Pagājušajā gadā Baltijas valstīs noslēgto investīciju darījumu
kopējā vērtība sasniedz 810 miljonus eiro. Lielāko darījumu daļu
veido augstas klases birojiem un tirdzniecībai paredzēts nekustamais
īpašums, palielinās globālā tirgus spēlētāju investīcijas, rakstīts
starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma
"Newsec" apskatā " Baltic Investment Outlook, 2019".
Kā apgalvo Ģirts Grīnbergs,
"Newsec" vadītājs Latvijā, šobrīd tirgus dalībnieku un
investoru uzticība Baltijas valstu NĪ tirgum ir augsta un nosacīti
pielīdzināma Skandināvijas tirgiem. Investori, redzot Baltijas valstu
NĪ tirgus attīstītāju profesionalitāti, radīto NĪ produktu
ilgtspējību, izvērtējot ilgtermiņa investīciju perspektīvas, piekrīt
kļūt par aktīviem Baltijas valstu NĪ tirgus dalībniekiem.
Eksperts piebilst, ka reģiona pievilcību palielina arī vietējo investoru aktivitāte, kas pēdējos dažos gados stimulē investīciju tirgus likviditāti. Baltijas valstu komerciālā nekustamā īpašuma tirgus potenciāls, vērtējot jau radītos un radāmos jaunos NĪ investīciju produktus un vietējā kapitāla aktivitāti, ir vismaz 2 miljardi eiro gadā, bet lielāka tirgus likviditāte ir būtisks nosacījums, lai pievienotos ārvalstu lielie investori. Viņi koncentrējas uz perspektīvu, bet augošu tirgu un ir gatavi investēt objektos, kuru vērtība sasniedz vairāk nekā 50 miljonus eiro.
Jaunie spēlētāji nāk ar lielām investīcijām
Tieši jaunie ārvalstu investori Baltijas reģionā slēdz īpaši lielus darījumus. Jaunākais Baltijas reģionā - Dienvidāfrikas Republikas (DAR) NĪ uzņēmums "NEPI Rockcastle" pagājušajā gadā noslēdza lielāko viena īpašuma pirkuma darījumu - par 124,6 miljoniem eiro iegādājās tirdzniecības centru (TC) "Ozas" Viļņā.
""Ozas" iegāde nozīmē liela starptautiska investora ienākšanu Baltijas valstu tirgū. Šādiem spēlētājiem vieta Baltijas valstīs tiešām ir - tiek attīstīti ekskluzīvi un inovatīvi darījumu un tirdzniecības centri, kuru arhitektūra un tehnoloģijas apsteidz citas Eiropas valstis. Liela ietekme uz investīciju lēmumu pieņemšanu ir šādu objektu starptautiskajiem nomniekiem. To apstiprina notikušie darījumi, tāpēc var apgalvot, ka Baltijas tirgus ir nobriedis globāliem tirgus spēlētājiem. Visticamāk tieši šie investori var paplašināt savu portfeli Baltijas valstīs," apgalvo G. Grīnbergs.
"Apskatot pēdējo gadu investoru profilu, var izšķirt trīs Baltijas valstu investīciju tirgus attīstības posmus: pirmais - līdz 2008. gadam, kad vairāk nekā 45 % investoru veidoja Ziemeļeiropas valstu kapitāls, otrais - līdz 2014. gadam, kad vairāk nekā 55 % investīciju reģionā bija Baltijas valstu kapitāls, bet no 2015. gada tirgū vairāk nekā puse - 55 %, ir Rietumeiropas, Ziemeļeiropas, ASV un citu reģionu investori," novērojis "Newsec" vadītājs.
Lai arī, kā apgalvo eksperts, Baltijas valstu NĪ nav jaunums pasaules līmeņa investoriem, tādiem investīciju fondiem un uzņēmumiem kā "Blackstone", "W. P. Carey", "Lone Star", "Nepi Rockcastle", "Partners Group", tomēr tā ir tikai aisberga redzamā daļa - pieaugošais uzticības līmenis mudina arī citus investorus ienākt vai aktīvāk investēt Baltijas tirgū.
2019. gadā tiek prognozētas 1 miljarda eiro investīcijas
Pagājušajos gados Baltijas reģionam izdevies panākt augstu vietējo un Ziemeļvalstu fondu un nekustamā īpašuma (NĪ) investoru aktivitāti - noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedz 810 miljonus eiro. Latvijas darījumi veido 32 %, Lietuvas - 49 %, bet Igaunijas - 19 % no visu Baltijas valstīs veikto investīciju summas. Aktīvākie ir spēlētāji, kas jau ilgu laiku darbojušies tirgū - Baltijas valstīs lielākie komerciālā NĪ fondu pārvaldes uzņēmumi "Northern Horizon Capital", "EfTEN Capital", Zviedrijas investīciju uzņēmumi "Eastnine" un "East Capital".
"Prognozēts, ka šogad investīciju darījumiem būs vēl lielāka - 1 miljarda eiro - vērtība. Cerēt uz to ļauj pagājušajos gados augušais darījumu apjoms - 2018. gadā kopējā investīciju darījumu vērtība bija par 19 % lielāka nekā 2017. gadā. Iespaidīgais 2019. gada sākums jau rāda, ka tirgus saglabājas aktīvs - Zviedrijas investīciju uzņēmumam "Eastnine" iegādājoties darījumu centru Viļņā par 128,3 miljoniem eiro un vienojoties par divām citām S7 projekta ēkām, darījums pretendē kļūt par lielāko biroju segmentā Baltijas valstu vēsturē," uzsver G. Grīnbergs.
Kā apgalvo eksperts, šīs darījums rāda, ka mums ir jaunas paaudzes prime tirgus darījumi, kas tiek slēgti ar mazāku par 6 % rentabilitātes normu (angļu Yield). Salīdzinājumam - 2013. gadā šādu projektu investīciju atdeve svārstījās ap 7,5 %. Lai arī nomas ieņēmumi saglabājušies līdzīgā līmenī, kapitalizācijas normu samazināšanās dēļ vien komerciālā NĪ vērtība galvaspilsētās ir cēlusies par vairāk nekā 25 %. Samazinājušos investīciju atdeves prognožu dēļ tiek piemērota jauna rentabilitātes norma, kas palielina NĪ cenu.
"Rentabilitātes samazināšanās cēlonis ir ļoti vienkāršs - uzticība NĪ tirgum. Divi jēdzieni "zems risks" un "projektu ilgtspējība" šodien ved investorus uz izmērāmi lielāku risku, pērkot jaunās paaudzes NĪ projektus Baltijas valstīs," - piebilst "Newsec" vadītājs.
