Pēc TUA programmas maiņas valsts budžets nesaņem daudzus miljonus eiro

Par 90 % - samazinājies termiņuzturēšanās atļauju (TUA)  pieteikumu skaits par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā:  septiņos mēnešos kopš pērnā gada septembra, kad tika mainīti nosacījumi TUA saņemšanai pret investīcijām, to skaits ir vien 8.6 % no iepriekš 2014. gadā izsniegtajiem TUA pieprasījumiem par ieguldījumiem īpašumos. Līdz ar to arī valsts budžetā praktiski neieplūst līdzekļi, kurus no TUA darījumiem ar nekustamo īpašumu iekasētajām nodevām un nodokļiem varētu atvēlēt valstij svarīgu funkciju nodrošināšanai. 

Par to liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati, kurus izanalizējusi Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas  (LANĪDA).

Pēdējo septiņu mēnešu laikā jaunie nosacījumi ir būtiski ietekmējuši darījumu apjomus ar nekustamo īpašumu, līdz ar to – arī TUA pieprasījumu skaitu un iemaksas valsts budžetā. Pēc PMLP datiem, kopš pērnā gada 1. septembra par darījumiem ar nekustamo īpašumu (par jauno cenu – 250 tūkst. eiro) iesniegti 106 pieteikumi TUA saņemšanai, t.i., par 90 % mazāk pieteikumu nekā bija 2014. gadā līdz jaunā kārtība stājās spēkā, kad kopā 2014. gada septiņos mēnešos tika saņemti vairāk nekā 1200 TUA pieteikumi pēc investīcijām nekustamajā īpašumā.

Kā zināms, pērn septembrī spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas TUA iegūšanai īpašuma vērtības slieksni paaugstināja līdz 250 000 eiro (iepriekš regulējums noteica, ka TUA pret investīciju nekustamajā īpašumā varēja iegūt pret ievērojami izdevīgākiem nosacījumiem, iegādājoties vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz 142 300 eiro vērtībā Rīgā vai 71 150 eiro vērtībā ārpus Rīgas reģiona pilsētām).

Nekustamā īpašuma darījumu aktivitātes samazināšanās valsts budžetā iekasētās naudas apjomu varētu būt samazinājusi par gandrīz 9 miljoniem eiro, liecina veiktie vienkāršotie aprēķini. Tā kā likuma grozījumi kopš septembra paredz arī 5 % iemaksu valsts budžetā no nekustamā īpašuma vērtības, šī valsts nodeva pēdējo 7 mēnešu laikā piemērota 78 darījumiem par kopējo summu 1.11 milj. eiro (PMLP dati).

Ja TUA pieteikumu skaits būtu, piemēram, 2013. gada apmērā, kad investīcijas nekustamajā īpašumā pret TUA iegūšanu kopā sasniedza 297 milj. eiro, valsts budžets no 5 % nodevas 2013. gada septiņos mēnešos būtu papildinājies vidēji par 8.75 miljoniem eiro, nemaz nerēķinot citas nodevas un nodokļus, kas tiek nomaksāti darījuma gaitā, kā arī vēlāk, īpašumu lietojot.

Jāpiebilst, ka TUA programma kopš 2010. gada līdz pērnā gada septembrim ir nodrošinājusi vismaz 30 miljonus eiro jeb 0.5 % no nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā gadā.

Arī Zemesgrāmatas dati apliecina jūtamu aktivitātes kritumu, jo kopš 2014. gada septembra līdz šā gada martam notikuši nedaudz vairāk kā simt darījumu ar īpašumiem, kuru vērtība ir bijusi/vai pārsniedz 250 000 eiro. Dienesta dati arī liecina, ka martā veikto darījumu skaits (pārdotie īpašumi) vienā darbdienā ir samazinājies par 18.6 % visā Latvijā salīdzinot ar aktivitāti ik dienu visa 2014. gada garumā, bet aktīvākajos darījumu rajonos, kurus visbiežāk izvēlas TUA programmas investori - Rīgā un Jūrmalā - fiksēts kritums attiecīgi par 17.2 % un 48.2 %. Šajos divos reģionos vislielākais aktivitātes kritums piedzīvots tieši pēc pērnā gada septembra: Rīgā pēc septembra bijis par 14.3 % mazāk darījumu, bet Jūrmalā pat par 38.9 % mazāka aktivitāte.

TUA programma kopš tās „iedarbināšanas” 2010. gadā līdz septembra grozījumiem ir sniegusi aptuveni 1.5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ienesusi budžetā apmēram 30-40 miljonu eiro ieņēmumus gadā, bet tiešā veidā tautsaimniecības izaugsmē nodrošināja 0.4-0.5 % no IKP gadā (pierēķinot netiešo ietekmi, TUA kopējais pienesums bijis aptuveni  350 miljoni eiro).

Analizējot un izvērtējot situāciju citās valstīs, redzams, ka pieprasījums pēc uzturēšanās atļaujām pašlaik ir pietiekami liels un Latvijas TUA programmai nākas konkurēt ar līdzīgām investīciju programmām Eiropā, piemēram, Spānijā, Maltā, Grieķijā un Bulgārijā.

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv

Plānojot Skanstes apkaimi, uzņēmējos ieklausās, bet ne līdz galam

20.04.2015

alt

Latvijā mājokļu vidējais vecums ir 48 gadi

20.04.2015

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām

2

"Magdelēnas kvartālā" pārdots jau katrs ceturtais dzīvoklis

3

Privātmāja Amatniekos, kurā izmantoti oriģināli interjera dizaina risinājumi

4

Imanta - strauji augošā Pārdaugavas pērle

5

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu

6

Dzirciems – šarmantais Pārdaugavas rajons, ko novērtēs gan pilsētas burzmas, gan dabas mīļotāji

City24 redaktora izvēle

alt

Rudens mājīgums uz tava balkona

alt

Mārupe – iecienītais Pierīgas ciemats, kur harmoniska vide satiek mūsdienu komfortu

alt

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu