Rīga grib pārdot Lucavsalu

Rīgas dome grib pārdot 102,9 ha plašus īpašumus Lucavsalā, ko iepriekš biznesam tā noskauda.  Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv

 

Otrdien Rīgas dome iecerējusi lemt par 10 īpašumu Lucavsalas ielā nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē. Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības lab- iekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.

Salas zemi iecerēts pārdot attīstības vārdā. Proti, salu attīstīt iespējams, īpašumus vai nu atsavinot par labu kādam privātam investoram, vai pašvaldībai sadarbojoties ar investoru, DB norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Viņš arī piebilst – Lucavsalas attīstība nekad nav bijusi pašvaldības funkcija.

Cenu vēl nesaka

Kāda varētu būt izsoles sākumcena, šobrīd var tikai minēt, to noteiks vērtētāji. 2006. gadā, kad pašvaldība apsprieda kopuzņēmuma dibināšanu salas 94 ha plašās teritorijas attīstīšanai, tirgus vērtība svārstījās no 4,5 līdz vairāk nekā 56 milj. eiro atkarībā no vērtētāja. Šobrīd cenu var ietekmēt arī fakts, ka otra salas puse jau ir labiekārtota.

Vienu 1,1 ha lielu privātu zemesgabalu Lucavsalā Salu tilta tuvumā šobrīd mēģina pārdot par 1,5 milj. eiro. Īpašuma tirgotājs SIA Ektornet norāda, ka tas atbilstoši Rīgas attīstības plānam atrodas centru apbūves teritorijā un uz tā iespējama 25 stāvu apbūve.

Jāpiebilst, ka Lucavsalas detālplānojums nosaka dažādu salas izmantojumu. Tuvāk Salu tiltam pieļauta daudzstāvu apbūve, tālāk no tilta – plašas sporta un rekreācijas apbūves teritorijas, kā arī apstādījumu un dabas teritorijas.

Bija lieli plāni

Līdzšinējie uzņēmēju centieni iesaistīties salas attīstībā pašvaldībā nav atbalstīti. 2005. gadā Rīgas dome izsludināja konkursu par tiesībām apsaimniekot un apbūvēt ap 94 ha lielu teritoriju Lucavsalā (seši no tiem īpašumiem, kurus tagad tiek apsvērts pārdot). Tajā par labāko tika atzīts piecu būvkompāniju – Re&Re, RBS Skals, Latvijas energoceltnieks, Kalnozols celtniecība (tagad – maksātnespējīgā SIA MTK Construction) un Skonto būves vadītāja Gunta Rāvja dibinātās SIA Lucavsala piedāvājums, investējot ap 925 milj. eiro, 18 gadu laikā attīstīt individuālo, daudzdzīvokļu un darījumu apbūvi. Uzņēmums par saviem līdzekļiem bija apņēmies ierīkot visas nepieciešamās komunikācijas, izbūvēt ielas, tiltu ar Zaķusalu, kā arī sakārtot zaļās zonas, izveidot jaunas ūdenstilpnes. Pie nomas līguma kompānija gan netika – te mazdārziņu nomnieku intereses izrādījās svarīgākas, te domniekiem pārliecinošas nešķita solītās investīcijas, te pārāk zema bija piedāvātā nomas maksa. Pēcāk pašvaldība par labāku sadarbības veidu atzina kopuzņēmuma dibināšanu ar būvnieku veidoto uzņēmumu, taču arī tas nenotika.

Likvidācijas procesā

SIA Lucavsala joprojām pastāv, liecina Lursoft informācija. Tā gan neveic saimniecisko darbību – pērnā gada apgrozījums ir 0 eiro, zaudējumi -5,9 tūkst. eiro, taču tās īpašnieki ir tie paši. Uzņēmums ir likvidācijas procesā, un nekādu interešu par salas attīstību tam vairs nav, DB uzzināja kompānijā.

Neveiksmīgs mēģinājums

Citi uzņēmumi, tostarp New Europe Real Estate piederošā SIA Divupe, bija iecerējuši pie lielas daļas Lucavsalas īpašumu tikt privatizācijas ceļā. Šos privatizācijas ierosinājumus Rīgas dome noraidīja, pamatojot to ar rūpēm par salas teritorijas perspektīvo attīstību. Savukārt pašus īpašumus ieguldīja 2007. gadā speciāli nodibināta pašvaldības uzņēmuma Lucavsalas attīstība pamatkapitālā. Tas tika dibināts ar mērķi «nodrošināt vienotu Lucavsalas teritorijas perspektīvo attīstību, attīstības plāna izstrādi, tā realizēšanai nepieciešamā kapitāla piesaisti, attīstības plāna realizācijas kvalitatīvu plānošanu, organizēšanu, vadīšanu, kontroli un izpildi», lasāms domes lēmumā par uzņēmuma dibināšanu.

