Dzīvokļu īpašnieku biedrība: Likumprojekts par dalītā īpašuma attiecību izbeigšanu ir nekorekts pēc būtības

Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotais likumprojekts, kas ietver risinājumu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai, pēc būtības ir nekorekts, uzskata dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrība Ausma.

Biedrības valdes loceklis Klementijs Rancāns aģentūrai LETA pauda, ka tajā ir kļūdaina un pretrunīga terminoloģija, kurā tie paši jēdzieni tiek saukti atšķirīgos vārdos. Viņš uzskata, ka esošajā redakcijā un tā nepilnību dēļ likumprojekts nevar tikt pieņemts.

Rancāns norāda, ka likumā nav risināta zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības pārskatīšana. Ja to nerisina, šis likums neesot vajadzīgs, jo nekāda zemes izpirkšana nenotiks tādēļ, ka zemes izpirkuma cena būšot biedējoša un nepanesama.

"Manuprāt, likumprojekta "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums par zemes piespiedu nomas izbeigšanu TM darba grupa un ministriju attiecīgie darbinieki, kuri saskaņoja šo likumprojektu, ir vienojušies, kā viltīgi padarīt šo zemes izpirkuma procesu neiespējamu un nostiprināt zemes piespiedu nomu," biedrības viedokli pauž Rancāns.

Viņš uzskata, ka likumprojekta autori paši jau paredz, ka likums netiks izpildīts, prognozējot, ka zemi varbūt izpirks apmēram 40% dzīvokļu īpašnieku. "Zemi izpirks labākajā gadījumā ap četri procenti dzīvokļu īpašnieku," pauž Rancāns.

Biedrības valdes loceklis skaidro, ka likumprojektā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieki zemi izpērk par cenu, kuru veido izpērkamajā zemē ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa, kura tiek reizināta ar izpirkuma cenas korekcijas koeficientu 1,18. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā izpirkuma cenas daļu atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Izpirkuma cenas aprēķināšanai izmanto zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo vērtību uz šā likuma 6.pantā minētā paziņojuma nosūtīšanas dienu. Un šā likuma kārtībā aprēķinātā izpirkuma cena nav apstrīdama.

"Jājautā likumdevējam – zemes īpašnieks spekulācijas ceļā ieguva zemi par desmit reizes zemāku cenu, kāda ir noteikta tās kadastrālā vērtība. Kādēļ pirkuma cena nav tā, par kuru zemes īpašnieks to ieguva, bet kadastrālā?" neizpratnē ir Rancāns.

Biedrības pārstāvis skaidro, ka kadastrālo vērtību īpašnieks var dažādu spekulāciju ceļā paaugstināt, tādējādi pircējam var nākties maksāt daudz lielāku summu par to, kāda bija zemes īpašuma cena brīdī, kad to iegādājās īpašnieks.

"Jau šodien var lēst, ka zemes cena nebūs mazāka par 2000 līdz 5000 eiro katram dzīvoklim. 2020.gadā zemes izpirkuma cena var trīskāršoties. Ja likuma radītājiem būtu kaut nedaudz sirdsapziņas un izpratnes par dzīvokļu īpašnieku nabadzību, šādu likumu netaisītu. Tas nestrādās," pauž Rancāns.

Biedrība arī uzskata, ka mājām piesaistāmās zemes lielums tiek noteikts "atmuguriski un nelikumīgi". Biedrība pauž, ka vispirms būtu jānosaka pienākums pašvaldībām piesaistāmās zemes lieluma noteikšanai pieaicināt zemes īpašnieku un konkrētās mājas pārstāvjus un kopīgi saskaņot. Ja nevar vienoties, pašvaldībai būtu jāpieņem lēmums, un katrai mājai zemes apmērs jānosaka atbilstoši būvnormatīviem. Pēcāk Valsts zemes dienestam (VZD) uz pašvaldības lēmuma pamata būtu jāveic zemes pārmērīšana, jānosaka piesaistāmās zemes kadastrālo vērtību un zemes izpirkuma cenu. Tālāk varētu notikt dzīvokļu īpašnieku lēmums par zemes izpirkšanu un tiesu izpildītāja darbības.

Pašreiz likumprojekts paredzot pašvaldības, VZD un tiesu izpildītāja darbības aiz dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku muguras.

Tāpat biedrība pauž neizpratni, kādēļ zemes izpirkuma process likumā jāatliek uz pieciem gadiem.

Biedrība uzskata, ka problēmas ar dalīto zemes īpašumu radījusi valsts un pašvaldības, tādēļ arī valstij un pašvaldībām būtu jāizpērk zeme, nevis uz tām esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem.

Kā ziņots, TM sagatavojusi risinājumu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai, nosakot kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu - dzīvokļu īpašniekiem paredzēt iespēju par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts ministrijas izstrādātais likumprojekts "Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums", kas paredz piedāvāt privatizēto daudzdzīvokļu ēku un zemes īpašniekiem vienkāršotu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanas risinājumu.

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami.

TM piedāvātais risinājums paredz, ka lēmumu par zemes izpirkšanu pieņems dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē, vairāk nekā pusei balsojot "par", līdzekļi izpirkuma cenas samaksai zemes īpašniekam dzīvokļu īpašniekiem jānodrošina pašiem, gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu par zemes izpirkšanu, zemes izpirkšanai nav nepieciešama tās īpašnieka piekrišana, dzīvokļu īpašnieki izpērk zemes platību, kas vienāda ar konkrētajai ēkai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu neatkarīgi no piespiedu nomas līgumā norādītās nomājamās zemes platības.

Ministrija norāda, ka valsts un pašvaldības sniegs atbalstu, proti, segs izmaksas, kas saistītas ar procesa norisi - pašvaldība nodrošinās izpērkamās zemes (funkcionālā zemes gabala) noteikšanu vai pārskatīšanu kvartāla robežās aptuveni trīs gadu laikā. Savukārt valsts segs administratīvā procesa izmaksas, kas saistītas ar izpērkamās zemes reģistrāciju kadastrā, izpirkuma cenas noteikšanu, dzīvokļu īpašnieku informēšanu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, iesaistot zvērinātu tiesu izpildītāju, izpērkamās zemes kadastrālo uzmērīšanu, dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz izpērkamo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Likumprojektā piedāvātā risinājuma īstenošanai nepieciešamās administratīvās izmaksas tiks segtas no valsts budžeta, un tās veido apmēram septiņus līdz astoņus miljonus eiro, prognozējot, ka zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, izpērk 40% no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, kuri ir piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.

Plānots, ka piedāvātā risinājuma īstenošanu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai varētu sākt 2020.gada sākumā.

Piespiedu nomas attiecības pastāv zemes reformas rezultātā, kad bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki varēja atjaunot īpašumtiesības arī uz zemi, uz kuras bija jau uzceltas ēkas, kas tika nodotas privatizācijai. Šādā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem ir uzlikts pienākums maksāt piespiedu nomas maksu par zemes gabalu, uz kura atrodas ēka. Pašreiz Latvijā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes un kurās atrodas 110 970 dzīvokļu.

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv

Sākta Stūra mājas fasādes atjaunošana

24.07.2015

alt
alt

Rīgas centrā uzsāk augstas klases daudzdzīvokļu ēkas būvniecību

27.07.2015

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām

2

Viens no arhitekta Modra Ģelža pēdējiem veikumiem – privātmāja Mežaparkā

3

Atvērto durvju dienas - noķer "Lielo lomu" Rīgas centra jaunajos projektos

4

"Magdelēnas kvartālā" pārdots jau katrs ceturtais dzīvoklis

5

Maskavas forštate – no rīdzinieku bieda līdz unikālai dzīvesvietai ar milzīgu potenciālu

6

Zirņu sala - gleznainā sala, ko no trīs pusēm apskalo Daugavas ūdeņi

City24 redaktora izvēle

alt

Rudens mājīgums uz tava balkona

alt

Mārupe – iecienītais Pierīgas ciemats, kur harmoniska vide satiek mūsdienu komfortu

alt

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu