Investori Baltijā - kur meklēt finanšu ieguldījumus?

Līdz ar nenoteiktajiem ekonomikas apstākļiem un krīzi nereti informatīvajā telpā iespējams redzēt arvien vairāk uzaicinājumus ieguldīt savus līdzekļus tieši šodien, lai gūtu maksimālu atdevi no akciju tirgus cenu krituma un dažādiem citiem faktoriem, tomēr jau vairākus gadus neskatoties uz ekonomiskās situācijas izmaiņām, arvien vairāk cilvēki nolemj savus uzkrājumus veidot alternatīvo investīciju segmentā un investēt tieši ar nekustamo īpašumu nodrošinātos aizdevumos. Kopš darbības uzsākšanas 2014. gadā EstateGuru investori procentu maksājumos ir nopelnījuši jau 17 miljonus EUR! Šodien platformā reģistrējušies jau vairāk kā 55 000 investoru no visas pasaules. 

Šajā rakstā piedāvājam plašāku ieskatu investoru “uzvedības“ tendencēs un atšķirībās starp ieguldītājiem Baltijas valstīs. 

Platformā reģistrētā investora vidējo profilu izveidot būtu sarežģīti, jo viena no alternatīvo ieguldījumu priekšrocībām ir tā, ka portfeļa veidošanai nav nepieciešami nedz ievērojami finanšu līdzekļi, nedz arī padziļinātas nozares zināšanas. Ieguldīt iespējams sākot no 50 EUR, savukārt apzinātu un pārdomātu lēmumu par to, kurā projektā ieguldīt, palīdzēs pieņemt pieejamā informācija, kas publicēta platformā. Tieši tāpēc EstateGuru investori ir kā profesionāli institucionālie ieguldītāji, tā arī studenti un citi cilvēki, kas vēlas veidot uzkrājumus ar nodrošinātiem aizdevumiem un ievērojamu peļņu.  1.attēls. Platformā reģistrēto investoru skaits

Salīdzinot reģistrēto investoru skaitu platformā, redzams, ka visaktīvākie uzkrājumu veidotāji ir tieši igauņi, kas skaidrojams ar tehnoloģiju attīstību valstī kopumā, kā arī ar to, ka EstateGuru platforma ir dibināta Igaunijā. Latvieši un lietuvieši šādas modernas investīciju iespējas izmēģina piesardzīgāk, veidojot vien attiecīgi 4.44% un 5.5% no kopējā investoru skaita. 

Šie dati ir pretēji vispārējām tendencēm Baltijas valstīs. 2019. gadā mazumtirgotāja “Maxima“ veiktā aptauja liecina, ka visaktīvākie ieguldītāji ir lietuvieši - 82% respondentu Lietuvā veido uzkrājumus un veic investīcijas, 65% Igaunijā un 60% Latvijā.2.attēls. Kopējais investīciju apjoms

Arī investīciju apjoms platformas darbības laikā skaidri norāda uz igauņu uzticēšanos un vēlmi veikt ieguldījumus iespējams mūsdienīgākajā un pieejamākajā veidā. Vairāk kā trešdaļa visa platformā finansētā aizdevumu apjoma ir piesaistīts tieši no Igaunijas investoriem. Arī Lietuvas investoru ieguldījumi ir ievērojami – vairāk kā 19 miljoni EUR, kamēr investori no Latvijas finansējuši vien 6,8 miljonus EUR. Jāpiemin, ka platformas filiāle Latvijā darbojas no 2016.gada, bet Lietuvā no 2017.gada.

Straujā alternatīvo investīciju sektora izaugsme Baltijā un it īpaši Latvijā norāda arī uz interesantu kultūras parādību - vispārēju neuzticēšanos tradicionālajām bankām. Pētījumu aģentūras Norstat Latvijā veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka tikai 14% no visiem respondentiem banku uzskata par piemērotu vietu naudas uzkrājumu vai ieguldījumu. Diemžēl šķiet, ka gados vecāku respondentu pārliecinošā ietaupījumu izvēles metode ir skaidra nauda, kas piedāvā nulles procentus vai izaugsmes potenciālu. Jaunāki cilvēki biežāk apsver alternatīvas investīcijas.3.attēls. Veikto investīciju skaits