Iztērējusi vismaz 285 tūkst. eiro, jau gadu vēlāk – 2008. gada nogalē – pašvaldība bija spiesta atzīt, ka mēģinājumi pašu spēkiem attīstīt salu vainagojušies ar neveiksmi. Lucavsalas attīstību reorganizēja, pievienojot to citam pašvaldības uzņēmumam – Rīgas pilsētbūvnieks, tagad atzīst – īpašumi nav izmantojami pašvaldības dzīvojamā fonda papildināšanai, tādēļ šā gada sākumā tie no pamatkapitāla izņemti, un nu dome grasās lemt par to nodošanu atsavināšanai.

Grib pārdot kopā

O. Burovs domā, ka visi desmit īpašumi būtu jāpārdod kopā, jo salas attīstībai nepieciešams nopietns investors – infrastruktūra uz tās nav attīstīta, nepieciešama ielu tīkla izveide, plašas zaļās zonas sakārtošana utt. Ņemot vērā iespējamā projekta iespaidīgumu, viņš lēš – vismaz tuvākos piecus gadus mazdārziņi Lucavsalā turpinās pastāvēt. Arī neoficiālā auto novietne Salu tilta tuvumā, ko izmanto Lucavsalas parka apmeklētāji, varēs pastāvēt. Tiesa, šogad parka apmeklētāju ērtībai paredzēts izveidot asfaltētu stāvlaukumu 2000 m2 platībā citā vietā.

Rīgas domes lēmumprojekts nosaka, ka pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības uzsākšanas izstrādāt lokālplānojumu, paredzot ielu un komunikāciju izbūvi, liela apzaļumojuma blīvuma veidošanu, publiskās ārtelpas, tostarp krastmalu pieejamību, vides un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību un saglabāšanu, kā arī pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu.

Neveicas, kā gribētos

Šobrīd grūti prognozēt, vai Rīgas domei izdosies īpašumus Lucavsalā pārdot pirmajā izsolē. Piemēram, mēģinājumi izsolīt 22 neapbūvētus zemesgabalus vairāk nekā 40 hektāru platībā lidostas Rīga tuvumā jau vairākkārt beigušies bez rezultāta. Arī daudzas citas izsoles noslēgušās līdzīgi, pērn tikai nepilna trešdaļa izsoļu beidzās veiksmīgi. Pašvaldības rīcība ar Lucavsalas zemi vedina domāt – vai nu pēkšņi kāds ļoti ieinteresējies par salas īpašumiem, lai gan O. Burovs noliedz, ka būtu kāds potenciālais investors, vai īpašumu iecerēts pārdot, lai, pieaugot Rīgas domes deficītam un rūkot iepriekšējo gadu uzkrājumiem, pilsēta gūtu papildu ienākumus.

Jauno dzīvokļu cenu pieaugums kļuvis mērenāks; vietējie pircēji izvēlas mājokļus ar nepabeigtu apdari

04.07.2014

alt

Iespējamas spekulācijas lauksaimniecības zemju izīrēšanā

07.07.2014

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Pirmie Ziemassvētki jaunajās mājās - dzīvokļu projektā Tuvidi

2

Pieci moderni dzīvokļi, kuros novērtēt galvaspilsētas šiku

3

Saliena Park Apartments trešajā mājā uzsākta jauno dzīvokļu rezervācija

4

R.EVOLUTION CITY vadītājs Aleksejs Zagrebeļnijs: "Mūsu mājokļos kaimiņi kļūst par draugiem!"

5

Pirms iegādājies īpašumu, apciemo KALNCIEMA KVARTĀLA Rezidences

6

Izplāno savu ideālo ēdamzonu

City24 redaktora izvēle

alt

R.EVOLUTION CITY vadītājs Aleksejs Zagrebeļnijs: "Mūsu mājokļos kaimiņi kļūst par draugiem!"

alt

Izplāno savu ideālo ēdamzonu

alt

Attīstītāja pieredze: pērkot dzīvokli, nedrīkstam aizmirst novērtēt arī dzīvojamo ēku kopumā