Muiža izsūc muižnieku

Patiesība ir skaudra – muiža prasa nepārtrauktas rūpes un ieguldījumus, bet ar peļņas nešanu nesteidzas
, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Par to informē biznesa un ekonomikas ziņu portāls db.lv

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šķita, ka vecās un kādreiz tik krāšņās muižu ēkas drīz vien tiks pārdotas, atjaunotas un pārveidotas par prestižām viesnīcām, saietu namiem un dzīvojamām ēkām, bet tagad ir redzams, ka šī Latvijas kultūrvēstures daļa tiek pakļauta arvien lielākiem pārbaudījumiem un lielākā daļa no tās acīmredzot lemta pazušanai.

Cita sistēma

Atbilstīgi to senatnīgajai godībai muižas nespēj uzturēt ne pašvaldības, ne privātīpašnieki un vēl jo vairāk to apgrūtina arhitektūras pieminekļa statuss. Līdz ar agrāro reformu pagājušā gadsimta divdesmitajos gados praktiski tika iznīcināta muižas kā saimnieciski neatkarīgas lauksaimnieciskas vienības pastāvēšana, un neviens no DB aptaujātajiem privātajiem muižu īpašniekiem nespēja pat iedomāties, kā muiža mūslaikos varētu funkcionēt tās vēsturiskajā veidā. «Agrāk bija tā ‒ jo muižai vairāk zemes, jo vairāk tā izsūca no vides, lauksaimniecības un īpašuma, bet šodien tas ir otrādi – jo tev ir lielāka muiža, jo vairāk tā izsūc no tevis,» tieši tik skaudra ir Zēlustes muižas, Lāņu muižas un Ēdoles pils īpašnieka Kaspara Viškinta atziņa.

Rupji rēķinot, ja muiža savulaik tika iegādāta par vienu miljonu latu, tad vismaz tikpat prasīja tās atjaunošana, un īpašnieki tagad priecājas, ja muižas ienākumi sedz pašreizējās darbības izdevumus. Kā pēc sarunas ar to īpašniekiem secina DB, diemžēl lielākoties gan nesedz. Šā iemesla dēļ dažas muižas, piemēram, K. Viškinta Lāņu muiža vai Benjamiņu ģimenes Valdeķu pils, ir gan sakārtotas, bet nekāda saimnieciskā darbība tur nenotiek, un tās stāv tukšas.

Atšķirība muižu pārvaldē ir arī starp privātajiem īpašniekiem un pašvaldībām, kurām tik ļoti neskatās «uz pirkstiem», jo ir taču skaidrs, ka tām nav naudas. Privātā muižā īpašnieks būs spiests algot pāris restauratorus, kas apmēram triju gadu laikā no sienām noņems 11 krāsas slāņus, lai atsegtu un atjaunotu vecos gleznojumus, bet pagasta pamatskola muižas ēkā priecāsies, ja vecos logus par ES naudu nomainīs pret plastmasniekiem. Lai arī pēdējā gadījumā tas neatbilst spēles noteikumiem, var saprast kā vienus, tā otrus, un vietā ir jautājums – vai spēles noteikumi, raugoties uz situāciju kopumā, spēlētājiem nav par šerpiem? Ko darīt, lai kaut drusku palīdzētu muižām atgūties un atvieglotu šā mūsu vēsturiskā mantojuma atjaunošanu un uzturēšanu?

Pienākums un sirdsbalss

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības restaurācijai ir orientētas uz kultūras pieminekļa autentisko vērtību saglabāšanu. Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Agnese Rupenheite atzīst, ka «prasības muižu kompleksos var šķist bargas un ierobežojošas, bet kopumā inspekcija rūpējas par paša vērtīgākā, kas šajos objektos ir, – par oriģinālās substances, kas nes informāciju no iepriekšējām paaudzēm, saglabāšanu. Tā uz laiku ir nonākusi konkrētā īpašnieka rokās, cerībā, ka tiks nodota tālāk nākamām paaudzēm».

Izceļot muižu kompleksu sociālekonomisko vērtību, inspektore uzskata, ka «vēsturiskā ēka īpašumā ir savā ziņā privilēģija, kas prasa noteiktus ieguldījumus,» tomēr muižu kompleksi, izmantoti uzņēmējdarbībā, piemēram, tūrismā, ilgtermiņā var sniegt ekonomiskus ieguvumus un ieguldījums rūpīgā restaurācijā atmaksājas, jo kultūras tūrisma interesenti apmeklē vietas, kur ir saglabājusies minētā oriģinālā substance, kultūrvēsturiski nozīmīga ainava un noskaņa.

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv

Martā būvniecības izmaksas samazinājušās par 0,1%

29.04.2015

alt

Pilnveidos mantojuma apsardzības tiesisko regulējumu

30.04.2015

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Noslēgumam tuvojas vēsturiskā nama Lāčplēša ielā 13 renovācija

2

Pārdod renovētu ēku Rīgas centrā, kas pielāgota privātklīnikas vajadzībām

3

Iespēja dzīvot pazīstamā arhitekta Vladimira Volkova projektētā villā Sunīšos

4

Padomi, kas palīdzēs interjera krāsu izvēlē

5

Lofta tipa dzīvokļi: elitāri mājokļi, kas piešķir brīvības sajūtu

6

Rudens mājokļu medības: klāt Atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos

City24 redaktora izvēle

alt

Iespēja dzīvot pazīstamā arhitekta Vladimira Volkova projektētā villā Sunīšos

alt

Pārdod renovētu ēku Rīgas centrā, kas pielāgota privātklīnikas vajadzībām

alt

Lofta tipa dzīvokļi: elitāri mājokļi, kas piešķir brīvības sajūtu