Lauku zemes dilemma arī Eiropā

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi 
lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas 
zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem.  Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Par ierobežojumiem

«Tas ir mīts, ka tik svarīga resursa kā LIZ tirdzniecībai nav nekādu ierobežojumu vecajās ES dalībvalstīs,» tā pētījuma rezultātu skaidro Saeimas deputāts un bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns. Viņš norāda uz Valsts zemes dienesta (VZD) datiem, ka pašlaik aptuveni 15% no Latvijas LIZ jau pieder ārzemniekiem. «Ja Saeima neko nedarīs, tad pašreizējie 15% (lielākoties ar Dānijas, Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas kapitālu) pēc gadiem varbūt būs jau 30 vai 50%, bet Latvijai, izņemot zemi, mežus un cilvēkus, jau nekādu citu resursu nav. Tiek novērota LIZ platību konsolidēšanās. Ja tā turpināsies, tad gadu gaitā izveidosies situācija, ka lauksaimniekam būs jānomā zeme – ražošanas resurss, bet iznomātājs varēs pieprasīt jebkuru cenu un pats ar lauksaimniecību nenodarboties. Turklāt – kā var pastāvēt valsts kā tāda, ja tās zeme pieder ārzemniekiem?» tā uz jautājumu, par kādām iespējamām sekām ir bažas, atbild 
E. Smiltēns. Viņš uzsver, ka tieši tāpēc arī ir vēlme ierobežot ne tikai vienam īpašniekam piederošo platību apmēru līdz 2000 ha, bet arī zemes nonākšanu pārpircēju rokās. «Izņēmumi, protams, būs – mantošanas jautājumā utt., tomēr tik brīvs zemes tirgus, kāds ir pašlaik, tas nebūs,» prognozē E. Smiltēns. Viņš kā vēl vienu argumentu LIZ tirdzniecības ierobežošanai min Nacionālo attīstības plānu, kas paredz 30% apdzīvotību laukos, bet zemes īpašumu konsolidācija šo procentu būtiski samazinās. «Te arī jautājums par racionālu valsts, pašvaldību un ES struktūrfondu naudas izmantošanu ceļu, veselības, izglītības un kultūras infrastruktūrā, lai vairs neatkārtotos situācija, kad ar valsts naudu tiek renovētas skolas un pēc neilga brīža slēgtas, jo nav kam tajās mācīties utt.» skaidro E. Smiltēns.

Kaimiņi liek šķēršļus

Pētījums rāda, ka visstingrākie nosacījumi LIZ iegādē ir Ungārijā. Proti, zemi var iegādāties tikai fiziska persona ar izglītību lauksaimniecībā un tikai agrobiznesa vajadzībām. «LIZ Ungārijā nevar nopirkt juridiska persona, Latvijā par tādu liegumu nav runāts,» tā uz būtiskāko atšķirību norāda E. Smiltēns. Jārēķinās, ka Ungārijā vietējai zemes komisijai ir veto tiesības katrā LIZ pārdošanas gadījumā. Priekšroka pārdodamās zemes iegādē tiek dota lauksaimniekiem – kaimiņiem, jo īpaši lopkopjiem.

Izņēmums nav arī Igaunija, kur bez jebkādiem ierobežojumiem juridiskas personas var iegādāties tikai līdz 10 ha, bet, ja vairāk, tad jānodarbojas ar agrobiznesu vismaz trīs gadus. Arī Lietuvā ir prasība par to, ka zemi drīkst pirkt tikai tie ārzemnieki, kuri pastāvīgi dzīvo un nopelna sev iztiku ar lauksaimniecību vismaz trīs gadus. Dienvidu kaimiņi ir noteikuši arī viena pirkuma griestus – 300 ha, un kopumā LIZ īpašumā nevar būt vairāk par 500 ha. Turklāt, dzīvesbiedra, vecāku, bērnu un juridisko personu daļa (ja pieder to kapitāldaļas) LIZ tiek ņemta vērā un summēta. «Interesanti, ka ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstu fiziskās personas Latvijā šobrīd brīvi par pirkt un pārdot LIZ, savukārt to mītnes zemēs ir salīdzinoši strikti nosacījumi darījumiem ar šo resursu,» – tā E. Smiltēns.

Francijas fenomens

Francijā 1962. gadā ir izveidota īpaša sabiedrība ar valsts ie-
stādes funkcijām SAFER, kura nodarbojas ar LIZ tirdzniecības regulēšanu. Savukārt neapsaimniekoto LIZ īpašniekiem šī iestāde var likt noslēgt piespiedu nomas līgumu ar to zemnieku, kurš ir izteicis atbilstošu vēlmi. «Latvijā ir tikai paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme – 3%, bet nav piespiedu nomas prasības,» Francijas prasības ar Latvijā esošajām salīdzina E. Smiltēns. Viņš norāda, ka Francija ļoti aizsargā ģimenes zemnieku saimniecību modeli, kurai nav milzīgu platību, taču vienlaikus tiek ražots dārgs produkts. «SAFER ar pirmpirkuma tiesībām var izpirkt konkrēto zemi un to pārdot jaunajiem zemniekiem, pierobežniekiem vai pat vietējam mecenātam vai citādi svarīgam cilvēkam – zemniekam,» būtisku faktoru min E. Smiltēns. Tādējādi ar SAFER Francijas valdība pasargā ģimenes zemnieku saimniecības, vienlaikus neļaujot zemei nonākt tirgotāju un lauksaimniecībā nestrādājošu personu rīcībā. «Ir vēl viens virziens – ļaut zemes īpašumu konsolidāciju, taču tikai līdz 3000 ha, tomēr SAFER to var ātri apturēt,» teic E. Smiltēns. Viņš atzīst, ka SAFER ir sava veida prototips iecerētajam Latvijas Zemes fondam.

Var arī atteikt

«Juridiski LIZ var nopirkt gan Vācijā, gan Austrijā, tomēr realitātē var iegūt šāda darījuma atteikumu,» – tā E. Smiltēns. Piemēram, Vācijā darījums var netikt akceptēts, ja pircējs nav lauksaimnieks, ir nesamērīgi zema pirkuma cena vai arī šo pašu zemi ir ieinteresēts iegādāties lauksaimnieks. Austrijā ir kaut kas līdzīgs. «Tās ir tikai dažas, bet nebūt ne visas valstis, kurās juridiski it kā nav nekāda lieguma pirkt LIZ, bet prasības pircējam tiek izvirzītas citos noteikumos,» stāsta E. Smiltēns. Viņš nenoliedz, ka ir valstis, kurās ir ļoti dārga zeme, tāpēc tajās juridiski pastāv brīva zemes tirdzniecība.

Latvijas rēbuss

Plānots, ka nosacījumi – prasības LIZ pircējiem par lauksaimniecisko izglītību – neskars platības iegādi līdz 10 ha. Šādu prasību nebūs zemes mantiniekiem, kā arī pašreizējiem LIZ īpašniekiem, savukārt pirm-
pirkuma tiesības būs Zemes fondam. «2000 ha nav nemaz tik maz Latvijas apstākļiem, taču ir zināms risks attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kuras var nepārdot (nepirkt) tieši zemi, bet gan savas kapitāldaļas, taču par to vēl būs diskusijas Saeimā,» – tā E. Smiltēns. Viņš nenoliedz, ka šobrīd no Latvijas valsts puses nav īsti ko nolikt pretī vietējiem bāleliņiem, kuri gatavo zemes portfeli, un arī ārzemniekiem. «Vienīgais, kas pašlaik varētu runāt kā ar līdzvērtīgu partneri par zemes atpirkšanu ar lielo zemes īpašnieku – ārvalstu māteskompāniju, būtu valsts a/s Latvijas valsts meži, taču šis uzņēmums nenodarbojas ar LIZ izpirkšanu vai nodošanu nomā lauksaimniekiem, bet gan ar mežsaimniecību,» tā uz jautājumu, ko zemes īpašniecēm Latvijā – ārvalstu kompānijām varētu nolikt pretī Latvija, atbild E. Smiltēns.

