Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Būvniecības audits

Ekonomikas ministrs arī norādīja, ka, piesaistot vietējos un ārvalstu ekspertus, tikšot veikts būvniecības jomas izvērtējums, lai panāktu augstākus drošības un kvalitātes standartus, ko iepriekš kavējis gan būvniecības industrijas spiediens un lobijs, gan pašas būvniecības nozares pretestība, gan vienkārši naudas trūkums. «Jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. februārī, ir solis uz priekšu, lai paaugstinātu drošības un kvalitātes prasības būvniecības jomā. Zolitūdes Maxima ir celta un ekspluatēta atbilstoši vecajam Būvniecības likumam, no tā izrietošajiem noteikumiem un prasībām,» tā uz jautājumu par stingrākām normatīvo aktu prasībām atbild D. Pavļuts. Vienlaikus jaunajos būvnormatīvos nekavējoties esot jāiestrādā īpaši stingras drošības un kvalitātes prasības, proti, papildu prasības sabiedriskajām ēkām, tostarp garāks garantijas termiņš (pieci gadi) un obligātā apdrošināšana. Kā būtisku instrumentu D. Pavļuts minēja būvniecības informācijas sistēmu, kas ļaus elektroniski iegūt konkrētu informāciju par būvinspektoru, būvdarbu veicēju un būvuzraugu darbu un atrašanos konkrētos objektos, tostarp paredzētu arī dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu elektroniskā vidē, lai izvairītos no «papīru sakārtošanas». Tikšot piedāvātas stingrākas valsts definētas, nevis pašu profesionālo asociāciju prasības speciālistu kompetencei un kvalifikācijai.

Grib apturēt likumu

Savukārt Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) tik optimistika kā ministrs nav. Tā lems par Priedaines ielas 20 būvobjektā iesaistīto būvinženieru sertifikātu apturēšanu, prasīs EM atjaunot Valsts būvinspekciju, kā arī apturēt plānoto Būvniecības likuma stāšanos spēkā 2014. gada 1. februārī, līdz būs sakārtota ar likumu saistītā normatīvā bāze. «Domāju, ka ik diena arvien precīzāk parādīs, kas un kā tur ir noticis,» DB savu viedoklis izteica LBS valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, inženierzinātņu doktors Raimonds Eizenšmits.

LBS prasīs apturēt Būvniecības likuma stāšanos spēkā, jo ar šo likumu ir saistīti vairāki citi dokumenti, kuri joprojām nav izstrādāti, norādīja R.Eizenšmits. «Tie ir kā ceļazīmes uz lielceļa,» eksperts uzsvēra. Pašreiz, stājoties spēkā jaunajam likumam, tas būs pretrunā ar vairākiem desmitiem citu normatīvo dokumentu. Joprojām LBS nav saņemti arī vispārīgie būvnoteikumi, eksperts min piemēru. «Sistēma, kad formāli par objektu atbild viens būvuzraugs, viens darbu vadītājs un viens autoruzraugs ar parakstiem un zīmogiem, nevar garantēt drošu būvniecību,» uzskata R.Eizenšmits. Piemēram, lai konstatētu, ka kāds būvkonstrukciju risinājums ir šaubīgs, nepietiek ar vienu speciālistu, nepieciešams piesaistīt ekspertus, kuri piedalītos sabiedriski nozīmīgu būvobjektu pārbaudē būvniecības procesa laikā. Ir elektrības darbi, ir apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas darbi, kur vajadzīga pavisam cita specializācija, norādīja LBS pārstāvis. Taču šobrīd par to atbild viens būvuzraugs, turklāt darbus parasti veic apakšuzņēmēji, kuriem gan ir savi darbu vadītāji, taču bez vajadzīgās atbildības.

«Sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecībā ir vajadzīga inženieru komanda, vairāk profesionāļu,» uzskata eksperts. Viņš atzina, ka projekta īstenotāji bieži neapzinās risku, kas pastāv katrā būvniecības posmā. Sīkas paviršības sasummējas lielā traģēdijā. Zolitūdes Maxima sagrūšana, viņaprāt, nav tāds gadījums. Visticamāk, ekspertīze parādīs kļūdas kopnes savienojumu aprēķinos. «Tā ir mana pārliecība,» uzsvēra R.Eizenšmits. Viņš pieļauj, ka projektētājs nav novērtējis riskus, kas rodas, ja celtnieki neprecīzi ievēro projekta detaļas. Piemēram, zemi uzber nevis 40 cm, bet 50 cm un tamlīdzīgi. «Sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecībā ir vajadzīga inženieru komanda ar prasmēm visās būvniecības sadaļās,» uzskata eksperts. Ja tik lielus objektus vērtētu inženieru komanda, risks samazinātos, viņš uzskata.

Valsts grib uzraudzību

Rīcības plānā būšot paredzēta arī reālas valsts uzraudzības atjaunošana pār būvniecības procesu. «Nav paredzēta 2009. gadā likvidētās Valsts būvinspekcijas atjaunošana tās iepriekšējā izpartnē,» tā uz jautājumu, vai paredzēta valsts būvinspekcijas atjaunošana, atbild D. Pavļuts. Viņš kā reālāko risinājumu redz valsts būv- inspektoru institūcijas izveidi, nodrošinot īpašu drošības un kvalitātes kontroli. Viņaprāt, Latvijā būtu nepieciešams izveidot iestādi, kura spētu veikt būvmateriālu ekspertīzi un kontroli. Ministrs atzīst, ka jautājums par ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju attiecībām ir saistāms ar publisko iepirkumu likumu un tajā esot nepieciešamas izmaiņas.

Būvnieks – ķīlnieks

Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc ir jāievēro ES prasības būvniecības sektorā. Vairāki aptaujātie pauda šaubos, vai Latvijā var ieviest kādas īpašas prasības, kuras neatbilst ES nosacījumiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras būvniecības eksperts Normuds Štāls norāda uz situāciju, kad būvnieks izpilda pasūtītāja projektu, nevis pats izdomā, kādus materiālus vai konstrukcijas kurā vietā izmantot. Vēl vairāk – būvniekam esot «jāiekļaujas» pasūtītāja fiksētajā cenā, nevis otrādi. Gan N. Štāls, gan M. Nikolājevs ir skeptiski par sertificēšanas nozīmi, jo tās loma esot pārspīlēta. «Sertificēti būvspeciālisti taču bija, bet traģēdiju lielveikalā nenovērsa, pils izdega,» lakoniski situāciju ataino M. Nikolājevs. Viņaprāt, problēmas sakne ir jāmeklē daudz dziļāk. «Nevar uzbūvēt villu par šķūnīša cenu,» skaidro M. Nikolājevs.

Pievienojies City24.lv Facebook lapas faniem un uzzini svaigākos jaunumus!

„Realia” vadītājs – klienti gaida profesionālu apkalpošanu

22.11.2013

Arco Real Estate: ar laiku varētu pārdot arī dzīvokļus blakus sagruvušajai Maximai esošajā daudzstāvu mājā

26.11.2013

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

R.EVOLUTION CITY vadītājs Aleksejs Zagrebeļnijs: "Mūsu mājokļos kaimiņi kļūst par draugiem!"

2

Saliena Park Apartments trešajā mājā uzsākta jauno dzīvokļu rezervācija

3

Izplāno savu ideālo ēdamzonu

4

Pirms iegādājies īpašumu, apciemo KALNCIEMA KVARTĀLA Rezidences

5

Viedoklis: Kas notiek Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgū?

6

Atjaunotajā Lāčplēša ielas 13 namā pārdoti jau 30% dzīvokļu

City24 redaktora izvēle

alt

Pārdošanā nonākusi greznā Krimuldas muiža

alt

Viedoklis: Kas notiek Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgū?

alt

R.EVOLUTION CITY vadītājs Aleksejs Zagrebeļnijs: "Mūsu mājokļos kaimiņi kļūst par draugiem!"