Kopumā, lai finansētu vairāk kā 220 miljonus EUR platformā ir veiktas teju miljons investīcijas 1651 aizdevumos. Piekto daļu no visiem ieguldījumiem veikuši igauņi, Lietuvas investori izvēlējušies vēlamo projektu 53649 reizes, bet ieguldītāji no Latvijas – 10212 reizes. Veikto investīciju skaits, protams, neatspoguļo investoru vēlmi veikt ieguldījumus pilnībā, tāpēc turpinājumā esam apkopojuši arī datus par vidējo investīciju apjomu projektos. 4.attēls. Vidējais investīcijas apmērs

Neskatoties uz to, ka Latvijā investoru skaits tāpat kā kopējais investīciju apjoms un skaits ir vismazākais no Baltijas valstīm, tieši Latvijas investori vidēji iegulda vislielāko summu – 671,14 EUR, kas ir arī par 33% vairāk nekā vidējais ieguldījums investoriem no Baltijas valstīm kopumā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā vidējais investīcijas apmērs ir zemāks, attiecīgi 490,74 EUR un 355,6 EUR. Lai objektīvāk noteiktu, vai vidējais investīciju apjoms norāda uz lielāku investoru vēlmi ieguldīt, vai arī mazāku portfeļa diversifikāciju, salīdzinām arī vidējos investoru portfeļa apmērus katrā no valstīm. 5.attēls. Vidējais investora portfeļa apmērs

Platformā kopumā vidējais investora portfeļa apmērs ir 4928EUR, kā redzams grafikā, visās Baltijas valstīs šis rādītājs ir augstāks par vidējo platformā. Investori, kas izvēlējušies investīcijām atvēlēt lielāku daļu savu ieņēmumu ir Lietuvā, ar vidējo investora portfeļa apmēru 7501 EUR, kam seko Latvijas investori ar vidēji 6723 EUR un Igaunijas ar 6140 EUR. Salīdzinot vidējās investīcijas un portfeļa apmērus redzam tendenci, ka investori no Lietuvas savus ieguldījumus veic atbildīgi diversificējot riskus, ieguldot pēc iespējas vairākos aizdevumus nelielākas summas, kas mazāk raksturīgi investoriem Latvijā un Igaunijā. 

Diversifikācija ir būtisks un efektīvs veids, kā samazināt ieguldījumu risku. EstateGuru platformā investoriem ir iespēja ne vien izvēlēties starp dažādu veidu projektiem ar atšķirīgiem nodrošinājuma īpašumiem, bet arī ieguldīt jau 7 Eiropas valstīs, tādējādi pasargājot savus ieguldījumus arī no riskiem, kas saistīti ar reģionālām ekonomiskām pārmaiņām. 

Analizējot investoru ieradumus ieguldot projektos, redzamas arī iezīmes, ko nosaka kultūras un mentalitātes aspekts. Redzams, ka investori no Igaunijas un Lietuvas ir aktīvāki un labprāt izmēģina jaunus veidus kā vairot savus pasīvos ienākumus, kamēr lietotāji no Latvijas joprojām dod priekšroku tradicionālākiem naudas uzkrājumu veidošanas rīkiem un ir konservatīvāki savās ieguldījumu izvēlēs. 

Kopumā Baltijas valstu investori veido teju trešdaļu no visiem platformas investoriem un ir finansējuši gandrīz pusi no kopējā finansējuma apmēra EstateGuru darbības laikā.

EstateGuru investoru darbības tendences pēdējos gados ietekmē arī kopējā situācija Baltijas valstīs. Spēcīga un augoša reģionālā ekonomika palielina iedzīvotāju skaitu ar lielākiem ienākumiem, kuri meklē alternatīvas un izdevīgākas investīciju iespējas nekā tradicionālās bankas. Gaidāms, ka COVID-19 krīzes dēļ samazināsies arī visu trīs valstu ekonomika. Swedbank jaunākais ekonomiskās perspektīvas pētījums paredz, ka pretēji gaidītajam ekonomikas lejupslīde palielinās uzkrājumus, jo cilvēki cenšas sevi finansiāli nodrošināt nākotnei.

Investori visā Baltijā virzās uz alternatīvām iespējām, un ir sagaidāms, ka viņi to turpinās darīt.

EstateGuru sagaida, ka investori Lietuvā un Latvijā tuvākajā laikā pietuvosies saviem Igaunijas kaimiņiem, attiecībā uz investīciju apjomiem, tāpēc Baltijas valstis joprojām ir mūsu galvenā darbības zona.