Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju
tirgū nozīmīgākāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos
mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10.2
milj. eiro vērībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem
valstī. 
Par to liecina premium
segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s
International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti
2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos
premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un
apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta
informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000
eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.
Šai pusgadā piedzīvotā vīrusa pandēmija atstājusi zināmu
iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17
premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro,
kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem
mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja
salīdzinām šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms
pāris gadiem - 2018. gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk
premium privātmāju - 15.
Vestards Rozenbergs,
"Baltic Sotheby’s International Realty"
līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs: "Mūsu pētījums
par premium īpašumu tirgu Latvijā šajā pusgadā rāda, ka
valdības lēmumi dažkārt atstāj daudz lielāku efektu uz nekustamā
īpašuma tirgu nekā vīrusa pandēmija. Lai gan šogad, salīdzinot ar
attiecīgu laika posmu pērn,
kopumā premium tirgū ir bijis par ceturtdaļu mazāka
aktivitāte – 238 darījumi par kopējo summu 64.4 milj. eiro, un
darījumu vidējā darījuma vērtība samazinājās nedaudz - par 5.6 %, tad
2015. gadā, pēc valdības pieņemtajiem grozījumiem termiņuzturēšanās
atļauju noteikumos, kas jūtami ierobežoja premium darījumu
veikšanu ārvalstniekiem, darījumu skaits bija jūtami mazāks – 215.
Nogaidoša klientu pozīcija un mazāks premium īpašumu darījumu
skaits šai pusgadā nav tikai Latvijas fenomens. Arī pasaulē pandēmijas
radītā nenoteiktība, dažādi ierobežojumi ir viesuši zināmas korekcijas
šajā tirgū, un ir apgrūtinājuši darījumu veikšanu. Bija redzams, ka ne
tikai biržu darījumos, bet arī nekustamā īpašuma tirgū pircēji, kas
varēja nogaidīt ar darījumu veikšanu, to darīja: vai nu gaidot
situācijas normalizēšanos, vai arī cenas kritumu. Lielām cenu
korekcijām uz leju Latvijas premium tirgū neredzu pamata, jo
arī pašlaik augstākās klases īpašumu cenas ir adekvātas attiecībā pret
to kvalitāti. Izteikt prognozes par šī gada otro pusi ir diezgan
grūti, joprojām ir daudz nezināmo: kā turpmāk pasaulē un Latvijā tiks
ierobežots vīruss, vai ierobežojumi tiks mīkstināti vai arī
pastiprināti. Tomēr šīs vasaras sākumā jau jutām, ka klientu
aktivitāte palielinās, arī banku pārstāvji novēro klientu intereses
atjaunošanos iepriekšējos līmeņos. Arī dažviet pasaulē jau maijā
nekustamā īpašuma tirgus atgriezās gada sākuma pozīcijās un pat
uzrādīja izaugsmi, kas liek domāt, ka klientu optimisms atjaunojas.
Tas ir svarīgi, jo īpašumu tirgus un norises tajā ir cieši saistītas
ar ekonomikas veselību un "pašsajūtu". Ieguldījumi
premium īpašumos kā vērtīgā, ilgtermiņa aktīvā savu
aktualitāti noteikti nezaudēs."
Latvijas premium
īpašumu tirgū allaž
lielāko daļu darījumu veidojuši augstākās klases dzīvokļu pirkumi, kam
sekoja privātmāju darījumi. Šogad premium privātmāju darījumi
bija 7 % no kopējā premium darījumu skaita jeb naudas izteiksmē – ap
20 % no kopējās premium īpašumu darījumu vērtības.
Augstākās klases privātmāju tirgū nozīmīgākais tirgus joprojām
saglabājas Jūrmalā. Šī gada pirmajā pusē kūrortpilsētā iegādāti
īpašumi 10.2 milj. eiro vērtībā, kas, lai arī joprojām ir lielākais šī
tirgus segments – 70 % no kopējā premium privātmāju tirgus,
tas ir samazinājies par 2.6 milj. eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Šo vērtību veidoja 12 darījumi, kas ir par trim māju pirkumiem mazāk
nekā pirms gada. Jūrmalā privātmājas joprojām vidēji maksā 850 000
eiro. Kūrortpilsētas premium tirgus tradicionāli ir bijis
vairāk orientēts uz augstākas maksātspējas klases klientiem, kas liek
secināt, ka pietiekoši noturīgā aktivitāte premium privātmāju segmentā
kūrortpilsētā likusi klientiem apsvērt to par iespēju kā drošu vietu
kur "pārziemot Covid-19".
Rīgā premium
privātmāju tirgū novērojams neliels darījumu summas pieaugums no 822
500 eiro iepriekšējā gada sākumā uz 900 000 eiro šogad. Šo statistiku
gan veido tikai divi darījumi gan šogad, gan pērn. Tirgus dalībniekiem
mazāk interesantas šogad bija Pierīgas privātmājas. Šajā teritorijā
iegādātas 3 mājas par kopējo vērtību 1.3 milj. eiro (salīdzinot ar
gadu iepriekš: 7 mājas 2.8 milj. eiro kopsummā).
Ilze Mazurenko, "Baltic Sotheby’s International
Realty" līdzīpašniece un valdes
locekle: "Šī gada notikumi viesa korekcijas ne tikai
klientu paradumos, bet arī īpašumu pārdevēju ikdienā. Ceļošanas un
kontaktēšanās ierobežojumi apgrūtināja un paildzināja darījumu
veikšanu: ārvalstniekiem tagad ir grūtāk pārvietoties un klātienē
apskatīt iecerēto īpašumu, bet vietējais klients, kas jau tā rūpīgi
apsvēra premium īpašumu iegādi, iespējams, šajā laikā savus
brīvos līdzekļus novirzīja savas uzņēmējdarbības stabilizēšanai. Šis
gads arī mums ir licis kļūt fleksiblākiem un apgūt daudz jauna: t.sk.,
izmantot jaunākās tehnoloģijas darbā ar klientiem. Arvien vairāk tika
izmantotas īpašumu virtuālās tūres, ļaujot iepazīties ar īpašumiem,
klāt neesot. Tāpat šis pusgads klientiem lika pārvērtēt savu īpašumu
nozīmi: mājas kļuva par drošo patvērumu. Tāpēc, iespējams, mazāk
līdzekļu tika ieguldīts premium īpašumos investīciju
izvietošanas veidā, bet tika iegādāti īpašumi pašu vajadzībām, ļaujot
izolēties. Paredzu, ka premium privātmāju iegādes aktualitāte
noteikti nemazināsies, jo jaunā realitātē cilvēkiem ir nepieciešami
plašāki īpašumi, ko novērtējam, kad visiem mājiniekiem jāuzturas
vienkopus un jāstrādā
attālināti. Tāpat tiek novērtēta plaša, zaļa ārtelpa, kas ļauj
justies tuvāk dabai. Teiciens "Mans nams, mana pils" no
veselības drošības viedokļa šogad ir kļuvis ļoti aktuāls."
To, ka nekustamo īpašumu, t.sk.,
premium, tirgus aktivitāte atjaunojas, apliecina arī banku
sektors. SEB bankas valdes loceklis Arnis
Škapars: "Gada pirmajos divos mēnešos Latvijas mājokļu
tirgū mēs redzējām ļoti labu aktivitāti: tādu, kāda tā ir bijusi
pēdējo gadu laikā. Ļoti strauja sabremzēšanās notika, iestājoties ar
COVID saistītiem ierobežojumiem marta otrajā pusē un aprīlī. Savukārt
maija otrajā pusē ievērojams aktivitātes pieaugums. Tas apliecina, ka
šis gads ir ļoti mainīgs, bet klientu uzvedība un pieprasījums seko
fona informācijai – lielāka nenoteiktība nozīmē lielāku
piesardzību.
Jūlijā hipotekārās kreditēšanas jomā esam
atgriezušies gada sākuma līmenī. Es teiktu: jūlijā mājokļu kreditēšanā
esam aptuveni 10-20% zem pērnā gada jūlija līmeņa.
Pārdevēji ir
kļuvuši elastīgāki sarunās par īpašumu cenu, bet mēs neredzam, ka
īpašumi tiktu pārdoti par ļoti zemu cenu. Ir lielāka interese par
relatīvi nelielām privātmājām Pierīgā. Īpašumi, kas tika pirkti kā
bizness - īstermiņa nomai, ir kļuvuši mazāk interesanti."
Runājot par premium īpašumu segmentu, bankas eksperts
atzīst, ka tas ir specifisks, "jo cilvēki, kuri var atļauties
pirkt ekskluzīvus aktīvus, visbiežāk to dara par saviem
līdzekļiem". Viņš atzīst, ka COVID laikā novērots, ka ir
pieaudzis darījumu skaits ar dārgām privātmājām Jūrmalā un Pierīgā,
kad klienti pēc ilgstošiem meklējumiem atraduši cenas ziņā pieejamus
īpašumus, "un mēs esam līdzfinansējuši šos pirkumus. Vismaz pāris
darījumus esam pamanījuši gan maijā, gan jūnijā". "Mūsu
novērojumi rāda, ka vidēji turīgie un turīgie klienti tieši ir
aktīvākie pircēji tirgus korekcijas laikā. Darījumu aktivitātes
korekcija lielāka bija tieši ekonomiskajā segmentā," secina
viņš.
Izsakot prognozes otrajam pusgadam mājokļu tirgū,
t.sk., premium segmentā, A. Škapars saka: "Jūlijs
pārsteidza mūs ar ļoti labu rezultātu. Tagad viss būs atkarīgs no tā,
kā globāli veiksies ar infekcijas ierobežošanu. Mums jārēķinās, ka
jebkādu ierobežojumu ieviešana nes līdzi patērētāju uzvedības maiņu
un ekonomikas bremzēšanos. Savukārt, ja mēs kopīgi spēsim vadīt
procesu, kā Baltijas valstis to darīja visu pavasari, tad, domāju, mēs
varam cerēt gada beigās fiksēt relatīvi nelielu kritumu pret pagājušo
gadu, kas uz Eiropas fona būtu ļoti labs sniegums."
KOMERCINFORMĀCIJA
