Kas kavē investīciju ieplūdi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū?

Investīciju piesaisti (tās šobrīd sasniedz vien 2.5% no IKP un jūtami atpaliek no valsts mērķa – 7% no IKP) ietekmē uzņēmēju sentiments, ko rada valsts nekonsekventā nodokļu politika un nesakārtotā biznesa vide, tādēļ uzņēmēji aicina veidot stabilu, prognozējamu, uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi. Savukārt valsts apņēmusies mainīt līdzšinējo ārvalstu investoru piesaistes politiku: turpmāk uzsvars tiks likts uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, lai to radītu pievilcīgu investoriem un tiešajām investoru piesaistes aktivitātēm: tieši uzrunājot konkrētas mērķgrupas.

Investīcijas un kredīti

To 31. martā notikušās Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētās ikgadējās konferences "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" diskusijā par investīciju klimatu Latvijā atzina diskusijas dalībnieki: finanšu eksperti un projektu attīstītāji. 

LANĪDA šo konferenci organizēja sadarbībā ar DNB banku.

 

Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, iepazīstinot ar investīciju vidi Latvijā, atzina, ka investēšanas aktivitātes mūsu valstī, kā arī kopumā Eiropas Savienībā, pēdējos gados ir mērenas, un investīciju apjomi joprojām nav sasnieguši pirmskrīzes līmeni. Lai gan eksports atsevišķās nozarēs audzis divciparu skaitļos, arī pakalpojumu eksports palīdzējis panākt pozitīvu maksājumu bilanci, tomēr investīciju apjoms pašlaik sasniedz 2.5 % no IKP. Lai gan ārējā vide kopš 2014. gada nav pasliktinājusies, lielu ietekmi pēdējos gados uz investīcijām atstāja vairāk sentiments nekā ekonomiskie rādītāji: sajūtas uzņēmējos, kā valsts izturas pret tiem (t.sk. neveiksmīgā nodokļu politikas skaidrošana pērn nogalē), atzina speciālists. "Šobrīd gribas cerēt, ka veiksmīgi sadarbojoties valdībai un uzņēmējiem, jaunā nodokļu sistēma varētu šo sentimentu pārsvērt uz labo pusi, lai valsts mērķis: investīciju apjoms- 7% no IKP ik gadu mēs varētu sasniegt," teica R. Aleksejenko.

Pēdējo trīs gadu laikā investēšanas aktivitātes NĪ jomā ir bijušas vienmērīgas: ja 2014. gadā tās sasniedza 366 milj. eiro, pēc gada – 343 miljonus, tad pērn to apjoms bija 361 miljons eiro, ar datiem iepazīstināja R. Aleksejenko.

Nepieciešams pilnveidot uzņēmējdarbības vidi un investīciju piesaistes procesu, teica ministrijas pārstāvis, skaidrojot, kā to ir iecerēts panākt. "Parasti gaidām investorus un, kad tie atnāk, tad sarosāmies. Mēs vēlamies mainīt līdzšinējo sistēmu: gribam izvirzīt precīzus mērķus un tos sasniegt. Redzam, ka ir bijušas investoru grupas, kas nav tikušas apkalpotas un kurām ir izaugsmes iespējas, kā arī esošo investoru biznesa paplašināšana un izvēršanās ir viena no iespējām. Latvijā ir arī jābūt saraksta Fortune500 kompānijām," teica R. Aleksejenko, norādot jau uz vairākām valstij stratēģiski svarīgajām nozarēm, kurās redz potenciālu, piemēram, kokrūpniecība, ārpakalpojumi u.c. "Šobrīd, tiešā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām, strādājam pie tā, lai trīs gadu laikā mēs apdzītu Viļņu jauno darba vietu piesaistīšanā, un palielinātu ārpakalpojuma centru skaitu. Vajag kopā izveidot produktu, ko piedāvāt investoriem. Veidot biznesa centrus, piesaistīt personāla speciālistus utt.,- tā ir biznesa atbildības puse. No mūsu – ministrijas - puses ir darbs, lai definētu, ko mēs gribam "tirgot", jau pašlaik "uz grauda" ir paņemti 130 ārvalstu uzņēmumi. Domājams, ka līdz vasarai kopā nonāksim līdz precīzam piedāvājumam," par līdzšinējās investoru piesaistes politikas maiņu, lai turpmāk tieši uzrunātu konkrētas mērķgrupas, teica R. Aleksejenko.

