Jūrmala - ne tikai dzīvošanai, bet arī kvalitatīvai atpūtai un biznesam!

Ziemas vidū runāt par Jūrmalu kā plaukstošu kūrortpilsētu vai ideālu dzīvesvietu varētu šķist nepiemēroti, jo nereti pilsēta tiek pozicionēta un pārdota kā sezonāla prece. Tomēr trauksmainais 2020. gads pierādīja, ka ziema nav Jūrmalas lielākais šķērslis – šobrīd uz nerezidentu rēķina Jūrmalā cilvēku plūsma un pilsētas dzīvīgums ir samazinājies vēl izteiktāk. Tomēr pilsēta arī iepriekš piedzīvojusi dažādus pārmaiņu posmus, bet visiem zināmās Jūrmalas priekšrocības nekur nav zudušas. 

Par Jūrmalas potenciālu un pilsētas nākotnes attīstības virzieniem sarunājamies ar “Real Estate Jurmala“ vadītāju un īpašnieku IGORU DAŅIĻĒVIČU.  

“Jūrmalas unikalitāte ir absolūti dabiska, vēsturiski veidojusies, te nav nekā sintētiska. Tāpēc Jūrmala ir nevis jāglābj, kā daudzi domā, bet jāsaglabā, integrējot mūsdienīgas un nākotnē pieprasītas lietas“, sarunu uzsāk Igors Daņiļēvičs.

Vai Jums ir viegli noformulēt Jūrmalas būtību un unikalitāti?

Jūrmala patiešām ir unikāla uz Eiropas un visas pasaules fona – baltu smilšu pludmale, priežu meži, ekoloģiska un estētiska vide, līdz galvaspilsētai jamēro vien 30 km, un viens no lielākajiem plusiem – tas ir lidostas tuvums. Savulaik veicām pilsētas viesu (tūristu, nerezidentu) aptauju, jautājot, kas ir tas, kas viņus pievelk Jūrmalai? Interesanti, ka atbildes bija ļoti vienotas – nevis materiālais izdevīgums, bet ļoti vienkāršas lietas – tas, ka cilvēki šeit labi jūtas, pa īstam atpūšas. 

Vai Jūrmala kā pilsēta varētu funkcionēt bez tūristiem?

Arī “Jaunais vilnis“ savā ziņā bija tūrisms, kas pilsētai deva tādu kā asinsriti, tomēr Jūrmalas fokusam būtu jābūt uz cita veida tūrismu. Negribētos, lai zūd atslēdziņa starp cilvēku un dabu, šī simbioze un unikālās sajūtas, ko Jūrmala spēj sniegt. Ir ļoti svarīgi, lai pilsēta attīstās nevis politizēti, bet cilvēkiem. 

Covid ietekmētas, ceļošanas iespējas šobrīd ir ierobežotas. Vai tas ir ietekmējis nekustamo īpašumu tirgu Jūrmalā?

Jūrmala vienmēr ir atšķīrusies ar to, ka te nekustamā īpašuma tirgus ir bijis aktīvs tieši no nerezidentu puses. Lai gan praktiski nekustamo īpašumu var iegādāties attālināti, tomēr mājoklis – tas ir tāds sajūtu pirkums, Jūrmala jau pati par sevi ir sajūtu pilsēta. Tāpēc viens no noteicošākajiem faktoriem ir tieši klātesamība, kas tagad vai nu nav iespējama, vai prasa lielus riskus un neērtības. Šobrīd var gadīties, ka darījumi notiek lēnāk, kaut arī visi praktiskie aspekti un pircēja vēlmes sakrīt.  

Kā kopumā vērtējat darījumu aktivitāti pērn?

Neskatoties uz Covid, esam secinājušu, ka klienti joprojām interesējās par īpašumiem un

Kā ar īres tirgu?

Pieprasījums īres tirgum saglabājas stabils arī vietējo iedzīvotāju vidū, ir mazāk saistīts ar sezonalitāti, tomēr ilgtermiņā īres tirgum ir svarīgs arī tūrisma faktors. Bieži notiek tā, ka tie, kuri vasaras periodā regulāri, īslaicīgi atbrauc, ar laiku sāk apsvērt iespēju šeit arī kaut ko iegādāties. Šobrīd risks ir šis nogaidošais posms, kas liek uzdot jautājumu: vai man to vajag? Tā tomēr nav pirmās nepieciešamības prece.  

Pastāv mīts, ka dzīvot Jūrmalā – tas ir dārgi!

Es teiktu, ka šajā ziņā Jūrmala pavisam noteikti nav pārvērtēta un nevajadzētu baidīties no tā, ka Jūrmala ir dārga, jo par unikalitāti ir jābūt gatavam samaksāt. Jūrmalas īpašumi ar augstām cenām nav nekas unikāls, jo nopirkt īpašumu tuvu jūrai - Dzintaros vai Majoros - ir tieši tas pats, kas nopirkt īpašumu Strēlnieku vai Alberta ielā Rīgā. 

Tas laiks, kad Jūrmalā varēja runāt par dārgu kvadrātmetra cenu, ir beidzies. Jaunbūvētajos projektos tā ir atbilstoša atrašanās vietai, būvniecības izmaksām. Kvadrātmetra cena īpaši nav mainījusies, bet mainījies ir izmērs. Problēma slēpjas plānojumos un sastāvā – tas, kas kādreiz bija plašs divistabu dzīvoklis, tagad ir četristabu. Tas spilgti parāda to, ka šodien Jūrmalā trūkst kvalitatīva, pārdomāta dzīves vide – tādi īpašumi, kas būs pieprasīti un cilvēkiem komfortabli dažādās dzīves situācijas – gan tad, kad piedzīvojam labākus, gan arī sliktākus laikus.  

Esat teicis, ka Jūrmalā ir prakse nevis pārdot, bet tirgot…

Nereti Jūrmalā īpašumi tiek tirgoti ar vairāku starpnieku palīdzību, par atšķirīgām cenām, no kurām tikai viena, iespējams, ir kaut cik atbilstoša. Daudz nekustamā īpašuma kompānijas ir kļuvušas par reklāmas kompānijām, nevis pilda savu tiešo pienākumu palīdzēt klientiem pirkšanas un pārdošanas procesā. Kamēr virsmērķis ir īpašumu dabūt savā nekustamā īpašuma portfelī, tikmēr īpašuma saimniekam netiek sniegta objektīva informācija par to, cik patiesībā maksā viņa īpašums, netiek veikta kopīga, realitātē balstīta izpēte un novērtēšana. Visiem tirgus dalībniekiem būtu jābūt vienotai politikai, jāvadās pēc vienotiem ētikas standartiem.

Tomēr nevar noliegt, ka Jūrmalā ir daudz īpašumu, kas jau gadiem gaida savus jaunos saimniekus?

Runājot par īpašumu saimniekiem, izteikti parādās viena cilvēka divas dabas – kad vajag pirkt, un kad – pārdot. Jāsaprot, ka ne vienmēr vaina ir tikai īpašumos, kas itkā ir par dārgu vai par plašu, bet arī pašos cilvēkos. Gluži vienkārši cilvēkam pašam ir jāsaprot sevi, jo dažreiz viņš sapņo, nevis reāli plāno, tādējādi sagādājot sev ne tik patīkamus mirkļus. Tāpēc es parasti pircējiem iesaku sākt ar banku piedāvātajām iespējām, ja tādas nepieciešamas, un tikai tad pievērsties īpašumu medībām. 

Nevar noliegt, ka Jūrmalā patiešām ir ļoti daudz 10 - 15 gadus atpakaļ būvētu, vērienīgu īpašumu, kuriem būs grūti atrast savu pircēju. Te par labu, iespējams, var nospēlēt Covid, jo palielināsies interese par plašākiem īpašumiem, nostāk no galvaspilsētas burzmas. Tāpēc tuvāko gadu laikā, visticamāk, notiks arī kāda transformācija Jūrmalā, mēs visi pārvērtēsim, kas tad ir vajadzīgs komfortablai dzīvei. 

Kāds tad patiesībā ir Jūrmalas pilsētas statuss – Pierīga, kūrortpilsēta vai tūrisma objekts? 

Lielākoties Jūrmala saistās ar atpūtu, relaksāciju, nostaļģiju, kultūras pasākumiem, tomēr pilsētai trūkst jauna atpazīstamība, pievilcība, jauna firmas zīme. Pilsētai kopumā trūkst skatījums par nākotni, vienotas filozofijas, jo jau labu laiku, domājot par Jūrmalu, itkā skatāmies atpakaļ. 

Kaut vai runājot par sanatorijām, kuras vēl ir dzīvotspējīgas, bet visas ir padomju laika. Aptuveni 10 gadus investori ir domājuši un rēķinājuši, bet neviens vēl nav uzdrošinājies radīt jaunas privātās klīnikas, vai tā saukto tūrisma – medicīnas biznesu. Ja Jūrmala ir unikāla vieta, tad to unikalitāti arī vajag saglabāt, nenonivelēt līdz tādām idejām kā ātrais un lētais dzīvojamais fonds. Jūrmalas vide tomēr pieprasa ne tikai būves, bet arī arhitektūru – ar savu filozofiju un pārdomātu nākotnes perspektīvu. 

Lai neskatītos atpakaļ, kurā virzienā, Jūsuprāt, Jūrmalai būtu nepieciešams virzīties? 

Šo virzienu labi parāda nekustamā īpašuma attīstības tempi un virziens, kas šobrīd ir tādā kā nogaidošā pozīcijā. Jūrmalā būtu vairāk jādomā par nekustamo īpašumu attīstību saistībā ar biznesu, par nekustamo īpašumu, kuram ir kāds konkrēts mērķis un virzība – sabiedriskajām būvēm, birojiem, biznesa komūnām, pakalpojumu sniegšanu, jeb nedzīvojamo fondu. Es arī aicinātu izbeigt cīņu starp dažādu principu “aizstāvjiem un cīnītājiem“, kuri nereti to vezumu velk atpakaļ, paši neapzinoties uz kurieni.

Šeit arī jārunā par iespēju attīstīt kvalitatīvu pludmales servisu – kafejnīcas, restorānus, citas izklaides, kurām būtu vienots kvalitātes standarts estētiskas un jēgpilnas vides veidošanā. Vai, piemēram, iespēju klasisko izklaides kūrortu ievirzīt arī veselības un medicīnas gultnē, ar ko Jūrmala jau vēsturiski vienmēr ir izcēlusies. Labs piemērs bija tas, kā tika attīstīta koncertzāle pēc “Jaunā viļņa“ ēras beigām – tas lieliski parādīja, ka varam bez tā iztikt un šo absolūti unikālo koncertzāli tikpat labi var piepildīt ar klasisko mūziku. 

Vai ir dzirdētas arī kādas konkrētas attīstības idejas?

Liels plāns ir Jūrmalas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss 2027. gadā. Idejas ir arī biznesa vidē, notiek start up uzņēmumu ideju izvērtēšana. Perspektīvākajām no tām tiek sniegts atbalsts, tādējādi virzot pilsētu uz attīstību un tai piesaistot jaunus cilvēkus, jo viena no lielākajām problēmām Jūrmalas pilsētā ir cilvēku vecums. 

Jūrmalai vajadzīgi izglītoti, gados jauni, arī turīgi cilvēki, kas nav mazsvarīgi. Cilvēki, kuri pirktu īpašumu Jūrmalā nevis kā trešo, ceturto un piekto īpašumu savā kolekcijā, bet posmā, kad dzīvē ir iestājies miers, viņi Jūrmalu izvēlētos kā savu pastāvīgo dzīvesvietu – saprotamā, veselīgā vidē, Eiropā. Nav obligāti jāskatās rietumu virzienā, jo redzam, ka viss mainās ļoti strauji, cik ātri var notikt tādi procesi kā, piemēram, Brexit. Ar to gribu teikt, ka viss negrozās tikai ap uzturēšanās atļaujām – uz šodienu tāda uzturēšanās atļauju forma un pieprasījums, kāds tas bija agrāk, ir mazinājies. Tāpēc procesiem, kas palīdz mūsu iedzīvotāju skaitu palielināt ar gudriem un izglītotiem cilvēkiem, kāju priekšā likt nevajadzētu.

Statistika rāda, ka pērn Jūrmalā iegādāti 147 īpašumi 65.8 miljonu eiro vērtībā, veidojot apgrozījuma pieaugumu par 19.6 %. Vai varat piekrist, ka pandēmijas laiks Jūrmalai savā ziņā būs bijis iespēju laiks, jo Jūrmalas vidi cilvēki novērtēs arvien vairāk, mazāk tiecoties pēc Rīgas burzmas?

Ļoti iespējams! Ja runājam par nekustamo īpašumu, nevajadzētu vienmēr akcentēt tikai skaitļus, tabulas un tendences, bet vairāk runāt par cilvēku, par nākotnes perspektīvu. Piemēram, 5 - 10 gadu griezumā apskatīt to, kur un kādā vidē pilsētnieks gribētu dzīvot. Šobrīd vairāk cilvēki dzīvo nevis nākotnē, bet tagadnē, saprotot, ka nekustamais īpašums jau nav uz mūžu. Ja skatāmies pēc profesiju tipiem, tad interesanti būs vērot, ko izvēlēsies IT jomu pārstāvošā paaudze, kuri savu dzīvojamo vidi labi var pielāgot savām profesionālajām vajadzībām. 

Pieļauju, ka daudziem Jūrmala būs sapnis, kur dzīvot. Jo ir atšķirība, kad Tu atbrauc uz Jūrmalu vienkārši pastaigāties, vai Tu šeit dzīvo pastāvīgi, siltā vasaras vakarā izej uz savas terases, vai īsas pastaigas laikā no mājas pagalma jau esi pludmalē, lai vērotu saulrietu. Tas ir tas, kas cilvēkus patiesi apbur un dara laimīgus…

PLAŠĀKĀ JAUNO PROJEKTU IZVĒLE - TIKAI CITY24.LV! SKATIES ŠEIT!