Latvijas ekonomika kā amerikāņu kalniņi

Latvija ir unikāla valsts- nav jābrauc uz ārvalstīm, lai izbaudītu amerikāņu kalniņus  un izjustu adrenalīnu, to mūsu valsts iedzīvotājiem bez maksas nodrošina Latvijas valsts  nestabilā ekonomika. Likums par nolikto atslēgu principu ir jau pieņemts. Ja  atcels vēl termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu, tad ekonomikas lejupslīde ir neizbēgama.

Regulāri tiek apspriests TUA tirdzniecības jautājums Latvijā: ko mums tas dod, ko devis un vai vispār vajag turpināt TUA programmu? Tikai tie, kas cieši saistīti ar šīm investīcijām,  izprot to nozīmīgumu un nepieciešamību Latvijas ekonomikā. Pārējiem liekas, ka neiegūst neko, jo reālus skaitļus neviens nav atspoguļojis. 

Vēl nesenā pagātnē ielas bija klusas, skatlogi tukši un biznesa sektorā daudzi uzņēmēji bankrotēja viens pēc otra. Tie, kuri gribēja dzīvot labi, nevis tikai eksistēt, sakravāja čemodānus un nopirka biļeti vienā virzienā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pēdējo 5 gadu laikā no Latvijas izceļojuši aptuveni 250000 Latvijas iedzīvotāju. Vai,  īsāk sakot, katrs ceturtais darbspējīgais Latvijas iedzīvotājs. 

Lai ļautu cilvēkiem vieglāk izprast šo investīciju nozīmīgumu un pienesumu Latvijas ekonomikai un to, ko no tā iegūst cilvēki, kuri nav tiešā veidā saistīti ar nekustamo īpašumu nozari un nerezidentu investīcijām, sniedzam Jums iespēju ielūkoties reālos skaitļos un faktos. 

Nekustamo īpašumu kompānijas „Corvin Real Estate” divu ārvalstu klienti piekrita veikt apkopojumu un analīzi par investīcijām un izdevumiem, ko viņi ieguldījuši un iztērējuši Latvijā. Mēs apkopojām viņu ikdienas tēriņus,  pirktos pakalpojumus, apģērba iegādei tērētos līdzekļus, kā arī izdevumus,  kas saistīti ar nekustamo īpašumu iegādi un uzturēšanu. 

Klients Nr.1 

Klients iegādājās  dzīvokli Jūrmalas  jaunajā projektā par  570000 EUR. Īpašums bija ar remontu, bet bez mēbelēm. Ņemot vērā, ka klients izmantoja iegādāto īpašumu savām privātajām vajadzībām (atpūtai vasaras mēnešos un svētku periodos), tad dzīvoklis tikamēbelēts un labiekārtots. Šim nolūkam tika tērēti salīdzinoši lieli naudas līdzekļi. Tapat arī tika apkopoti citi izdevumi, kas klientam radās Latvijā pirmajā gada periodā, kad viņš iegādājās īpašumu. Rezultāti ir sekojoši četru cilvēku ģimeni: 

- Īpašuma pirkuma summa-  570000 EUR;

- Īpašuma pārreģistrācijas izdevumi  (valsts nodeva 2%)- 11400 EUR;

- Dzīvokļa labiekārtošana – aptuveni 100000 EUR;

- Izmantotie pakalpojumi (juristi , dizainers, adrošināšana, medicīnas pakalpojumi, viesnīcas, restorāni u.c.) - aptuveni 18000 EUR;

- Valsts nodeva par TUA noformēšanu – aptuveni 1600 EUR (1 cilv. apt. 400 EUR);

- Pārtika – 3500 EUR;

- Apģērbs- 9000 EUR;

Kopumā,  dzīvokļa pirkuma summai 570000 EUR klients pirmajā gadā iztērēja papildus 143500 EUR, veidojot kopējos izdevumus par summu 713500 EUR.

Aprēķinot sīkāk, cik no šīs summas saņēma Latvijas valsts nomaksāto nodokļu veidā, tā provizatoriski rēķinot, sanāca ap 60000 EUR. Šajā summā iekļavās:

- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kuru maksāja pārdevējs no gūtās peļņas;

- Valsts nodeva 2% par īpašumu pārreģistrāciju;

- PVN 21% no izmantotajiem pakalpojumiem un pirktajām mēbelēm, pārtiku un apģerbu;

- Nodevas par TUA.

Klients Nr.2 

Pieticīgāks, bet bieži satopams variants. Klients nopirka privātmāju Rīgas rajonā, bez mēbelēm, par 170 000 EUR. Aprēķinot tāpat kā pirmajā variantā, tika konstatēts, ka papildus nekustamā īpašuma pirkuma summai iztērēti vēl papildus 22 000 EUR, kuros iekļautas visas Valsts un kancelejas nodevas, izmantotie pakalpojumi (juristi, vienīcas, restorāni utt.), mēbeles, pārtika, apģērbs.  Provizoriskie aprēķini par summām, kuras ieguva Latvijas valsts nomaksāto nodokļu veidā no šiem izdevumiem, ir  11 000 EUR.

Abos gadījumos, aprēķinātājās nodokļu summās, nav iekļauti Iedzīvotāju ienākuma nodokļi  (IIN) un Uzņēmuma ienākuma nodokļi (UIN), kurus nomaksāja visi pakalpojumu sniedzēji, mēbeļu un  pārtikas tirgotāji u.c., jo mūsu uzņēmumam nav pieejama informācija par nomaksāto nodokļu apmēriem. Bet šie skaitļi noteikti  ir ievērības cienīgi. Un nemaz nerunāsim par to, kur un kā tika tērēti un apgrozīti tālāk iegūtie līdzekļi no nekustamā īpašuma pārdošanas. Ikvienam ir skaidrs, ka tos ieguldot tālāk ekonomikā, - pērkot preces un pakalpojumus, ieguvēji ir gan tirgotāji, gan valsts, kura saņem nodokļus.

Fakts ir viens, ikviena investora pienesums Latvijas ekonomikai ir nozīmīgs. Ieguvēja ir ne tikai Latvijas Valsts kase,  bet arī pakalpojumu sniedzēji, kuri šo naudu saņem peļnas veidā un par to spēj uzturēt ne tikai savas ģimenes, bet nodrošināt arī citus ar darba vietām.

Ja paskatāmies Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistiku par to, cik ārzemnieku ir Latvijā nokārtojuši TUA pret nekustamā īpašuma iegādi, tad tīri provizoriski rēķinot, Latvijas Valsts kase pēdējo četru gadu laikā ir papildinājusies ar līdzekļiem, kas mērāmi  simtos miljonu  EUR. Reālais ieguvums ir vēl lielāks, jo jāņem vērā, ka daudziem investoriem īpašumā ir vairāki nekustamie īpašumi Latvijā, kuri neatspoguļojas PMLP statistikā, jo uz šiem pirkumiem netiek kārtotas TUA. Tāpat arī svarīgi minēt, ka milzīgas investīcijas tiek ieguldītas daudzos nekustamo īpašumu projektos, no kuru realizācijas valsts gūst nodokļus, kaut vai PVN apmērā. Viena projekta investīcijas ir mērāmas  vairākos miljonos EUR. Daudzi no šiem projektiem  pie realizācijas tiek aplikti ar PVN. Tāpēc ir diezgan viegli aprēķināt, cik miljonus Latvijas valsts kase iegūst no ikviena realizētā projekta.

Mums visiem ir zināms, ka no iekasētajiem nodokļiem tiek maksātas pensijas un pabalsti, tāpēc ieguvējs ir IKVIENS LATVIJAS IEDZĪVOTĀJS.  Ja atcels TUA izsniegšanu,  tad ikviens Latvijas iedzīvotājs to sajutīs jau visdrīzākajā laikā savā maciņā, un jo īpaši sāpīgi - vismazāk nodrošinātais iedzīvotāju slānis.

Ir ļoti aprobežoti domāt, ka no šī investīciju kanāla ieguvēji ir tikai nekustamo īpašumu kompānijas, projektu attīstītāji un būvnieki. Saraksts ir daudz plašāks- sākot no veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, medicīnas iestādēm, apdrošinātājiem, juristiem, arhitektiem, dizaineriem, apkopējiem, beidzot ar daudziem citiem pakalpojumu sniedzējiem un ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Pateicoties investīcijām, ir savestas kārtībā daudzas dzīvojamās mājas, uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati.  Mūsu vidē ir ienākusi  jauna un unikāla  arhitektūra un sakopta vide. Mūsu valsts ekonomika attīstās.  Mēs beidzot varam sākt lepoties, ka mūsu galvaspilsētā ir sastopami daudzi jauni zīmolu un dizainu veikali, kas ir ikvienā Eiropas galvaspilsētā. Tas piesaista turīgo tūristu uzmanību un izraisa interesi par Latviju. Mums ir ar ko lepoties! Mēs piekrītam, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji to visu nevar atļauties, bet tas nenozīmē, ka tāpēc nepieciešams to visu iznīcināt. Viss paveiktais ir mūsu pašu iedzīvotāju veikums.

Bieži nākas dzirdēt, ka pateicoties nerezidentiem, cenas Jūrmalā un Rīgas centrā ir izaugušas jau tik lielas, ka vietējie iedzīvotāji šo īpašumus vairs nevarēs atļauties. „Corvin Real Estate” vēlētos vērst uzmanību uz to, ka nevajag jaukt divus dažādus produktus- tas , kas tiek radīts un būvēts nerezidentiem, ir ar lielu pašizmaksu, ko jebkurā gadījumā vietējie iedzīvotāji nevarētu atļauties. Bet to, ko var atļauties un iegādājas vietējie Latvijas iedzīvotāji, visai maz interesē nerezidentus. Vietējo iedzīvotāju tirgus segments necieš no nerezidentu investīcijām, bet attīstās, jo mēs gūstam ienākumus no šīm investicijām un tās vairo mūsu labklājības līmeni.  Latvijas ieguvums un pievienotā vērtība ienākošajām investīcijām ir skaista, sakopta, attīstīta un mūsdienīga Latvijas galvaspilsēta un ievērības cienīgs kūrorts- Jūrmala, kurš arvien lielāku popularitāti gūst arī no daudzu  Eiropas pilsoņu puses, ne tikai NVS pilsoņu puses.

Iesakām: Mēneša piedāvājums - projekts DAMMES LIEPAS!

Gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašumu vērtības kopsumma ir palielinājusies par 300 miljoniem eiro

14.11.2014

Audzis izsniegto būvatļauju skaits viena dzīvokļa mājām

14.11.2014

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Iespēja iegādāties elegantu privātmāju Jūrmalā, kurā aug pašiem savs olīvkoks

2

Dzīvokļu pircēji atgriežas – kļuvuši jaunāki un apdomīgāki

3

IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS aicina uz otro Atvērto durvju dienas pasākumu

4

Trīs ekskluzīvi īres dzīvokļi vilinošajā Āgenskalnā

5

Viesu nams ainaviskā vietā Kurzemē gaida jaunus saimniekus

6

Rīgā samazinājies pārdošanā piedāvāto dzīvokļu skaits

City24 redaktora izvēle

alt

Trīs vasarnīcas, kur vēl šovasar izbaudīt brīvdienas pie dabas

alt

Vecrīgas valdzinājums, elegance, plašums – dzīvoklis Kungu ielā

alt

Kontrastu ielenkumā: Ķīpsalas stāsta turpinājums projektā "Riverstone Residence"