt jaunu dzīvokli arī nav vienkārši, sacīja Kļaviņš, norādot, ka, ņemot vērā iedzīvotāju ienākumu līmeni Latvijā, kredīti ir pieejami vien aptuveni 20% mājsaimniecību. Tas nozīmē, ka vairumam cilvēku vienīgā iespēja ir īres tirgus.

Kļaviņš norādīja, ka īres tirgus atveseļošanai būtu jāpieņem jauns dzīvokļu īpašuma likums, lai atkal varētu būvēt un dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku. Projektējot dzīvojamos namus, tas dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu, kas noteikti samazina pašizmaksu.

Tāpat būtu nepieciešams atteikties no nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas ekspluatācijā vēl nenodotiem īpašumiem, kā arī nepiemērot šo nodokli jaunajiem mājokļiem nākamajā gadā pēc to nodošanas ekspluatācijā. Kļaviņš uzskata, ka tas mazinātu slogu, jaunajām ģimenēm iegādājoties mājokli vai investoram pirmajā gadā aizpildot ēku ar īrniekiem.

"Vajadzētu atteikties arī no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 2% apmērā tikko uzbūvētam dzīvokļa īpašumam, pirmo reizi reģistrējot īpašnieka maiņu. No jaunu dzīvokļu veidošanās valsts saņem arī pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā, un šķiet loģiski atteikties no mazas daļas, lai iegūtu vairāk," sacīja Kļaviņš.

Viņaprāt, būtu jāatsakās arī no nesamērīgām prasībām attīstītājam, kas saistītas ar infrastruktūras uzlabošanu, jo tās ievērojami sadārdzina mājokļus iedzīvotājiem un padara objektu cenu nepievilcīgu investoriem.

Piemēram, ja, būvējot Krasta kvartālu, pašvaldība mums uzliek par pienākumu nobruģēt netālo ieliņu, beigās par to tāpat nāksies samaksāt dzīvokļu pircējiem. Mēs nespēsim radīt jaunos projektus par pieejamām cenām, ja dažādu papildu nosacījumu dēļ nepārtraukti celsies jauno mājokļu pašizmaksa!

Tāpat Kļaviņš rosina atteikties no infrastruktūras nodevas mājokļiem, jo, piemēram, Rīgā tā ir mērāma vairāku tūkstošu eiro apjomā, kamēr Viļņā un Tallinā šāda maksājuma nav vispār.

Kļaviņš skaidroja, ka mājokļu pieejamību un esošo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu tā saucamie institucionālie investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus plašam iedzīvotāju lokam. Kļaviņš norādīja, ka Latvijā šādu īres namu pašlaik nav, bet investoru ienākšana darītu mājokļus pieejamākus, īres tirgus pamazām tiktu izvests no pelēkās zonas, arī īrnieki justos stabilāk.

Kļaviņš informēja, ka "Bonava" grupas uzņēmumos Ziemeļeiropā un Vācijā šādi darījumi ar institucionālajiem investoriem ir ierasti - tie veido līdz pat 35% no biznesa. Tikko ir noslēgts arī pirmais darījums Baltijā - parakstīts līgums ar pensiju fondu par pirmās īres mājas (84 dzīvokļi) būvniecību Tallinā.

"Esam ieinteresēti arī Latvijā atrast tādus partnerus, kas no mums pirktu uzbūvētos namus, lai tos pēc tam izīrētu. Piemēram, šobrīd būvējam projektu Krasta kvartāls Maskavas ielā, kas no īres tirgus viedokļa ir ļoti laba vieta. Tāpat ir uzsākta būvniecība vēsturiski lielākajā "Bonava Latvija" projektā Dreiliņos "Dreilinga mājas". Iespējams, ka mēs kā attīstītājs varētu gūt lielāku peļņu, pārdodot dzīvokļus atsevišķi pa vienam. Taču esam gatavi pārdot veselu ēku uzņēmumiem vai fondiem, kas ir ieinteresēti tieši īres biznesā," sacīja Kļaviņš.

