Aicina palielināt Būvniecības kontroles biroja finansējumu

Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija aicina Ministru kabinetu nākamā gada budžetā būtiski palielināt Būvniecības valsts kontroles biroja finansējumu, jo pretējā gadījumā Būvniecības likumā noteiktās biroja funkcijas paliks vien uz papīra.

Lai savlaicīgi gan sabiedrība, gan Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiktu iepazīstināti ar galaziņojuma secinājumiem, komisijas prezidijs publiskojis atsevišķus secinājumus un priekšlikumus, kuri jau šobrīd ir izkristalizējušies. Galaziņojuma apspriešana Saeimas komisijā plānota 24.augustā.

Kā norāda Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas prezidijs, nepalielinot nepieciešamo finansējumu, Būvniecības valsts kontroles biroja izveide būs sanākusi vien "politisks ķeksis" sabiedrības nomierināšanai, kurš rada maldīgu priekšstatu par drošu būvniecību.

2015.gadā biroja budžets ir 1,6 miljoni eiro, bet 2016. un 2017.gadā birojam ir paredzēts finansējums 1,9 miljoni eiro katru gadu. Birojā tiek nodarbināti 63 darbinieki, un tā vadītājs Pēteris Druķis ir atzinis, ka birojam trūkst finansējuma aprīkojuma iegādei, bet attiecībā uz darbinieku skaitu pieļāvis iespējamību, ka tas nav pietiekams.

Vērtējot Zolitūdes traģēdijas ietekmē izveidoto pašlaik pastāvošo būvniecības uzraudzības sistēmu, deputāti norāda, ka Latvijā līdztekus viena otrai pastāv gan valsts, gan pašvaldību īstenotas būvniecības kontroles. Līdz ar to sabiedrībai tika radīts iespaids, ka kontrole būvniecības jomā ir būtiski pieaugusi un Zolitūdes traģēdijai līdzīgas nelaimes iespējamība ir samazināta līdz minimumam.

Saistībā ar izdarīto secinājumu, ka daudzām pašvaldībām trūkst kompetences un kapacitātes sarežģītāku objektu uzraudzībai, komisija uzskata, ka valsts ir rīkojusies pareizi, birojam uzliekot par pienākumu veikt publisku ēku būvniecības un ekspluatācijas uzraudzību. Komisija tuvāko divu līdz trīs gadu laikā aicina paplašināt biroja funkcijas, tostarp uzliekot par pienākumu organizēt regulāras pašvaldību būvinspektoru apmācības un, iespējams, būvinspektoru sertifikāciju, tādējādi stiprinot pašvaldību būvvaldes.

Apkopojot un izanalizējot tās rīcībā esošos materiālus, komisija saistībā ar pašvaldību īstenoto būvniecības kontroli ir secinājusi, ka pašvaldību būvvalžu pienākumi būvniecības kontroles jomā pēc būtības ir birokrātiska procedūra, kuras laikā notiek dokumentu pārbaude. Būvvaldes nepārbauda būvprojektu aprēķinu pareizību, un būvinspektoru veiktā būvdarbu kontrole nav pielīdzināma būvuzrauga veiktajai. Būvuzraugs ir atbildīgs par visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli, taču būvuzraugus nenodarbina publiskas institūcijas, bet uz līguma pamata tos piesaista pasūtītājs.

Kā norāda komisija, pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrībā ir vērojama neizpratne par šādas kārtības pastāvēšanu, kas rada spiedienu uz politiķiem, liekot domāt par būvvalžu funkciju palielināšanu. Cilvēki ir satraukti un izbijušies un vēlas būt droši sabiedriskās ēkās. Lai gan sabiedrības nostāja ir saprotama, komisija uzskata, ka ir jāsaprot - lai būtiski stiprinātu pašvaldību īstenoto kontroli būvniecības jomā, nepieciešams ievērojami palielināt būvvaldēs nodarbināto būvinspektoru un citu speciālistu skaitu. Minētais nav realizējams, jo jau tagad valstī trūkst speciālistu, kuri vēlētos strādāt par pašvaldību būvinspektoriem.

Zolitūdes traģēdija pierādīja, ka būvniecības ekonomisko efektivitāti nedrīkst vērtēt augstāk kā sabiedrības drošību, tomēr, būvvaldēm nosakot par pienākumu veikt būvprojektu aprēķinu pārbaudes, komisijas ieskatā būvniecības process tiktu nesamērīgi pagarināts. Tāpēc komisija pievienojas vairāku pašvaldību paustajam viedoklim, ka drošu būvniecību nenodrošinās visaptveroša valsts un pašvaldību kontrole katrā būvniecības procesa stadijā, bet gan saprātīgs līdzsvars starp valsts un pašvaldību būvniecības kontroli un katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību un kompetenci.

Komisija vienprātīgi uzskata, ka pašreizējā sistēmā ir jāstiprina pašvaldību būvvalžu kapacitāte un pilnvaras, tai pat laikā nepalielinot to funkcijas. Līdztekus tam noteikti ir jāstiprina būvniecības procesa dalībnieku atbildība un kompetence. Piemērojot vieniem un tiem pašiem lietas faktiskajiem apstākļiem vienas un tās pašas tiesību normas, pašvaldību būvvaldēm būtu jānonāk pie vienādas tiesību normu interpretācijas.

Tomēr pašvaldību sniegtās atbildes liecina, ka būvniecības normatīvie akti katrā pašvaldībā tiek piemēroti atšķirīgi. Šāda situācija ir izveidojusies, jo daudzām pašvaldībām trūkst finanšu un cilvēku resursu, lai nodrošinātu profesionālu tiesiskā regulējuma interpretēšanu, turklāt būvniecības jomas normatīvais regulējums ir sarežģīts un stājies spēkā salīdzinoši nesen. Tādēļ komisija pievienojas vairāku pašvaldību aicinājumam palielināt Ekonomikas ministrijas sniegtās metodiskās palīdzības apjomu būvniecības normatīvo aktu piemērošanas jomā.

Mazajām pašvaldībām trūkst kapacitātes sarežģītāku objektu kontrolei, tāpēc komisijas ieskatā Latvijā pastāvošais administratīvais iedalījums ir novedis pie situācijas, kad vairākās pašvaldībās atsevišķas būvvaldes pastāvēšana nav lietderīga un ir jāveicina apvienoto būvvalžu veidošana.

Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas prezidijs ir publiskojis arī secinājumus par Valsts būvinspekcijas likvidāciju, būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības (sertifikācijas) kārtību, kā arī vērtējumu par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā. Parlamentārajā izmeklēšanā arī gūti secinājumi par nepieciešamību uzlabot personu ar invaliditāti vides pieejamību un normatīvi regulēt evakuāciju ārkārtas situācijās, par pašvaldību uzdevumiem ārkārtas situācijās, kā arī par Zolitūdes traģēdijas ietekmē Ministru kabinetā pieņemtajiem tiesību aktiem, kuri uzlabo būvniecības jomu, stiprina ugunsdrošību, civilās aizsardzības sistēmas kapacitāti, pabalstu sistēmu un citas jomas.

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv

Būvniecības izmaksas samazinājušās par 0,5%

27.07.2015

alt
alt

Zemesgabalu Balasta dambī nodos Rīgas pašvaldības īpašumā

28.07.2015

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Projekta CENTRUS dzīvokļiem atlaides līdz pat 80 000 EUR

2

Attīstītāja pieredze: pērkot dzīvokli, nedrīkstam aizmirst novērtēt arī dzīvojamo ēku kopumā

3

Pieci moderni dzīvokļi, kuros novērtēt galvaspilsētas šiku

4

Pirmie Ziemassvētki jaunajās mājās - dzīvokļu projektā Tuvidi

5

Uzņēmēju pieprasījums pēc pūļa finansējuma Latvijā strauji pieaug

6

Valsts kontrole: Latvijā jāmazina administratīvais slogs privātmāju būvniecībai

City24 redaktora izvēle

alt

Attīstītāja pieredze: pērkot dzīvokli, nedrīkstam aizmirst novērtēt arī dzīvojamo ēku kopumā

alt

Četras, iespējams, ekskluzīvākās privātmājas Rīgā un tās apkaimē

alt

Klāt decembris – laiks mājokļa pārmaiņām