Viktors Savins, Eften Capital vadošais partneris, iesaistoties diskusijā, lika padomāt, kas veicina investīciju ieplūdi un kas to bremzē. "Ir tikai divi faktori: veicina alkatība, bremzē bailes. Pēdējos trīs gados esam ieguldījuši vairāk nekā 200 miljonu eiro īpašumos Latvijā, bet kopumā Baltijā investīciju apjoms pārsniedzis pusmiljardu eiro, jo bijām ļoti optimistiski par tirgu. Pašlaik mūs biedē jaunā īpašuma nodokļa politika un kadastra vērtību pietuvināšana tirgus cenām. Nodokļu nestabilitāte ir galvenais biedējošais "nezvērs" jebkuram investoram. Valsts izmanto nodokļus, lai aizlāpītu budžetu, un katrs budžeta pieņemšanu gada nogalē gaida ar lielām bažām," teica Savins, paskaidrojot, ka tāpēc NĪN  komercektorā radot bažas. "Tas ir tāds pats nodoklis kā citi - budžeta papildināšanai, tāpēc raisa neizpratni, ka tas jānosaka pēc tirgus vērtības. Kā valsts var saprast tirgus vērtību, nenodarbojoties ar biznesu? Zemi ar nodokli Eiropā apliek tikai dažas valstis, bet konkrēta likme ir noteikta tikai Francijā un Latvijā. Kā var aplikt ar nodokli zemi, kas pati neko nepelna? Tikpat labi varētu aplikt ar nodokli arī katra iedzīvotāja konta atlikumu bankā," teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī NĪN attiecībā pret minimālo algu tikai pie mums un Portugālē ir lielāks  nekā minimālā alga, visās citās Es valstīs tas esot stipri zemāks. Uzņēmējs demonstrēja interesantus datus: zemes un mājokļa aplikšanu ar NĪN ES valstīs un salīdzinājumu ar Latviju (ar šo un citām prezentācijām varat iepazīties šeit).

V. Savins diskusijas laikā minēja arī divus piemērus: Eften Capital pieder tirdzniecības centrs Igaunijā Viljandi un Jelgavā. Lai gan abu šo centru platība un naudas plūsma ir līdzīga, arī pilsētas ir līdzīgas, tomēr  Jelgavā nodoklis par šo centru esot 10 reizes lielāks nekā Viljandi. Savu uzstāsānos E. Savins noslēdza ar divu zirgu fotogrāfijām: uz vienas bija pasaulē dārgākais rikšotājs, kurš maksā miljonu un blakus: zirgs 10 tūkt. USD vērtībā, tā ilustrējot "kadastra kalpu izpratni par tirgus vērtību", jo viņu acīs abi zirgi ir vienādi.

Diskutējot par investīciju piesaisti caur NĪ investīciju fondiem, Normunds Igolnieks, ZGI Capital valdes priekšsēdētājs un partneris, atzina, ka viņa uzņēmumam viens no mērķiem ir NĪ ieguldījumu fondu pārvaldīšana. Viņš jautāja klātesošajiem: kāpēc Latvijā nav daudz NĪ investīciju fondu, vai Latvijā pietiek naudas? (Atbilde no zāles: "Nekad nepietiek"). "Tāpēc palīdzēt varētu vairāk investīciju fondu pārvaldītāju," zāles replikai atbildēja N. Igolnieks. "Šī joma ir jāattīsta: ir daudz naudas, piemēram, pensiju fondos, bet ir tiem jāpiedāvā attiecīgi investīciju instrumenti, lai tie ieguldītu īpašumos. Lietuvā un Igaunijā šī joma ir vairāk attīstīta, bet arī pie mums situācija nav tik slikta, kā varētu likties, jo arī Latvijā sāk veidoties NĪ investīciju fondi," atzina viņš.