Viņš gan norādīja, ka institucionālo investoru ienākšanai Latvijas tirgū pastāv vairāki šķēršļi. Lai darījumi notiktu, valstij un pašvaldībām būtu nepieciešams aktīvāk iesaistīties un veikt izmaiņas investoru piesaisti kavējošos nosacījumos.

Īres likums nav aktualizēts kopš 1996.gada un neatbilst esošajai tirgus situācijai. Tas neaizstāv izīrētāju no ļaunprātīgas īrnieka rīcības un kavē īres namu rašanos, sacīja Kļaviņš.

"Bonava Latvija" 2019.gadā būvniecības stadijā būs 705 dzīvokļi septiņos projektos, no kuriem līdz gada nogalei plānots pabeigt 475 dzīvokļu būvniecību.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2017.gadā "Bonava Latvija" pārdeva 131 mājokli, kas veido 11% no visu Rīgā pārdoto dzīvokļu apmēra, bet 2016.gadā "Bonava Latvija" reģistrēja un pārdeva 28 dzīvokļus.

"Bonava" ir nekustamo īpašumu attīstītājs Ziemeļeiropā, kas ir izaudzis no uzņēmuma NCC. Pašlaik uzņēmumā "Bonava" strādā 2100 darbinieku, un tas darbojas Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Sanktpēterburgā, Igaunijā un Latvijā, 2018.gadā sasniedzot pārdošanas rezultātus 14 miljardu Zviedrijas kronu jeb 1,325 miljardu eiro apmērā. "Bonava" akcijas kotē "Nasdaq" biržā Stokholmā.

Tirdzniecības centru "Akropole" Rīgā atklās aprīļa sākumā

14.03.2019

alt
alt

Nenopietni par nopietno: 5 plusi minimālisma pieejai mājoklī

15.03.2019

Saistītās ziņas

alt

Latio piedāvā: 2018.gada mājokļu tirgus pārskats

alt

"Arco Real Estate" prognozē jaunu biroja telpu piedāvājuma pieaugumu Rīgā un tās apkārtnē

alt

Spāru svētki arī jaunajā projektā "Green City" Purvciemā

alt

No šā gada budžeta izņem priekšlikumu par atbalstu īres namu būvniecībai reģionos

alt

Lielu uzmanību un interesi izpelnījies jaunais projekts "Mārupes Nami"

alt

"Swedbank" Mājokļu indekss: Rīgā ir vispieejamākie mājokļi Baltijā

alt

Vai ēka jānolīdzina un jāuzceļ no jauna, lai tā kļūtu par modernu un ilgtspējīgu?

alt

Darījumu skaits ar zemesgabaliem privātai apbūvei pērn Rīgā un tās apkārtnē saruka par 11%

alt

Februārī sērijveida dzīvokļu cenas augušas Ogrē, Jelgavā, Salaspilī un Kauguros

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Īsts atradums Staļina laika mūra mājā - dizainisks divu līmeņu mansards

2

Kādu remontu var īstenot ar 3 000 EUR, 10 000 EUR un 15 000 EUR budžetu?

3

Merks Silaciems - "All inclusive" vieta savas mājas celšanai Pierīgā

4

Iedzīvotāju aptauja: vairāk kā 80% arī saviem draugiem ieteiktu dzīvot Salienā

5

Līdz ar jauno projektu attīstību, Imanta kļūst arvien pieprasītāka

6

Latio piedāvā: 2018.gada mājokļu tirgus pārskats

City24 redaktora izvēle

alt

Līdz ar jauno projektu attīstību, Imanta kļūst arvien pieprasītāka

alt

Iedzīvotāju aptauja: vairāk kā 80% arī saviem draugiem ieteiktu dzīvot Salienā

alt

Merks Silaciems - "All inclusive" vieta savas mājas celšanai Pierīgā