Saeimas komisija turpinās vērtēt otrreizējai caurlūkošanai nodotos likuma grozījumus termiņuzturēšanās atļauju jautājumā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien plkst.10 turpinās vērtēt Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotos likuma grozījumus termiņuzturēšanās atļauju jautājumā.

Iepriekš komisija nolēma lūgt papildu informāciju no vairākām ministrijām un nozares pārstāvjiem. Deputāti vienojās lūgt vērtējumu par ietekmi uz tautsaimniecību no Ekonomikas ministrijas (EM), kā arī no Finanšu ministrijas (FM). Iekšlietu ministrijai būs jāsniedz savs viedoklis par ietekmi uz drošību, tāpat komisija uzklausīs nozares pārstāvju vērtējumu.

Paredzēts, ka šo likumu Saeimas sēdē varētu izskatīt 30.janvārī.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmi tikai prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to daļa no pašlaik likumprojektam iesniegtajiem ierosinājumiem netiks izskatīta.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums paredz saglabāt kvotu sistēmu, bet atteikties no ieceres piešķirt uzturēšanās atļauju, ja valsts budžetā tiek iemaksāti 50 000 eiro. Arī "Vienotība" rosina izslēgt no likumprojekta normu par uzturēšanās atļaujas piešķišanu pret 50 000 eiro iemaksu.

Vēl "Vienotība" piedāvā no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Kā ziņots, Bērziņš pērn 9.novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.

Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.

Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

"Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā," atzīst Valsts prezidents, savā vēstulē arī norādot, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts, ka ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmēja investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam, sasniedza vismaz 145 miljonus latu.

"Līdz ar to 2010.gadā ieviestā ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma uzskatāma par vienu no veicinošiem faktoriem Latvijas konkurētspējas celšanai," secina Valsts prezidents. Vienlaikus Bērziņš atzīst, ka pašreizējo sistēmu, nenoliedzami, var pilnveidot, tomēr "gadījumā, ja ar kvotu palīdzību regulēs darījumu skaitu nozarē, zudīs ārvalstu investoru uzticība stabilai un drošai uzņēmējdarbības videi, radot nenoteiktību ilgtermiņā. Ārzemnieki, kas veikuši sākotnējas investīcijas, nebūs ieinteresēti palielināt ieguldījumus ilgtermiņā, jo kvotas ierobežos to iespējas paļauties, ka nākotnē Latvijas teritorijā plānotās investīcijas būs iespējams uzraudzīt un apsaimniekot uz vietas".

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ārvalstu investoru veiktajā anketēšanā apkopotajiem datiem vidējais ārvalstu investors Latvijā ir vidēji 40 gadus vecs un ieguvis augstāko izglītību. Minētās personas mēnesī viena ģimenes locekļa uzturēšanai tērē aptuveni no 500 līdz 1000 latiem. Līdz ar to minēto personu raksturojums būtiski atšķiras no ekonomiskajiem imigrantiem, kuri valstī ierodas ar noteiktu mērķi - gūt labumu no sociālas sistēmas un infrastruktūras.

Jau ziņots, ka Saeima pērn 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā bija paredzēts noteikt, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē "ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas".

Bija iecerēts, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.

Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.

Tāpat tika noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni.

Piedalies City24 Facebook konkursā un laimē 2 dāvanu kartes no t/c SPICE HOME, katru 50 eur vērtībā!       

"TechHub Riga" meklē jaunas mājas

27.01.2014

Dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits Rīgā gada laikā audzis par 30%

28.01.2014

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Purvciema centrā taps jauns "Bonava Latvija" dzīvojamais projekts

2

Trīs vasarnīcas, kur vēl šovasar izbaudīt brīvdienas pie dabas

3

Kontrastu ielenkumā: Ķīpsalas stāsta turpinājums projektā "Riverstone Residence"

4

IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS aicina uz otro Atvērto durvju dienas pasākumu

5

Aicina uz Atvērto durvju dienu divos dzīvojamo ēku projektos Rīgā

6

Vecrīgas valdzinājums, elegance, plašums – dzīvoklis Kungu ielā

City24 redaktora izvēle

alt

Arī dzīvoklis var kalpot par vietu, kur nodoties pirts priekiem

alt

Pārdošanā nonākusi ekskluzīva privātmāja pašā ezera krastā

alt

Īpašumi, kuros jūtams meža dziedinošais spēks