Andris Kovaļčuks, New Hanza Capital AS valdes priekšsēdētājs, skaidroja, ka viņa pārstāvētais uzņēmums ir jauns vietējā kapitāla ieguldītājs Latvijas investīciju vidē, kuru turpmāk pamanīšot vairāk, jo "esam gatavi mērķtiecīgām investīcijām. Latvijā rodas jauni investori, un vide nav tik slikta, tajā var strādāt". Tomēr viņš uzskata, ka ir nepieciešama nozares koordinācija. "Varam astoņus gadus vispār necelt birojus un tad pēkšņi ieplānot 30 tūkst. m². Jāpadomā, kāpēc tā pie mums notiek? Vai runājam ar nozares spēlētājiem? Tagad lielākie tirgū ir leiši, igauņi. Tāpēc novēlējums nozarei ir koordinēties, jo, kamēr mēs domājam tikai projektu līmenī, tā arī turpināsim "velties", un būs grūti sakoordinēties ar valsts mērķiem investoru piesaistē, jo pretī ir jābūt uzņēmumiem, kas spēj absorbēt investīcijas," diskusijā teica A. Kovaļčuks.

Kārlis Cerbulis, New Century Holding Inc vecākais viceprezidents, savu uzstāšanos sāka ar vēstuli dēlam, kuru aicina strādāt nozarē, kura noveco, kura jau desmit gadu ir krīzē, kurai ir arī atlabšanas pazīmes, kurā ir neprognozējami nosacījumi u.tml. "Tomēr nav jau viss tik traki, viss notiek. Ja jūs esat tik veiksmīgi šajos laikos, tad jūs esat ļoti spēcīgi cilvēki," klātesošajiem teica K. Cerbulis. "Īpašums ir prece, kas ir bijusi vajadzīga jebkuros laikos, tirgus ir tāds, kāds tas ir, pirktspēja aug, arī industrijas attīstās (start-up, ārpakalpojumi u.c.), ārvalstu studenti brauc šurp mācīties, hipotekāro aizdevumu apjoms aug,- tas viss atstāj ietekmi uz šo tirgu. NĪ jomā ir trīs likumi: vieta, vieta un vieta. Un Latvija ir ļoti kolosāla vieta," teica uzņēmējs.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis diskusijā piebilda, ka NĪ jomā attīstības cikls ir aptuveni 18-20 gadi, un šobrīd tuvojamies cikla vidum, kad cenu tendences sasniegušas to ilgtermiņa vaduli, ar kuru notiek cikla svārstības. "Nauda ienāk tirgū, bet jājautā, kāpēc jāinvestē Latvijā, kas ir vienas pilsētas valsts, kur Rīga stiepjas no Saulkrastiem līdz Tukumam ar stabilu – 1.2 miljonu cilvēku skaitu? Pašlaik NĪ tirgū ienāk paaudze, kas dzimusi pagājušā gadsimta 80. gados, kas tagad pērk īpašumus un uzlabo savu dzīves kvalitāti. Šiem cilvēkiem iepriekš vēl nav bijuši kredīti un viņi nezina, ka "nevajag aizņemties". Tas ir dzinulis, kas ir jāizmanto," teica Ģ. Rungainis. Viņš atzina, ka traucēklis investīciju piesaistē esam mēs paši un vide, kādā darbojamies. "Vislielāko ļaunumu tirgum nodarījusi maksātnespējas administratoru mafija un nolikto atslēgu princips, par to mēs katrs maksājam ar augstākām likmēm," atzina eksperts. 

"Ir arī vēsturiskais fons: nestabilitāte. Mēs ejam pa resursu ekonomikas ceļu, vairāk naudas nopelnīts no privatizācijas nevis strādājot pašiem. Mūsu cilvēkiem nav pieredzes, kā investēt līdzekļus tālāk, kā tas ir bijis Lietuvā, Igaunijā - radoši nopelnot nevis spekulējot un izmantojot administratīvos resursus," tā par iemesliem, kāpēc NĪ tirgū gausi ieplūst vietējais kapitāls, diskusijā atzina Ģ. Rungainis. 

Kāds ir risinājums un turpmākās prognozes? "Nauda pārvietojas bērniem, kas būs spiesti ieiet fondos, meklēt veidus ieguldījumiem un tos atrast. Esam normalizācijas procesā, arī Latvijā veidojas NĪ ieguldījumu fondi, kuriem pieaug arī uzticēšanās. Otra lieta, kas ietekmēs nozari, ir tehnoloģiskais progress, kas tirgū atsijās liekos cilvēkresursus, jo ar IT tehnoloģijām varēs izdarīt vairāk mazāks cilvēku skaits, un tās neizbēgami ienesīs izmaiņas industrijā, tāpēc "watch your back" (uzmanieties)! Tas būs vēl viens iemesls, kas apgrūtinās NĪ jomas darbinieku dzīvi," teica investīciju eksperts.

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv

Rezervē mājokli "Gaiļezera Namos" un dzīvo ar skatu uz ezeru

11.04.2017

alt
alt

Marta nekustamā īpašuma tirgus cenu indikators

11.04.2017

Saistītās ziņas

alt

Vēlreiz iegādājoties mājokli, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk rūpīgāk izvērtētu īpašuma tehnisko stāvokli

alt

Atvērto durvju dienu laikā "Vestabalt" piedāvās īri ar izpirkuma tiesībām projektā "Silmaču Nami"

alt

"Tuvidi" – vieta, kurā uzaugt

alt

5 ieteikumi, kas jāņem vērā, plānojot mājokļa iegādi

alt

Jaunie speciālisti trīs mēnešos saņēmuši garantijas mājokļa iegādei par 1,97 miljoniem eiro

alt

Vēsturiskā "Kimmel" kvartāla attīstībai Rīgā sāks piesaistīt pūļa finansējumu

alt

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas būs vismaz 49 miljoni eiro

alt

Klientu diena MĀRSILOS: Apskati ciematu no cita skatpunkta

alt

Makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš: "Mēs joprojām dzīvojam stipri vēsā mājokļu tirgū"

Vēlaties iegādāties mājokli?

Uzziniet savas iespējas saņemt aizdevumu SEB bankā un piesakieties bezmaksas konsultācijai

  • Kredīta atmaksas termiņš līdz 30 gadiem
  • Iespēja atlikt pamatsummas maksājumu uz laiku līdz 18 mēnešiem
  • Kredītmaksājumu apdrošināšanas piedāvājums
  • Valsts atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

TOP5: gaumīgi vienistabas dzīvokļi Rīgā

2

Praktiski padomi – kam pievērst uzmanību, izvēloties dīvānu?

3

Īpašumi Vidzemē tiem, kas alkst pēc dabas ainavām un vecpilsētu valdzinājuma

4

Dārza svētki, kurus izbaudīs arī bērni

5

Atvērto durvju diena jaunajā projektā Iecavas ielā 5: ļaujies jūras krasta vilinājumam arī tu!

6

Unikāls penthauss ar skatu uz galvaspilsētas jumtu korēm

City24 redaktora izvēle

alt

Vasaras akcija "Gaiļezera namos": virtuve dāvanā

alt

Šiks un elegance - 6 pārdošanā esoši apartamenti Jūrmalā

alt

TOP5: gaumīgi vienistabas dzīvokļi Rīgā