Cenas aug

Pēc VZD datiem, tikai 2011.–2013. g. kopumā veikti darījumi 155 475 ha LIZ – lielākie pārdevēji ir bijuši fiziskas personas. Šajā laikā 20% darījumu ir tādi, kuros zeme tiek pārdota atkārtoti. Lai arī sākotnēji var secināt, ka tas ir spekulatīvs darījums, tomēr tikpat labi var būt arī situācijas, kad īpašnieks pārdod platības, kas viņa biznesam nav nepieciešamas. Turklāt ir bažas par zemes vienību konsolidāciju un to pārdošanu paketē, kas ir pieprasīta no lielo lauksaimnieku puses, bet mazajiem zemniekiem ir grūti konkurēt ar lielajiem kā šīs zemes pircējiem. Visstraujākais cenu pieaugums, pēc VZD datiem, ir Vidzemē – par 28%, Kurzemē – par 22%, Latgalē un Rīgas apkaimē – par 17%.

Prasa ierobežojumus

Teju visi DB aptaujātie ražotāji un nozares eksperti atbalsta ierobežojumu ieviešanu LIZ iegādē. Z/s Valti saimnieks Rihards Valtenbergs atzīst – jo ātrāk ierobežojumi tiks ieviesti, jo labāk. Pretējā gadījumā LIZ arvien vairāk nonāks ārvalstnieku rokās. «Zemniekiem šis jautājums ir ļoti svarīgs, īpaši tiem, kuri grib paplašināties, bet nevar nopirkt zemi, jo ārzemniekiem naudas maks ir biezāks,» vērtē z/s Valti saimnieks. Viņš zina teikt, ka šobrīd, kad vairs nav spēkā ierobežojumu, ārvalstnieki juridiski steidz pabeigt darījumus, kas notikuši jau iepriekš. «Šis laiks tiek izmantots, lai paspētu noformēt darījumus,» – tā R. Valtenbergs. Teikt, ka pēc 1. maija būtu ievērojami pieaugusi interese par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, šobrīd gan nevarot, lielāka aktivitāte bija vērojama laikā, kad uzplauka biogāzes stacijas. Līdzīgs uzskats ir arī LPKS Barkavas arodi izpilddirektoram Albertam Gailumam, kurš atzīst – svarīgākais nosacījums LIZ iegādē būtu lauksaimnieciskā izglītība – līdzīgi, kā tas ir citās valstīs. «Daudzi iegādājas zemi, bet, ar kādu mērķi, grūti pat nojaust. Taču vietējais zemnieks, kam zeme būtu vajadzīga, vienkārši tai netiek klāt, jo bieži vien ārzemnieks ar savu naudas maku pārspēj vietējo un naudas izcelsme nav zināma,» skaidro A. Gailums. «Ierobežojumiem ir jābūt! Šobrīd notiek darbs pie priekšlikumiem, un mūs kritizē daudzi, ieskaitot dažādus lobijus. Lielais strīds ir par zemes lielumu, kas drīkstēs piederēt vienai saimniecībai, bet šis jautājums priekšvēlēšanu gaisotnē stipri politizēts,» klāsta z/s Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis. Darba grupa otrdien skatīja 137 priekšlikumus, kas iesniegti uz trešo lasījumu Saeimā. Pie svarīgākajiem priekšlikumiem Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons min vairākus – nepieciešamību pēc lauksaimnieciskās ražošanas definīcijas, minimālo zemes nomas termiņu un maksimālo zemes apjomu, ko var iegādāties viens zemnieks – Zemnieku saeima atbalsta 3000 ha noteikšanu.

ARCO REAL ESTATE aicina uz atvērto durvju dienu jaunos dzīvokļu projektos Salaspilī

04.06.2014

alt

Būvekspertam trūkst vārdu, kāpēc jau agrāk nepamanīja Gaismas pils nepilnības

05.06.2014

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Purvciema centrā taps jauns "Bonava Latvija" dzīvojamais projekts

2

Trīs vasarnīcas, kur vēl šovasar izbaudīt brīvdienas pie dabas

3

Kontrastu ielenkumā: Ķīpsalas stāsta turpinājums projektā "Riverstone Residence"

4

IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS aicina uz otro Atvērto durvju dienas pasākumu

5

Aicina uz Atvērto durvju dienu divos dzīvojamo ēku projektos Rīgā

6

Vecrīgas valdzinājums, elegance, plašums – dzīvoklis Kungu ielā

City24 redaktora izvēle

alt

Arī dzīvoklis var kalpot par vietu, kur nodoties pirts priekiem

alt

Pārdošanā nonākusi ekskluzīva privātmāja pašā ezera krastā

alt

Īpašumi, kuros jūtams meža dziedinošais spēks