Ekonomikas ministrija plāno noteikt obligātu uzkrājumu veidošanu ēku uzturēšanai

Ekonomikas ministrija plāno noteikt obligātu uzkrājumu veidošanu ēku uzturēšanai, ko patlaban Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nenosaka, intervijā Latvijas Radio atklāja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Biznesa portālam "Nozare.lv" Oša skaidroja, ka patlaban Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz obligātos maksājumus māju remontam un uzturēšanai, ko iekasē apsaimniekotājs, taču uzkrājumu veidošana likumā ir noteikta brīvprātības formā.

Viņa piebilda, ka jau patlaban daļa pašvaldību apsaimniekotāju, piemēram, "Rīgas namu pārvaldnieks", atsevišķām mājām veic šādu uzkrājumu veidošanu.

Jau kādu brīdi domājam par to, ka būtu jāievieš sistēma, nosakot uzkrājumu veidošanu ēku uzturēšanai kā obligātu, Latvijas Radio norādīja Oša. Vēl nav skaidrs, piemēram, kā un kur glabāt uzkrājumus, taču fakts, ka uzkrājumiem obligāti jābūt, ir pilnīgi likumsakarīgs, uzsvēra Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore.

Pēc viņas teiktā, tas ir tikai laika jautājums, līdz ministrija iesniegs priekšlikumu par obligāto uzkrājumu veidošanu. "Patlaban šo priekšlikumu sāksim gatavot, un, visticamāk, Saeimā tas tiks iesniegts pēc tam, kad jau būs ievēlēta nākamā Saeima," portālam "Nozare.lv" skaidroja Oša.

"No valsts puses skatīsimies, vai veids, kādā šobrīd notiek ēku atjaunošana, kad vienmēr vajadzīgs īpašnieku lēmums, vienmēr ir efektīvākais," Latvijas Radio teica Oša, piebilstot, ka daļa īpašnieku nemaz nejūtas kā īpašnieki, savukārt daļai tas ir maksātspējas jautājums.

Pie 60-70% nolietojuma ēkas uzturēšanā nepieciešamas būtiskas investīcijas, skaidroja Oša. Obligātie uzkrājumi būtu veids, kā pa mazam solim ilgākā laika periodā iekrāt līdzekļus ēkas uzturēšanai, lai kritiskā brīdī nebūtu pārsteigumu.

Kā ziņots, sērijveida māju vidējais nolietojums ir 30-50% apmērā un atkarībā no uzturēšanas tās var kalpot vēl 20-50 gadus, intervijā Latvijas Radio atklāja Oša.

Pēc viņas teiktā, mazāka problēma ir ar ēku konstrukcijām, savukārt nopietnas problēmas ir ar ēkas iekšējām komunikācijām - inženierietaisēm, cauruļvadiem, kā arī logiem, kas sen nav mainīti, un balkoniem.

"Pie 100% nolietojuma, par laimi, neesam tikuši, un līdz nedrīkst situāciju novest," brīdināja Oša.

Viņa uzsvēra, ka pārbaudīt ēku ir pārvaldnieka vai īpašnieka pienākums. Gadījumā, ja ēkā ir plaisas, bet pārvaldnieks nereaģē, nepilda savus pienākumus, īpašniekiem šādi ēku uzraugi ir jānomaina, vēršot radušos zaudējumu piedziņu pret pārvaldnieku.

Oša norādīja, ka padomju laikos celto ēku tehniskais stāvoklis ir tāds, ka māja var kalpot 20-50 gadus atkarībā no tā, cik pienācīgi uzturēta. "Sērijveida mājas var stāvēt vēl 20-50 gadus," teica Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore.

Jau vēstīts, ka otrdien Mežciemā, Druvienas ielā 21, piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā iebruka jumta pārseguma betona plāksne. Ēka nodota ekspluatācijā 1977.gadā, tajā ir 60 dzīvokļi, kuri visi ir privatizēti. Negadījums noticis ēkas korpusā, kurā atrodas pirmie 15 dzīvokļi.

Glābēji otrdienas vakarā evakuējuši 21 cilvēku, no kuriem 14 atrada pagaidu pajumti pie radiem vai draugiem, bet septiņi izmantoja pašvaldības piedāvāto pajumti.

