Eksperts: Investīciju piesaisti komercīpašumos kavē nomnieku trūkums

Patlaban jauni investīciju darījumi komercīpašumu segmentā notiek ļoti reti. Tā iemesls ir investīcijām pievilcīgu objektu trūkums, taču jaunus objektus liedz būvēt gala lietotāju jeb nomnieku trūkums, intervijā aģentūrai LETA sacīja industriālo parku attīstītāja NP Properties valdes loceklis Guntars Cauna.

Eksperts atzina, ka spēlētāju Baltijas komerciālo īpašumu tirgū kopumā nav nemaz tik daudz. "Ja runājam par investīciju fondiem, kuri objektus iegādājas portfeļveidīgi un visā Baltijā, tad var minēt tikai aptuveni desmit fondus, kas ir aktīvākie. Pavisam aktīvi ir kādi trīs četri investori, kas tiešām patlaban mērķtiecīgi investē dažādos īpašumos," sacīja Cauna.

Viņš norādīja, ka patlaban aktīvākie ir Igaunijas investīciju fondi "EfTEN", "Capital Mill", Zviedrijas fonds "East Capital", kā arī Lietuvas investīciju fondu menedžeris "Lords LB", kas ir aktīvs tirgus spēlētājs un caur vairākiem fondiem veido vairākus īpašumu portfeļus. Šie četri ir visaktīvākie, kas veic investīcijas visā Baltijas reģionā.

"Pilnīgi noteikti tirgū dominē vietējās izcelsmes investori. Runājot par ārzemju investoriem, ir jāsaprot, kā mēs izskatāmies uz globālā tirgus fona. Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos Eiropā pērn bija ap 230 miljardiem eiro. Savukārt trīs Baltijas valstīs pērn klasiskie investīciju darījumi kopumā bija aptuveni 600 miljonu eiro apmērā. Respektīvi mēs, salīdzinot ar visu lielo Eiropu, esam ļoti mazs tirgus un maz (faktiski nemaz) interesējošs globālajiem investoriem - pensiju fondiem vai fondu pārvaldniekiem, kas darbojas lielajās valstīs, piemēram, Vācijā, Anglijā, Francijā. Lielos investorus interesē šīs valstis, kā arī Beneluksa valstis un pēdējā laikā arī Polija un Čehija. Tie ir mērķa tirgi, kuros ir liela aktivitāte nekustamo īpašumu investīcijās," skaidroja Cauna.

Iemesli, kāpēc Baltija nav tik interesanta lielajiem investoriem, pirmkārt, ir iedzīvotāju daudzums un otrs iemesls ir investīcijām piemērotu īpašumu trūkums. Treškārt, katras konkrētās valsts politika un nodokļu sistēma, skaidroja "NP Properties" valdes loceklis.

Cauna stāstīja, ka jebkuram lielam investoram ir vēlme ieguldīt līdzekļus valstī, kurā viņš var izveidot salīdzinoši lielu īpašumu portfeli, kuru ir izdevīgi pārvaldīt. Katra īpašumu portfeļa pārvaldīšana prasa konkrētas izmaksas, tādēļ lieliem Vācijas pensiju fondiem vai citiem lielajiem Eiropas pensiju fondiem patlaban nerentējas kādā no Baltijas valstīm iegādāties īpašumu portfeli, ja tā kopējā vērtība ir mazāka par kādiem 100 miljoniem eiro.

"Ņemot vērā to, ka kopējais objektu apjoms ir salīdzinoši mazs un sadrumstalots, lielajiem investoriem nav intereses par Baltiju. Turklāt īsti pareizs nav uzskats, ka visiem ārvalstu investoriem mēs esam viens liels tirgus, viena Baltija. Tā gluži nav - ir trīs dažādas valstis, Latvija, Lietuva un Igaunija. Tas nozīmē, ka jebkuram investoram, ienākot šajā reģionā, ir jāizpēta trīs dažādu valstu likumi. Jā, šīs trīs valstis ir līdzīgas - ar diezgan līdzīgām tendencēm, tradīcijām, izpratni par darījumu kārtošanu, bet tomēr tās ir un paliek trīs dažādas valstis," skaidroja Cauna.

Līdz ar to, ja kāds investors mēģina pieņemt lēmumu, kur labāk investēt - Polijā vai Baltijā, 40 miljonu tirgū vai sešu miljonu tirgū, kuru veido trīs dažādas valstis, - ir diezgan skaidrs, ko šis investors izvēlēsies, norādīja Cauna, piebilstot, ka vienīgā iespēja piesaistīt kādu Eiropas investoru ir piedāvāt viņam salīdzinoši izdevīgu darījumu, salīdzinoši lielu izmērā. Uz šādu objektu investori varētu vismaz paskatīties un izvērtēt tā iegādi.

Jautāts, kas kavē palielināt investīcijas un vai galvenais iemesls ir tas, ka netiek būvēti jauni investīciju objekti, Cauna sacīja, ka drīzāk iemesls ir tas, ka objektiem nav gala lietotāju, nav nomnieku.

"Kādam taču par to ballīti ir jāsamaksā. Ja valstī nerodas jaunas kompānijas, jauni ražotāji, diemžēl nav kam par to samaksāt. Uzbūvēt jaunu objektu jau nav liela māksla, būvēt varam vēl 20-30 gadus uz priekšu. Diemžēl ir jāskatās uz reālo situāciju valstī, un tā rāda, ka nomnieku nav tik daudz," piebilda Cauna.

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv

Atvērto durvju diena projektā Putnu ielā 31, Ziepniekkalnā

13.08.2015

alt
alt

200 miljonus eiro vērto kompleksu Z Towers plāno pabeigt 2017. gadā

13.08.2015

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Īsts arhitektūras šedevrs tepat Torņkalnā

2

Klientiem durvis vērs arī vairāki jaunie projekti Pārdaugavā un Mārupē

3

Rudens mājokļu medības: klāt Atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos

4

Interesentiem tiks izrādīti jaunākie dzīvokļi Jaunajā Teikā

5

Klātienē varēs apskatīt Rīgas centra jauno dzīvokļu projektus

6

Jūrmalas Sun Terraces aicina uz Atvērto durvju dienas pasākumu

City24 redaktora izvēle

alt

Īsts arhitektūras šedevrs tepat Torņkalnā

alt

Ieteikumi virtuves "atsvaidzināšanai" jebkuram budžetam

alt

Nāc uz Atvērto durvju dienas maratonu un laimē dāvanu karti 300 eur vērtībā no ALANDEKO