Premium īpašumu tirgus 2020. gadā apjomīgākais pēdējo sešu gadu laikā: pērn sasniegts 6 % lielāks apgrozījums; 77 % no tirgus – darījumi ar dzīvokļiem, teju visi – jaunajos projektos.
Latvijas aktīvākajos augstākās klases jeb premium nekustamo īpašumu tirgus reģionos –
Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā – aizvadītais gads
bijis apjomīgākais kopš 2014. gada gan darījumu skaita, gan
apgrozījuma ziņā.Kopumā notikuši 730 premium īpašumu darījumi
jeb par 4.9 % vairāk nekā pirms gada par
kopējo summu 202 milj. eiro, kas bija par 6 % jeb
12.1 milj. eiro lielāks darījumu apgrozījums nekā 2019.
gadā. Lielāko daļu no premium tirgus kopsummas – 77 % –
veidoja darījumi ar premium dzīvokļiem, turklāt teju visi jeb94 % no
iegādātajiemdzīvokļiem
bija jaunajos projektos. Salīdzinot ar gadu iepriekš,
pārdotspar 4.7 % vairāk premium d
zīvokļu.
“Visā pasaulē 2020.
gadu atcerēsies kā neskaitāmu, negaidītu pavērsienu gadu. Tas tā arī iezīmējies Latvijas premium nekustamā īpašuma tirgū –
aizvadītais gads noslēdzās kā apjomīgākais kopš 2014. gada gan
darījumu skaita, gan apgrozījuma ziņā. Tirgus
turpina savas izaugsmes gājienu: arī 2019. gads bija diezgan
jaudīgs, bet aizvadītais gads, neraugoties uz visiem izaicinājumiem,
pārspēja arī to. Interesanti, ka 2020. gads
iezīmējās divos nogriežņos: pirmajā pusgadā tirgus aktivitāte izteikti
atpalika no iepriekšējā gada atbilstošā perioda. Pēc pavasara īslaicīgā “šoka“ optimisms
tirgū atgriezās ar uzviju: nākamie seši mēneši
pagāja iespaidīgā investīciju virpulī, un tika
sasniegtas gandrīz 2/3 no gada kopējā darījumu apjoma. Cilvēki vīrusa pandēmijas laikā īpaši
pievēršas veselīgam dzīvesveidam, un tādēļšādos apstākļos iegulda savus līdzekļus
augstvērtīgā nekustamajā īpašumā: ilgtspējīgā un kvalitatīvā. Šāda
dzīvesveida diktētas prasības turpināsies arī šogad, un, kamēr ar vakcīnas palīdzību
sabiedrība sasniegs pietiekamu imunitāti, darbs no mājām būs aktuāls,
tāpēc pieprasījums pēc premiumīpašumiem nemazināsies. Var prognozēt pēcpandēmijas aktivitātes pieaugumu pilsētās, kas
nozīmē arī aktīvāku premium dzīvokļu
tirgu, kas pie mums tradicionāli ir Rīgā. Pārtikušie patērētāji
turpinās pielāgot savas prioritātes, lai ieguldītu līdzekļus
nekustamajā īpašumā, kas viņiem un viņu ģimenēm dod drošības, t.sk.,
veselības drošības, un privātuma sajūtu.
Mājoklis arī 2021. gadā apvienos sevī gan darba, gan skolas, gan aī
savējo satikšanās un izklaižu funkciju, un tam
nepieciešama pietiekoši plaša un labas kvalitātes dzīves telpa,“
komentē “Baltic Sotheby`s International
Realty“ īpašniece un valdes locekle Ilze
Mazurenko.
Kopumā 2020. gadā premium īpašumu tirgū visos reģionos
un tirgus segmentos tika sasniegts 202 milj. eiro jeb par 6 % lielāks
apgrozījums nekā gadu iepriekš, fiksējot kopumā 730 premium īpašumu darījumus. Dzīvokļu darījumi veidoja 77 % jeb 155 milj.
eiro no kopējās darījumu summas, tad sekoja darījumi ar privātmājām –
19 % īpatsvara jeb 39 milj. eiro apgrozījums
un darījumi ar premium privātās apbūves zemi –
4 % jeb 8.1 milj. eiro vērtībā. Kā ierasts,
aktīvākais premium
īpašumu
darījumu reģions ir Rīgā – galvaspilsētā tika nopirkti532 premium īpašumi, piesaistot 121.1 milj. eiro lielas investīcijas.
Neskatoties uz to, Rīga bija vienīgā pārskatā apskatītā teritorija,
kurā apjomi kopumā nedaudz – 0.6% jeb par 700 000
eiro – kritās, bet to premium
nekustamā īpašuma tirgus pilnībā absorbēja, balstoties uz
paprāviem pieaugumiem gan Pierīgas reģionā,
gan Jūrmalā. Kūrortpilsētāpremium tirgus eiro vērtībā panācis
lielāko izaugsmi –Jūrmalāiegādāti 147 īpašumi 65.8 milj. eiro
vērtībā, kas bija par 17 mājokļiem jeb 13.1
% īpašumiem vairāk, veidojot apgrozījuma
pieaugumu par 19.6 %. Savukārt Pierīgas
reģionā fiksēts 15.7 % apgrozījuma pieaugums, sasniedzot 15.3 milj. eiro kopsummu (fiksēts 51
premium īpašuma darījums). Lai gan Pierīgā
tika nopirkts par septiņiem īpašumiem mazāk, pretēji pārējiem
reģioniem,šeit ir augusi īpašumu
vērtība, palielinot vidējā darījuma vērtību
par 70 tūkst. eiro – līdz 300000 eiro.
Premium
dzīvokļi – arvien pieejamāki
Darījumi ar dzīvokļiem veido lielāko aktivitāti premium īpašumu tirgū: tie ir 77 % īpatsvara, turklāt teju visi nopirktie dzīvokļi jeb 94% bija jauno projektu ēkās. Salīdzinot ar gadu iepriekš, iegādāts par 5 % jeb par 36 vairāk dzīvokļu par 1.6 % jeb 2.5 milj. eiro lielāku summu. Lielāko daļudzīvokļu tirgus pieauguma kaldinājaaktivitāte Rīgā, kas veido 75 % no visa premium dzīvokļu apgrozījuma. Rīgas dzīvokļu tirgus līdz ar darījumu skaita pieaugumu no 488 darījumiem 2019. gadā līdz 523 darījumiem pērn, palielināja kopējo apgrozījumu līdz 116.5 milj. eiro jeb tas bija par 2.8 % lielāks. Tas bija jau ceturtais gads pēc kārtas ar augošu tendenci, un tika sasniegts augstākais punkts Rīgas premium dzīvokļu tirgūkopš termiņuzturēšanās atļauju izmaiņām 2014. gadā.
Rīgā, palielinoties darījumu skaitam ar dzīvokļiem, tomēr iegādāto dzīvokļu vidējā vērtība saglabā lejupejošu tendenci. Pērn premium dzīvoklis Rīgā vidēji maksāja 222 687 eiro, kas bija par 4.1 % lētāk nekā pirms gada. Līdz ar vidējās darījuma cenas kritumu Rīgā, pamazām krītas arī vidējā kvadrātmetra cena: pērn tā bija vien par 10 eiro mazāka, sasniedzot 2018 EUR/m2. Savukārt ekskluzīvākajā dzīvokļu tirgus segmentā Rīgā kvadrātmetra cenai ir tendence augt: tā bija 3315 EUR/m2 pagājušā gada laikā.Jūrmalā pērn novērots kritums kūrortpilsētas pilsētas premium dzīvokļu tirgus apgrozījumā. Tas galvenokārt skaidrojams ar zemāku vidējā darījumu vērtību. Darījumu skaits ar premium dzīvokļiem Jūrmalā pēdējos divos gados teju nav mainījies – 104 darījumi fiksēti 2019. gadā un 105 darījumi pērn. Turpretim vidējā darījuma vērtība gada laikā nokritusies par 12 tūkst. eiro – līdz 305 000 eiro. Attiecīgi kopējais apgrozījums arī nokritās līdz 32 milj. eiro jeb bija par 2.9 % mazāks nekā gadu iepriekš.
Samazinājums Jūrmalas dzīvokļu tirgū saistāms ar vājāku pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kas maksā vairāk nekā pusmiljonu eiro, un nelielu intereses samazinājumu arī par 300 000 – 500 000 eiro vērtiem mājokļiem.
Pierīgaspremium dzīvokļu tirgus pērnpiedzīvoja nelielu – 0.3 % – izaugsmi, sasniedzot 6.5 milj. eiro apgrozījumu. Darījumu skaits bija stabils: saglabājoties 35 darījumiem abos gados. Tas nozīmē, ka vidējā darījuma cena premium dzīvoklim Pierīgā pērnpieaugusi: par 7 tūkst. eiro, sasniedzot 186 000 eiro.Pieprasa premium dzīvokļus jaunajos projektos
Ar katru gadu arvien lielāka
daļa premium dzīvokļu tiek iegādāti jaunajos
projektos. Pērn kopumā no visiem 663 nopirktajiem
premium dzīvokļiem 94 % jeb 624 bija jauno projektu
ēkās.
2020. gadā kopumā sasniegts 145.6 milj. eiro
apgrozījums ar jauno projektu dzīvokļiem, kas bija par 6.4 milj. eiro
jeb 4.6 % lielāks nekā 2019. gadā. Rīgā 2020. gadā tika iegādāti
75.1 % no visiem premium dzīvokļiem
un to kopējā vērtība bija 110.7 milj. eiro, kas bija
7.3 % pieaugums pret iepriekšējā gada 103.2 milj. eiro un 444 darījumu apjoma. Jūrmalas jaunajos
projektos, tāpat kā dzīvokļu darījumos kopumā, novērojams neliels– 4.9 % – apgrozījuma kritums
līdz29.1 milj. eiro, bet darījumu
skaits gada laikā bijis teju līdzvērtīgs gadam iepriekš: 98 darījumi
Kopumā visos trijos
apskatītajos darījumu reģionos vidējā dzīvokļa cena pērn bija 236 981
eiro jeb to varēja iegādāties par gandrīz 6 tūkst. eiro lētāk nekā pirms gada. Tomēr
kopumā vidējā kvadrātmetra cena ir nedaudz – par 69 eiro – augusi,
sasniedzot 1883 EUR/m2. Rīgas, Pierīgas un
Jūrmalas dzīvokļu vidējā dzīvokļa izmērs 2020. gadā bija 125 m2.
“Var novērot, ka pārdevēji ir
gatavi izskatīt klientu cenu piedāvājumu, pat ja tas ir zemāks par
sākotnēji prasīto cenu, kas parādās arī statistikā par vidējās mājokļa
vērtības samazināšanos. Tiklīdz pārdevēji ir fleksiblāki cenas
noteikšanā, pieaug darījumu skaits. Savukārt situācijā, kad vidējā
darījuma cena krītas, bet kvadrātmetra cena pieaug, vidējais dzīvokļa
izmērs samazinās straujāk nekā darījumu vērtības. Respektīvi: cilvēki
pērk mazākus dzīvokļus, bet kvadrātmetra izmaksām nav tendence
samazināties. Tas norāda uz to, ka pircēji ļoti rūpīgi apsver katru
kvadrātmetru un tā nepieciešamību: svarīgi, lai dzīvokļa platība būtu
ērta un lietderīga. Analizējot kopējo aktivitāti premium dzīvokļu tirgū pagājušajā gadā, var novērot, ka diezgan lielai daļai
pircēju dzīvokļu iegāde ir veids, kā ieguldīt savus līdzekļus, un tas
tiem ir jau otrais vai pat trešais īpašums, atzīstot to par drošāko
savu ienākumu ieguldījumu veidu. Tirgus tendences, joprojām nosaka
fakts, ka to ietekmē finanšu caurskatāmības un izsekojamības prasības,
ko izvirza valsts un bankas, kas izdara zināmu spiedienu uz īpašumu
pārdevējiem, un tas daudzos gadījumos darījumu nosver par labu
pircējam, kura finanšu līdzekļi atbilst visām prasībām, jo tas ir
vērtīgs pircējs,“ komentēLīga
Kohtanena, “Baltic Sotheby`s International
Realty“ pārdošanas direktore.