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" apsaimniekotajā daudzdzīvokļu ēkā Druvienas ielā 21 pēdējoreiz tehniskā apsekošana veikta šā gada 25.jūnijā, un tajā nekādas problēmas nav tikušas konstatētas, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Santa Vaļuma.

Par to, kāpēc jumts ir iebrucis, versijas ir dažādas - iespējams, to veicinājusi nelegāla dzīvokļa pārbūve, kas veikta pirms vairākiem gadiem, vai netālu notiekošie būvdarbi, kuru laikā dzītie pāļi izraisījuši vibrācijas ēkā; sava loma varētu būt arī laikapstākļiem, kad pēc vairākām svelmainām dienām sekojušas pēkšņas, intensīvas lietusgāzes.

Rīgas pilsētas būvvaldes informācija liecina, ka 2007.gadā toreizējie dzīvokļa īpašnieki vērsušies būvvaldē ar iesniegumu atļaut mājokļa pārbūvi, taču, tā kā iecere saistīta ar izmaiņām nesošajās sienās, atļauja nav tikusi dota. Iespējams, īpašnieki pārbūvi veikuši patvaļīgi, izremontējuši dzīvokli un tad to pārdevuši pašreizējiem īpašniekiem, ko apliecinot arī dokumenti. Speciālistu informācija liecina, ka dzīvoklī vienā no nesošajām sienām izsista aile uz virtuvi.

Jumta bojājuma vietā viena no betona plāksnēm, kas sver aptuveni 4 tonnas, noslīdējusi no atbalsta "plaukta" par aptuveni 20 centimetriem, radot spiedienu uz ēkas ārsienu un izraisot plaisas dzīvokļa starpsienā. Tehniskās apsekošanas gaitā pirms mēneša jumta stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, taču Vaļuma skaidroja, ka šādu situāciju prognozēt neesot bijis iespējams, jo pašreizējā bojājuma vieta bijusi vizuāli noslēgta, tāpēc nobīde nav bijusi pamanāma.

Amatpersonas uzsver, ka notikušais varētu būt vairāku faktoru sakritība, tāpēc vispirms nepieciešams sagaidīt oficiālu slēdzienu.

Rīgas pašvaldība savukārt uzsver, ka daudzdzīvokļu namos, kuros visi dzīvokļi ir privatizēti, ēkas tehniskais stāvoklis ir pašu dzīvokļu īpašnieku atbildība, tāpēc iedzīvotājiem pašiem jāiegulda laiks un resursi nama uzturēšanā un remontēšanā. Atbilstoši likumdošanai reizi gadā sertificētam būvinženierim jāveic ēku tehniskā apsekošana un jānosaka nepieciešamās darbības, lai ēka būtu droša, taču turpmākā rīcība ir atkarīga no tā, cik atbildīgi pret to izturas paši dzīvokļu īpašnieki. Nereti dažādu apstākļu dēļ dzīvokļu īpašnieki nepiekrīt speciālistu ieteikumiem un rekomendētos remontdarbus neveic.

VNĪ valdes priekšsēdētaja amatā iecelts kādreizējais muitas vadītājs Mārtiņš Tols

01.08.2014

Eksperte: Sērijveida mājas var kalpot vēl 20-50 gadus

01.08.2014

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām

2

"Magdelēnas kvartālā" pārdots jau katrs ceturtais dzīvoklis

3

Maskavas forštate – no rīdzinieku bieda līdz unikālai dzīvesvietai ar milzīgu potenciālu

4

Viens no arhitekta Modra Ģelža pēdējiem veikumiem – privātmāja Mežaparkā

5

Privātmāja Amatniekos, kurā izmantoti oriģināli interjera dizaina risinājumi

6

Atvērto durvju dienas - noķer "Lielo lomu" Rīgas centra jaunajos projektos

City24 redaktora izvēle

alt

Rudens mājīgums uz tava balkona

alt

Mārupe – iecienītais Pierīgas ciemats, kur harmoniska vide satiek mūsdienu komfortu

alt

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu