Pēdējie četri gadi Latvijas pilsētās – pārrakto ielu un gaidīšanas pie remontu luksoforiem laiks

Pirmie četri gadi pēc administratīvi teritoriālās reformas jauno 110 novadu un deviņu lielo pilsētu robežās ieies vēsturē ar pārraktām pilsētu ielām, gaidīšanu pie remontu laikā izvietotiem luksoforiem un cerību kādreiz pārvietoties pa sakārtotām ielām, kā arī baudīt labu dzeramo ūdeni. Lielā daļā Latvijas pašvaldību vērojama šāda aina – daudzviet par Eiropas naudu tiek īstenoti ūdenssaimniecības attīstības projekti un tiek remontētas ielas. Tāpat pēdējos gados dažās pilsētās uzbūvēti ļoti skaisti objekti, kas guvuši atzinību kā unikālas vai arhitektoniski veiksmīgas celtnes, piektdiena raksta laikraksts Diena.

Šo celtņu vidū ir, piemēram, Rēzeknes koncertzāle, Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī, Saldus Mūzikas un mākslas skola, tilts pār Gauju Valmierā (tautā jau iesaukts par Boķa ribām), kā arī gājēju tilts Jelgavā (to ļaudis jau nosaukuši par Rāviņa līko). Pēdējo divu objektu vietējo iedzīvotāju dotais neoficiālais nosaukums dots par godu ilggadējiem pašvaldību vadītājiem. Šajos objektos galvenais finanšu avots bijis Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Jelgavas mērs priecājas par Lauksaimniecības universitātes studentu plūsmu pār jauno objektu, kamēr opozīcija apšauba tēriņu lietderību, jo jaunais tilts ir rokas stiepiena attālumā no vecā tilta.

Vairākas minētās celtnes pozitīvi ietekmē teritorijas reputāciju, bet daļā gadījumu «pietrūkst ekonomiskās attīstības veicinoša elementa», teicis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs, kurš ERAF naudas ieguldījumu vispirms saredz iespēju radīšanā uzņēmējiem – lai komersantiem būtu nepieciešamā infrastruktūra un pakalpojumi.

Vēl viens vietējo līderu trumpis kampaņā ir ūdenssaimniecības attīstības projekti, kuru īstenošana turpināsies arī nākamā gada sasaukumā līdz 2015. gadam. Taču tagad sāk atklāties, ka iedzīvotāju interese pieslēgties maģistrālajiem vadiem, lai iegūtu kvalitatīvu dzeramo ūdeni un ierīkotu kanalizāciju, nesakrīt ar sākotnējām prognozēm. Pieslēgšanās izmaksas ir vismaz 200 Ls, bet daļā gadījumu – vēl vairāk. Tas neatbilst privātmāju īpašnieku tagadējai rocībai, raksta Diena.

Iepriekš labajos gados vietējie līderi varēja palielīties vēlētājiem ar ieguldījumiem infrastruktūrā, ko, pateicoties politiskajai piederībai, bija izcīnījuši no valsts investīciju programmas jeb VIP. Līdz ar atteikšanos no VIP, kurā daļu no summas treknajos gados Saeimā dalīja pēc partiju kvotām, mazinājusies arī pašvaldību vadītāju partijas piederības nozīme, tomēr savs pārstāvis Saeimā dažviet joprojām šķiet teritorijas labklājībai būtisks resurss, norāda laikraksts.

Tā, piemēram, šajā kontekstā minēts Saeimas deputāts Jānis Klaužs (ZZS), bez kura ieguldījuma Līvāni, iespējams, nebūtu tā atkopušies. Līvāni, Daugavpils un Rēzekne bija vienīgās Latgales pašvaldības, kas vēl Tautas partijas valdīšanas laikā iepriekšējo domju pilnvaru periodā kļuva izredzēto 17 pilsētu sarakstā un varēja pretendēt uz ES finansējumu pilsētvides infrastruktūras attīstībai.

Arī nākamajā sasaukumā būs izredzēto saraksts, kas tagad noteikts Nacionālajā attīstības plānā kā modelis «9 plus 21». Ne visas tajā minētās pašvaldības iepriekš varēja pretendēt uz pilsētvides naudu. Tā nepienācās, piemēram, Krāslavai, Preiļiem, Tukumam. «9 plus 21» modelī ir visas bijušās rajonu centru pilsētas, kā arī Smiltene, Sigulda un Līvāni.

Pašvaldību savienība izteikusi protestu pret šādu pieeju, kas pārējām 89 pašvaldībām ierobežos pieeju ES fondu resursiem.

Pievienojies City24.lv Facebook lapas faniem un uzzini svaigākos jaunumus!

Noslēdz veloderības par Zaļā veloceliņa pabeigšanu

31.05.2013

Profesionāļi apsprieda teritorijas attīstības plānošanas problēmas

31.05.2013

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Teika – zaļas vides ieskautais radošuma un tehnoloģiju epicentrs, kas uzplaukst ar jaunu sparu

2

Viens no arhitekta Modra Ģelža pēdējiem veikumiem – privātmāja Mežaparkā

3

Atvērto durvju dienas - noķer "Lielo lomu" Rīgas centra jaunajos projektos

4

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām

5

Maskavas forštate – no rīdzinieku bieda līdz unikālai dzīvesvietai ar milzīgu potenciālu

6

Ķīpsala – likteņupes Daugavas un Vecrīgas ainavu ieskautā sala, kur sadzīvo pretstati

City24 redaktora izvēle

alt

Jūrmala – pašmāju "Ziemeļu Rivjēra", kur dziedē daba un priecē kultūra

alt

Radoši padomi mājokļa sienu "atdzīvināšanai"

alt

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām