Artūrs Silantjevs: finanšu pratības "kustība" kā neizdevies projekts?

Gadus 5 vai 10 atpakaļ par finanšu pratību runāja visi – komercbankas, nebanku kreditētāji, asociācijas un valsts iestādes. Daži runā joprojām. Tas, protams, ir apsveicami, tomēr rezultātu ļoti svarīgā jomā – proti, kā nekļūt par krāpniecības upuri, – nav. Uzskatu, ka šīs iniciatīvas esošajā formātā un saturiskajā rāmējumā ir sevi izsmēlušas un parādījušas, ka neaizsniedz vismaz daļu Latvijas sabiedrības vai arī saturiski pieskaras citam tēmu lokam. Kāpēc? Zem raksta* norādītas tikai dažas saites uz redzamākajiem gadījumiem. Noderīgi zināt, Investīcijas un kredīti, City24, WestkreditFinanšu krīzē pirms nu jau 12 gadiem neviens īsti nebija vainīgs: konjunktūrā valdošais viedoklis ir tāds, ka komercbankas kreditēja, kā valdība atļāva, bet cilvēki aizņēmās naudu neapzinoties, kā to pēc tam atdot. Tātad nedaudz vainīgi bija arī paši kredītņēmēji. Vai tas tā tiešām bija? 

Noderīgi zināt, Investīcijas un kredīti, City24, WestkreditAr ko tas viss sākās

Personīgi nedomāju kategorijās melns vai balts un nevaru sniegt viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu. Tomēr ir skaidrs, ka viens no finanšu krīzes laika taustāmajiem rezultātiem un atziņām bija, ka sabiedrībai ir nepieciešama "finanšu pratība". 

Finanšu sektors šajā vārdu savienojumā saskatīja veidu, kā nedaudz reabilitēties par finanšu burbuļa laikā pieļautajām stratēģiskajām kļūdām un kā, ja tā pavisam godīgi, ne pārāk dārgu mārketinga/PR instrumentu spodrināt sev spalvas un pastāstīt, kā tad atbildīgi un pareizi plānot savas finanses un aizņemties. 

Ar ko tas viss turpinājās

Tika veidoti institūti, neredzētu atbalsta pieaugumu saņēma dažādas nevalstiskas un valstiskas iniciatīvas, kā arī valsts iestādes sāka domāt par šiem jautājumiem; publiskā telpa bija pilna ar padomiem - kā krāt, kad aizņemties un kā ilgtspējīgi tērēt. No vienas puses tas, bez ironijas, ir pareizi un bija nepieciešams. 

No otras puses, sistemātiska pieeja, kā noklāt visus finanšu pratības elementus, netika atrasta. Neviena no īstenotajām aktivitātēm nebija un nav nepareiza, taču šķiet, ka tika aizmirsts par pašu būtiskāko un atsevišķām sabiedrības grupām; vai arī aktivitātes nesasniedza konkrētās mērķauditorijas. Proti, ir joprojām liela sabiedrības daļa, kas nezina, kam drīkst un kam nedrīkst uzticēties. Precīzas statistikas par cietušo profilu diemžēl nav manā rīcībā, bet atļaušos minēt, ka tie ir vecāka gadagājuma cilvēki un tie, kuru pieeja mūsdienu informācijas kanāliem ir ierobežota vai arī tos izmanto maz. 

Ar ko tas viss beidzās

Pēdējos mēnešos aktivizējušos telefonkrāpnieku, viltus finanšu konsultantu, viltus kreditēšanas un nelicencētu starpniecības uzņēmumu darbības apliecina, ka ar iepriekš minētajā aktivitātēm nav bijis pietiekami. Kas arī ir zināmā mērā mūsu, kā finanšu nozarē strādājoša uzņēmuma, līdzatbildība.

Kā apliecina publiski pieejamā informācija, par krāpnieku upuriem kļūst gan uzņēmumi, gan cilvēki ar lieliem, gan nelieliem finanšu līdzekļiem. To, ka problēmai nav gadījuma raksturs, apstiprina gan finanšu sektora aktīvās publiskās darbības, gan arī regulārie patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, gan arī Valsts policijas publiski paustie aicinājumi ārkārtīgi rūpīgi rīkoties ar saviem datiem. 

Ko darīt?

Rezumējot iepriekš rakstīto, kā "finanšu pratības veicināšanas" projekta centrālā tēma tika skatīta, nevis elementāra piesardzība rīkojoties ar saviem datiem, kas daudziem šķiet pašsaprotami, bet gan finanšu plānošana. To, ka daudziem trūkst pat pamata zināšanu, apliecina publiskotie gadījumi – bez tam, esmu pārliecināts, ka vairums noziedzīgo nodarījumu upuru par krāpšanas gadījumiem izvēlas noklusēt, baidoties izskatīties lētticīgiem. 

Neapgalvoju, ka tā ir tikai valsts vai privātā sektora atbildība. Tāpat ir skaidrs, ka visus nekad nebūs iespējams pasargāt, tomēr šķiet, ka šis ir kritiskais brīdis, kad finanšu nozarei un publiskajam sektoram ir jāmeklē risinājumi, kā efektīvi pārliecināt sabiedrību neuzticēties svešiniekiem. Labā ziņa ir tā, ka kreditēšanas portfelis Latvijā pēdējos gados ir pietiekami kvalitatīvs (t.i. mazs kavējumu īpatsvars), kas nozīmē, ka nozares un atbildīgo valsts iestāžu rīcībā ir instrumenti, kā efektīvi informēt sabiedrību par atbildīgu aizņemšanos.

Vienlaikus arī sabiedrībai kopumā ir ārkārtīgi būtiski atcerēties pavisam vienkāršas patiesības: pārliecināties, vai komersants, kuram grasāties kaut ko maksāt, ir licencēts (piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapā), pārbaudīt komersanta mājas lapu un piezvanīt savai kredītiestādei uz oficiālo kontakttālruni pirms jebkādu pārskaitījumu veikšanas vai pieejas datu nodošanas citām personām. Un arī katram mums individuāli – pārliecināties, vai visi mūsu tuvinieki zina, kā rīkoties situācijās, kad zvana nepazīstam numurs un, piemēram, lūdz nosaukt savus internetbankas pieejas datus. Domāju, tas būtu labs sākums, lai šāda veida krāpniekiem Latvija kļūtu neinteresanta.

Autors: Artūrs Silantjevs, West Kredit, www.westkredit.lv

KOMERCINFORMĀCIJA


* https://www.delfi.lv/news/national/criminal/kurzeme-no-kadas-sievietes-izkrapj-150-000-eiro.d?id=51354417

* https://www.delfi.lv/news/national/criminal/krapnieki-partver-uznemuma-e-pastus-un-izkrapj-naudu.d?id=47781923

* https://www.delfi.lv/news/national/criminal/uzdodoties-par-bankas-darbiniekiem-ludza-laundari-vairakiem-cilvekiem-izkrapj-naudu.d?id=52269137

* https://rus.delfi.lv/biznes/finances/ptac-moshenniki-pod-vidom-west-kredit-predlagayut-lozhnye-kredity.d?id=52334315

Projektā Loft&Rosegold pieejamas arī komercplatības

29.09.2020

alt
alt

Īstais laiks pirkt! "YIT LATVIJA" dzīvokļiem Imantā, Dzirciemā un Purvciemā šobrīd īpaši labi piedāvājumi

01.10.2020

Saistītās ziņas

alt

Seši veidi, kā uzņēmējdarbības aizdevums palīdzēs tava biznesa attīstībā

alt

Jauns podkāsts! Ekspertu sarunas ar EstateGuru

alt

Investori Baltijā - kur meklēt finanšu ieguldījumus?

alt

Vai ieguldījums nekustamā īpašumā nākotnē atmaksāsies?

alt

Alternatīvais finansējums uzņēmējiem – iespēja arī krīzes laikā

alt

EstateGuru aicina uz bezmaksas semināru tiešsaistē – alternatīvā finansējuma iespējas uzņēmējiem

alt

SEB Mājokļu cenu indikators: sarucis iedzīvotāju optimisms par nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

alt

Colliers International: mainīgā situācija Centrālās un Austrumeiropas nekustamā īpašuma tirgos

alt

Artūrs Kostins: kā nepiedzīvot personīgo finanšu krīzi COVID-19 ietekmē

Karstākie jauno projektu piedāvājumi!

  • Karstākie dzīvokļu un māju projektu piedāvājumi Rīgas apkaimēs un Pierīgā.
  • Īpaši izdevīgi un pieejami cenu piedāvājumi, bonusi un pavisam svaigs mājokļu papildinājums jauno projektu tirgū.
  • Izvēles iespējas ikvienai auditorijai. Ja esi jauna mājokļa meklējumos, šī būs īstā vieta!

Lasītākās ziņas

1

Pārdod Ružciema pusmuižu: unikālai mājvietai vai elegantai lauku viesnīcai

2

Video: moderns finansējuma risinājums jaunam dzīvojamajam rajonam Rīgā

3

Īres dzīvokļi, kur neviens vēl nav dzīvojis: jaunais projekts "Ezerpaka Nami" pie Mežaparka

4

Jau drīzumā "Hepsor" uzsāks jauna dzīvojamā projekta būvniecību Baložu ielā 9, Rīgā

5

Trīs istabu dzīvokļi Rīgas centrā no 1900 EUR/ m2: tikai projektā "Kvartāls 5/26"

6

Izvēlies savu favorītu no jaunajiem projektiem un laimē FRANKE dāvanu karti 200 EUR vērtībā!

City24 redaktora izvēle

alt

Pārdod Ružciema pusmuižu: unikālai mājvietai vai elegantai lauku viesnīcai

alt

Pieprasītā PIERĪGA: karsti un īpaši piedāvājumi jaunajiem dzīvokļiem

alt

Karstākie dzīvokļu piedāvājumi RĪGAS CENTRĀ: darījumu statistika un aktuālie projekti