PMLP: Jādiferencē uzturēšanās atļauju iegūšanai nepieciešamās īpašuma iegādes summas

Iespējams, būtu jādiferencē tās summas, kuras patlaban ārvalstniekiem ir nepieciešamas nekustamā īpašuma iegādei, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā, konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" šodien sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.

"Patlaban PMLP statistika liecina, ka vidējā summa, ko ārvalstnieki tērē īpašumu iegādei, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas, ir daudz augstāka nekā likumā noteiktie 50 000 un 100 000 latu. Tāpat būtu nepieciešams mainīt šīs summas atkarībā no reģiona, jo, piemēram, Rīgā un Jūrmalā šie 100 000 latu ir daudz par mazu un šo summu varētu paaugstināt, savukārt Rīgas plānošanas reģionā iekļautajos Limbažos vai Kandavā, kur arī ir nepieciešami 100 000 latu, šīs summas ir daudz par augstu," skaidroja Briede.

Viņa informēja, ka līdz aprīlim nekustamajos īpašumos ar mērķi iegūt uzturēšanās atļauju investēti aptuveni 300 miljoni latu, bet aptuveni 3700 personas ir saņēmušas uzturēšanās atļaujas. Pārsvarā tie ir Krievijas pilsoņi, kam seko Ukrainas un Kazahstānas pilsoņi. Uzturēšanās atļaujas saņēmis arī aptuveni 100 Ķīnas pilsoņu.

Pārsvarā īpašumi tiek pirkti Rīgā un Jūrmalā, un vidēji viens pirkuma darījums ir par aptuveni 145 000 latu.

"Nekustamā īpašuma pircēji var būt gandrīz droši, ka katrs uzturēšanās atļaujas pieprasījums tiks arī akceptēts, jo līdz šim ir bijuši tikai aptuveni 30 atteikumi," piebilda Briede.

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāja "Dekarta Property" valdes loceklis Deniss Kims sacīja, ka nepieciešamās summas paaugstināšana, piemēram, līdz 150 000 latu, Krievijas pircējiem neko nenozīmēs. "Tā nav būtiska atšķirība tiem, kas vēlas investēt un iegūt uzturēšanās atļauju. Savukārt tos, kas vēlas par lētu naudu aizmukt ārpus savas valsts robežām, šāds paaugstinājums atsijās," piebilda Kims.

Būvfirmas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš norādīja, ka tikai šīs programmas sākumposmā lielākā daļa pircēju ir no Krievijas vai NVS valstīm. "Šādai programmai ir perspektīva, un daudziem Ķīnas, Indijas vai Tuvo Austrumu valstu iedzīvotājiem nākotnē tas liksies pievilcīgs investīciju veids," sacīja Ozoliņš.

Augstākās jeb "Premium" klases nekustamo īpašumu kompānijas "Baltic Sotheby's Real Estate" valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs piekrīt tam, ka īpašumu iegādei nepieciešamās summas ir jāmaina.

"100 000 latu un 50 000 latu derēja šīs programmas sākumposmā, kamēr tā sāka darboties. Tagad šīs summas stimulē tirgu tikai Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Jādomā par to, kā stimulēt tirgu reģionos, tāpēc ir nepieciešama gradācija, jo tas līdzsvarotu investīciju plūsmu valstī," skaidroja Rozenbergs.

Viņš minēja piemēru, ka Sigulda ārvalstniekiem šķiet pievilcīga, lai investētu 100 000 latu, taču, ja tāda pati summa nepieciešama arī Rīgā, tad izvēle krīt par labu Rīgai. Ja Siguldā būtu nepieciešams investēt 75 000 latu, tad izvēlē biežāk nosliektos par labu Siguldai.

"DNB bankas" nekustamā īpašuma uzņēmuma "Salvus" izpilddirektors Ģirts Zālītis norādīja, ka nekustamā īpašuma nozarei eksporta tirgus ir kritiski svarīgs.

"Ārvalstu investoriem saistoši šķiet ne tikai iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, bet arī sākt šeit savu biznesu un iegūt pieeju Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem," skaidroja Zālītis.

Viņš piebilda, ka tikai 20% no uzturēšanās atļauju ieguvušajiem apmetas uz dzīvi Latvijā, tāpēc Latvijā būtu aktuāla tādu uzņēmumu veidošanās, kuri pārvalda un apsaimnieko īpašumus, kuru īpašnieki šeit nedzīvo.

Tāpat Zālītis piebilda, ka "Salvus" darījumu portfelī darījumi ar ārvalstniekiem ir tikai 2% no kopējā darījumu skaita, bet tie veido 9% no kopējās darījumu summas. "Tas pierāda, ka nerezidenti ienes ievērojamas summas ekonomikā un bez viņu naudas krīze būtu daudz dziļāka," piebilda Zālītis.

Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Ģirts Rūda atzina, ka Latvijā ir visvieglākā procedūra, lai iegūtu īpašumu un uzturēšanās atļauju, un šajā ziņā Latvija ir pirmajā vietā Eiropā.

"Tas nozīmē, ka kādā atsevišķā jomā Latvija var radīt konkurētspējīgu preci vai pakalpojumu, un tagad ir jādomā, kā to padarīt vēl konkurētspējīgāku," piebilda Rozenbergs.

Dzīvokļu tirgus varētu atdzīvoties pēc diviem gadiem

08.04.2013

Demogrāfs: pirmā mājokļa iegādē valstij jāatbalsta ģimenes no 18-35 gadiem

08.04.2013

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām

2

"Magdelēnas kvartālā" pārdots jau katrs ceturtais dzīvoklis

3

Viens no arhitekta Modra Ģelža pēdējiem veikumiem – privātmāja Mežaparkā

4

Atvērto durvju dienas - noķer "Lielo lomu" Rīgas centra jaunajos projektos

5

Maskavas forštate – no rīdzinieku bieda līdz unikālai dzīvesvietai ar milzīgu potenciālu

6

Imanta - strauji augošā Pārdaugavas pērle

City24 redaktora izvēle

alt

Rudens mājīgums uz tava balkona

alt

Mārupe – iecienītais Pierīgas ciemats, kur harmoniska vide satiek mūsdienu komfortu

alt

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu