Uzmanības centrā TUA: Latvijas tautsaimniecībai vajag investīcijas, nevis bremzes

Termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamā sliekšņa paaugstināšana Latvijā slāpē investīciju ieplūšanu, samazina biznesa apjomus un darba vietas daudzās jomās, lielākās ieguvējas no tā ir mūsu konkurentvalstis. 

Tā intervijā DB atzīst a/s ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs. Viņaprāt, priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi, īsti pat neiedziļinoties problēmas būtībā, ar balsu vairākumu pieņēma lēmumus, kas neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm, samazinot investīcijas, kas nozīmē arī mazāk darba vietu, mazākus nodokļus. DB jau iepriekš rakstījis par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 1. septembrī. Nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu jau no pērnā gada 1. septembra, slieksnis no 142 300 eiro ir pacelts līdz 250 000 eiro ar papildu 5% valsts nodevu no darījuma summas, turklāt īpašuma kadastrālā vērtība nedrīkst būt zemāka par 80 000 eiro.

Vai pašlaik nav laiks atgriezties pie diskusijām Saeimā par TUA nosacījumiem?

Ir pēdējais laiks to darīt, ņemot vērā neiepriecinošo kopējo tautsaimniecības stāvokli Latvijā. Krievijas tūristu pieplūdums uz Latviju arī rūk – viesnīcas, restorāni kļūst tukšāki. Nedaudz pārsteidz, ka politiķi ignorēja Igaunijas pieredzi, pārejot uz eiro. Ziemeļu kaimiņvalstī pēc eiro ieviešanas būtiski saruka ārvalstu investīciju pieplūdums, viņu lielākajā partnervalstī Somijā iestājās ekonomiskais atslābums. Diemžēl Latvijā pērn pēc eiro ieviešanas ārvalstu investīciju apmērs ir mazāks nekā 2013. gadā, kad vēl bija lats. Ārvalstu investīciju straumes apsīkums kopā ar citiem minētajiem faktoriem ir katalizators, lai pārskatītu TUA jautājumu. Latvijai ir jābūt piedāvājumam dažādiem investoriem. Ražošana ir pārcēlusies uz zemo izmaksu valstīm un Latvijai nav īstu cerību piesaistīt lielas investīcijas šajā jomā. Mūsu valsts pozīciju vēl vairāk pasliktina dārgā elektrība un kvalificēta darbaspēka trūkums. Līdz šim daļēji investīcijas rūpniecībā nodrošināja ES struktūrfondu atbalsts – subsīdijas. Tomēr jāsaprot, ka arī pie 100% uzdāvinātām iekārtām un infrastruktūras daudzus Latvijā ražotos produktus var pārdot tikai pašizmaksas līmenī, jo pašizmaksa ir augstāka nekā zemo izmaksu valstīs. Viena no iespējām ir piesaistīt investorus pakalpojumu sektorā. Latvijai būtu jāpapēta Lielbritānijas piemērs, kur ārzemnieki pārceļas uz dzīvi un kļūst par šīs valsts nodokļu maksātājiem (sākotnēji maksājot samazinātu nodokļa likmi). Cerēt, ka TUA gribētāji investēs uzņēmuma pamatkapitālā 150 000 eiro, nodarbinās noteiktu skaitu strādājošo un valsts budžetā samaksās konkrētu summu, nav nopietni. TUA mārketings bija labāks par realitāti, jo tagad tās saņēmējiem ik gadu jābrauc uz Latviju un atkārtoti jāapstiprina visi dokumenti. Daudz lētāk izmaksā dzīvokļi iegādāties par 2000 eiro kādā mazpilsētā un saņemt vīzu (par 50 eiro) uz trīs gadiem, kas ļauj Latvijā uzturēties 90 dienas pusgada laikā.

Vai politiķu bažas par Krievijas turīgo cilvēku pirkumiem un to ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem ir pamatotas?

Krievijas turīgie cilvēki pērk īpašumu ne tikai Latvijā, bet arī Londonā, Kiprā, Francijā, Čehijā utt. Vai tad tur tiek runāts par kādu drošības apdraudējumu? TUA pārsvarā cenšas iegūt izglītoti, eiropeiski orientēti, pragmatiski cilvēki, kuriem pašiem vairāk par visu interesē mierīga, prognozējama vide stabilai attīstībai. Turklāt DB publicētais materiāls par kapitāla izcelsmi lielajos uzņēmumos pierāda vēl kādu aksiomu, ka Krievijas investori iegulda ne tikai tieši, bet bieži vien izmanto citu valstu – Nīderlandes, Kipras – izdevīgos holdingkompāniju darbības nosacījums. Pavisam nesen veiktais KPMG pētījums par nerezidentu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību parādīja, ka tā ir nedaudz augstāka par 2%. Tas nav ļoti daudz, tomēr 130 000 trešo valstu turīgo iedzīvotāju zina par Latviju un var arī pieņemt lēmumu investēt Latvijā vai citādi sadarboties. Svarīgi tas ir situācijā, kad investīcijas ir ļoti vajadzīgas. Būsim reālisti: ja arī bažām par nestabilitāti mūsu reģionā ir pamats, mēs kā valsts nevaram izvēlēties savu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Nav iespējams kopīgiem spēkiem pārnest valsti uz citu reģionu. Vienīgais pareizais risinājums Latvijas gadījumā ir rūpīgs un pārdomāts darbs, lai veidotu ekonomiski stipru valsti, izmantojot mūsu priekšrocības. Tā ir ļoti vienkārša patiesība, ko populisti bieži vien aizmirst – lielā mērā no panākumiem ekonomikā ir atkarīga arī mūsu drošība. Tikai veiksmīga un bagāta valsts spēj investēt nepieciešamos līdzekļus aizsardzībā, kultūrā, izglītībā un veselības aizsardzībā.

Informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv

Rīgas slavenākajam graustam Marijas ielā desmitkāršo NĪN likmi

26.01.2015

alt

Uzsākta dzīvokļu pārdošana Raņķa dambī 9

26.01.2015

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām

2

"Magdelēnas kvartālā" pārdots jau katrs ceturtais dzīvoklis

3

Privātmāja Amatniekos, kurā izmantoti oriģināli interjera dizaina risinājumi

4

Imanta - strauji augošā Pārdaugavas pērle

5

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu

6

Dzirciems – šarmantais Pārdaugavas rajons, ko novērtēs gan pilsētas burzmas, gan dabas mīļotāji

City24 redaktora izvēle

alt

Rudens mājīgums uz tava balkona

alt

Mārupe – iecienītais Pierīgas ciemats, kur harmoniska vide satiek mūsdienu komfortu

alt

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu