Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā varētu būt ap pieciem miljardiem eiro

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā varētu būt ap pieciem miljardiem eiro, biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā par ēnu ekonomiku aplēsa ēnu ekonomikas pētnieks, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Aicināti vērtēt, cik liela naudas izteiksmē no IKP Latvijā pērn bijusi ēnu ekonomika, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone atzina, ka VID nebūs tā iestāde, kas pateiks, cik daudz naudas budžets nav ieguvis ēnu ekonomikas rezultātā, bet VID var analizēt tos skaitļus, kas iesniegti nodokļu deklarācijās.

Arī Sauka, kura vadībā tika veikts pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, uzsvēra, ka precīzu skaitli nevar pateikt neviens.

"Mūsu pētījuma aplēses rāda, ka ēnu ekonomika ir 23,8% no IKP, bet Šneiders bija aplēsis 25,5% no IKP. Abiem pētījumiem ir atšķirīgas metodoloģijas, bet rezultāti ir diezgan tuvi. Metodoloģijas dēļ Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā iegūtie rezultāti tiek uzskatīti par zemāko ēnu ekonomikas robežu, bet Šneidera - par augstāko. Līdz ar to var secināt, ka Latvijas ēnu ekonomika varētu būt vidēji ap 24,5% no IKP. Tātad, ja Latvijas IKP ir ap 20 miljardiem eiro, tad ēnu ekonomika ir ap pieciem miljardiem eiro," sacīja Sauka.

VID vadītāja norādīja, ka liels ēnu ekonomikas īpatsvars ir mazo uzņēmumu segmentā, kuru īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā ir ļoti liels. "Jo vairāk ir mazu uzņēmumu, jo ēnu ekonomika ir lielāka," atzina Pētersone.

Savukārt Sauka sacīja, ja mazo uzņēmumu ir daudz arī citās pasaules valstīs, bet Latvijā mazie uzņēmumi uzskata, ka nodokļu nemaksāšana ir norma. VID vadītāja šim nodoklim piekrita, atzīstot, ka "mūsu mentalitāte ir tāda, ka, braucot tramvajā, apspriežam, kā nemaksāt nodokļus".

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā par ēnu ekonomiku secināts, ka atšķirībā no Latvijas Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomika pērn samazinājās. Aicināts vērtēt, ko kaimiņvalstis dara labāk ēnu ekonomikas izskaušanā, Sauka atzina, ka nevar komentēt šīs atšķirības, taču viņš norādīja uz vairākām pozīcijām, kas būtiski atšķiras Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.

"Pētījumā redzam, ka ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir 20%, bet Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 10% un 11%. Kāpēc tieši šāda atšķirība, nevaru komentēt. Otrs rādītājs ir aplokšņu alga. Latvijā šis rādītājs ir 25,2%, Igaunijā - 17,1%, bet Lietuvā - 15,1%. Visās valstīs rādītājs ir augsts, bet arī šajā jomā kaimiņi kaut ko dara labāk. Pētījums arī parāda, ka apmierinātības ziņā ar valdības nodokļu politiku Latvija ir kliedzoši sliktākā situācijā. Problēma varētu būt tā, kādā veidā valdība komunicē ar uzņēmējiem. Latvijas valdība nav sliktāka par Lietuvas un Igaunijas valdībām, bet kaut kādu iemeslu dēļ problēma ir tieši komunikācijā," uzskata Sauka.

Savukārt VID vadītāja uzsvēra, ka Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera pētījumā ēnu ekonomika Lietuvā un Igaunijā ir nedaudz lielāka nekā Latvijā. "Saliekot kopā Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma rezultātus ar Šrēdera rezultātiem, var secināt, ka ēnu ekonomika visās Baltijas valstīs ir līdzīga," sacīja Pētersone.

Jau rakstīts, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā secināts, ka 2013.gadā Latvijā ēnu ekonomikas indekss bija 23,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis par 2,7 procentpunktiem.

Iepriekš izskanējušas vairākas versijas, cik naudas Latvijas budžets neiegūst ēnu ekonomikas rezultātā, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir aplēsusi, ka naudas izteiksmē pērn ēnu ekonomika bijusi 5,5 miljardi eiro, bet bijušais finanšu ministrs Einars Repše ("Latvijas attīstībai") lēš, ka tie bija 1,5 miljardi eiro.

Gan Lietuvā, gan Igaunijā pagājušajā gadā ēnu ekonomika sarukusi - Igaunijā ēnu ekonomika pērn bija 15,7% no IKP, gadu iepriekš šis rādītājs bija 19,2%. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas indekss pērn bija 15,3%, 2012.gadā - 18,2%.

Visu diskusiju lasiet biznesa portālā "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" un aģentūras LETA sadaļā "LETA+".

Mudina būvniekus apsvērt atgriešanos pie silikāta ķieģeļiem

18.06.2014

alt

Pārvaldi un pelni

18.06.2014

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Purvciema centrā taps jauns "Bonava Latvija" dzīvojamais projekts

2

Trīs vasarnīcas, kur vēl šovasar izbaudīt brīvdienas pie dabas

3

Kontrastu ielenkumā: Ķīpsalas stāsta turpinājums projektā "Riverstone Residence"

4

IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS aicina uz otro Atvērto durvju dienas pasākumu

5

Īpašumi, kuros jūtams meža dziedinošais spēks

6

Aicina uz Atvērto durvju dienu divos dzīvojamo ēku projektos Rīgā

City24 redaktora izvēle

alt

Arī dzīvoklis var kalpot par vietu, kur nodoties pirts priekiem

alt

Pārdošanā nonākusi ekskluzīva privātmāja pašā ezera krastā

alt

Īpašumi, kuros jūtams meža dziedinošais spēks