Prognozē līdzšinējo darījumu aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū Latvijas reģionos

Nekustamā īpašuma tirgū Latvijas reģionos toni nosaka vietējais pircējs: darījumi notiek stabilā līmenī, tirgus ir pietuvināts reālajiem apstākļiem. Līdz šā gada beigām lielas pārmaiņas reģionos netiek sagaidītas, tiek prognozēta viegli stagnējoša attīstība, liecina nekustamā īpašuma nozares ekspertu teiktais par jaunākajām tendencēm nekustamā īpašuma jomā Latvijas reģionos, ko apkopojusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Jūtami palielinājušies darījumi ar lauksaimniecības zemi, dažviet pat jūtams lielo platību deficīts, kas vietumis sadārdzina cenu pat par 30%, savukārt citos nekustamā īpašuma segmentos (privātmājas, dzīvokļi, komerctelpas) darījumi kļuvuši racionāli, pircējiem rūpīgi izvērtējot cenas, vietas un kvalitātes attiecības.

Vidzemē vietās, kur koncentrēta lielākā ekonomiskā aktivitāte, kur ir darbavietas un pašvaldības rada labvēlīgu vidi attīstībai, arī nekustamā īpašuma tirgus ir jūtami aktīvāks. Šajā reģionā ir trīs smaguma centri: Valmiera, Smiltene, Cēsis, - situāciju raksturo "Latio vērtētāji un konsultanti Vidzemē" valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis.

"Nekustamā īpašuma tirgus Vidzemē vairs nav depresīvs, ir ar nelielu plus zīmi. Var teikt, ka tirgus ir reāls. Visstraujāko izaugsmi ir uzrādījis lauksaimniecisko zemju tirgus, ko ir veicinājušas gan subsīdijas, gan arī tas, ka lauksaimnieki attīsta savu ražošanu. Laba aramzeme maksā 2500-3000 eiro par hektāru. Notiek konsolidācija - lielie lauksaimnieki uzpērk mazos, un tajās vietās lielās platības var maksāt dārgāk, jo ir lielu platību deficīts, bet tas nav tik liels kā, piemēram, Zemgalē vai Kurzemē. Daudzi šīs platības pagaidām "pietur", jo gaida jaunās, lielākās subsīdijas," stāsta eksperts.

Izvēloties dzīvokļus vai privātmājas, klienti kļuvuši racionāli, izvērtējot optimālāko platību, vietu un kvalitātes attiecību. Piemēram, vispieprasītākie esot nami 120-180 kvadrātmetru platībā par cenu 70 000 līdz 100 000 eiro.

"Uzņēmēji izvērtē biznesa pārstāvniecības lietderību, arī pilsētas, kurās ienākt, tāpēc spēki tiek koncentrēti uz vietām, kur klientu ir vairāk un kur ir lielākas izaugsmes iespējas. Vidzemē turpinās krīzes stimulēts pārkārtošanās process komerctelpu ziņā," komercplatību tirgu raksturo Biernis.

Pircēji galvenokārt ir "lokāli vai arī ar saknēm Vidzemē, bet darbu Rīgā". Jauna tendence ir tautiešu, kuri devušies peļņā uz ārzemēm, ieguldījumi īpašumos. Tomēr Vidzemes reģions jūt mijiedarbību ar galvaspilsētu, kas atņem gan darbaspēku, gan ir arī konkurents īpašumu tirgū, informē Biernis.

Ārvalstnieku pircēju Vidzemē nav daudz, īpaši aktīvi tie bija līdz pērnā gada septembrim, kad tika mainīti termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmas nosacījumi. TUA programma iekustināja vienu no līdz tam depresīvākajiem - Cēsu - nekustamā īpašuma tirgu, kad tika noslēgti vairāk nekā 200 darījumi. Arī ārvalstu pircēji ir kļuvuši racionālāki, izvērtējot, vai iegādāto īpašumu spēs pārdot nākotnē, nezaudējot ieguldīto.

Biernis prognozē, ka arī turpmāk aktivitāte būs koncentrēta Valmierā, Smiltenē un Cēsīs, ja vien citu, mazāku pilsētu pašvaldības neradīs jaunus, pievilcīgus attīstības piedāvājumus. "Cenām šajās trijās pilsētās nevajadzētu krist, gribētos, protams, lai kaut nedaudz tās augtu, bet kopumā neplānoju lielu izaugsmi. Var teikt, ka būs viegli stagnējoša augšana. Straujāku izaugsmi varētu veicināt banku aktīvāka kreditēšanas politika, piemēram, aktivizējot jauno ģimeņu mājokļu programmu," prognozē eksperts.

Aktīvākie darījumi Latgales reģionā - sākot no Aizkraukles līdz Latgalei - pēdējā laikā bijuši ar lauksaimniecības zemi, atzīst "Ober-Haus" nekustamo īpašumu vērtētājs Latgalē Zigmārs Zemzars.

"Šādu zemi pērk aktīvi strādājoši lauksaimnieki. Lielāko tiesu tās visas ir labas, apstrādātas zemes platības - bijušās nomas zemes, ko izpērk: sākot no pāris hektāriem līdz pat 30 hektāriem. Ja arī tiek iegādāta neapstrādāta, atmatā aizlaista zeme, jau pēc gada redzams, ka tā tiek izmantota ražošanai, un tas priecē, jo mūsu lauksaimnieki palielina savu ražošanas kapacitāti," stāsta eksperts. Pie Aizkraukles šādi zemes gabali maksā ap 3000 eiro par hektāru, pie Jēkabpils - 2000-2500 eiro par hektāru, bet tuvāk Latgalei, piemēram, Preiļu pusē - 2000-2200 eiro par hektāru. Tā kā novērojams pietiekami liels pieprasījums, arī cenas šai zemei ir kāpušas, piemēram, Preiļu pusē cena augusi par apmēram 30%," informē Zemzars.

Aktivitāte privātmāju tirdzniecībā Latgales reģionā ir mazliet pierimusi, turklāt vidējas standartcenas mājokļi par 20 000-25 000 eiro nav tik labi pieprasīti kā dārgāki, piemēram, 65 000 eiro cenā, kas Latgales reģionam ir diezgan dārgs darījums. Arī labi, kapitāli izremontēti dzīvokļi, piemēram, Pļaviņās par 2800 eiro, gaidot pircēju. "Lai gan mājokļu cenas, salīdzinot ar citiem reģioniem, ir diezgan lētas, cilvēki labāk izvēlas tos īrēt, jo saskaras ar finansējuma saņemšanas grūtībām, ne visiem ir arī uzkrājumi pirmajai iemaksai, arī jauno ģimeņu programma ir izpildāma ne katrai ģimenei," komentē Zemzars.

Komercplatību segmentā uzņēmēji Latgalē izvēlas īrēt telpas, piemēram, lielveikalos, reti gadījumi ir vēlme pēc lielām komercplatībām, kuru piedāvājums ir pietiekami plašs, visbiežāk uzņēmēji izvēlas platību līdz 2000 kvadrātmetriem, piemēram, autoservisu ierīkošanai.

Ir jūtams, ka ļoti daudzi no Latgales devušies peļņā uz ārzemēm vai galvaspilsētu. "Ja agrāk, pirms krīzes visi pirka dzīvokļus, mājas, un aktivitāte bija liela, tagad daudzi ir prom, bet to, ka atgrieztos vai ieguldītu nopelnīto šeit, vēl nejūtam," saka Zemzars. Līdz šā gada beigām aktivitāte Latgalē saglabāsies līdzīga: joprojām aktīvs būs lauksaimnieciskās zemes tirgus, bet citos segmentos nav gaidāms būtisks darījumu pieaugums, tāpēc arī cenas, visticamāk, saglabāsies līdzšinējā līmenī, prognozē eksperts.

Kurzemē darījumi notiek visos nekustamā īpašuma segmentos, bet nevar teikt, ka būtu straujš darījumu aktivitātes kāpums vai kritums, tirgus ir realitātei atbilstošs,- tā norises Kurzemes reģionā raksturo "Latio" pārstāvis Liepājā Andrejs Džeriņš.

Reģiona atšķirība ir piejūras zemes tirgus, kurā pirms dažiem gadiem ļoti aktīvi bija pircēji no Lietuvas. Lai arī šo zemju cenas turas stabilas, pircēju loks no Lietuvas ir samazinājies, liecina šī gada statistika. Šobrīd piejūras zemju pircēji meklē vietas ar "odziņu", svarīga ir arī infrastruktūra: lai būtu komunikācijas, piebraucamie ceļi utml.

Darījumi ar rūpnieciskiem objektiem, ņemot vērā ekonomiski aktīvās Liepāju un Ventspili, ir salīdzinoši maz, bet pārējo komercplatību tirgus aktivitāte turas stabilā līmenī.

Eksperts īpaši izceļ jaunu tendenci - bankas praktiski ir atbrīvojušās no saviem īpašumu portfeļiem: ir izpārdevušas krīzes laikā uzkrātos īpašumus, un kā nekustamā īpašuma tirgus dalībnieks Kurzemes reģionā pamazām pazūd. Tāpēc, piemēram, Liepājā jaunu elpu atgūst un ļoti aktīvi notiek darījumi ar savulaik nepabeigtajiem, iekonservētajiem jaunajiem projektiem, kuri no bankām nonākuši jaunu attīstītāju rokās, kuri tos ir pabeiguši un piedāvā tirgū.

Pieprasījums pēc šiem dzīvokļiem ir ļoti labs, ko sekmē arī pievilcīgās cenas. Tādi objekti ir Daugavas ielā 4 - 104. sērijas nams, kurā dzīvokļi tiek tirgoti par cenu no 350 līdz 600 eiro par kvadrātmetru, vai jaunā projektā Meža ielā 9 (cena 400-700 eiro par kvadrātmetru), vai Dienvidu-Rietumu rajonā jaunajā projektā, kur ir ekskluzīvāki mitekļi par cenu no 1000 eiro par kvadrātmetru. Šo projektu attīstītāji ir atraduši tirgum atbilstošu un pircējiem ir pieņemamu cenu, un apmierina tos, kuri negrib iegādāties mitekļus otrreizējā tirgū. Šo īpašumu pircējs ir vietējais iedzīvotājs, īpašs segments ir jūrnieki.

Karostā Liepājā īpaši pieprasīti ir tā saucamie lētie dzīvokļi, kurus iegādājas lietuvieši vai baltkrievi, kuriem tādējādi tiek atvieglots vīzu režīms un kuri šos dzīvokļus izmanto kā vasaras atvaļinājuma mitekli. Pircēju skaits no Krievijas ir samazinājies, un to visticamāk, ietekmējušas gan politiskās kaislības, gan rubļa vērtības kritums.

Runājot par nekustamā īpašuma tirgus perspektīvu Kurzemē, Džeriņš uzskata, ka saglabāsies gan līdzšinējie darījumu tempi, gan arī cenas. "Nekustamā īpašuma tirgus ir kā valsts ekonomikas spogulis: ja tajā nekas kardināli nemainīsies, arī tirgus paliks tāds, kāds tas ir," piebilst eksperts.

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv

Projektā Ezerparka Nami norisināsies atvērto durvju diena

26.08.2015

alt
alt

Ekspluatācijā nodots daudzdzīvokļu nams Jūrmalā, Dubultos, Ceriņu ielā 3

27.08.2015

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Teika – zaļas vides ieskautais radošuma un tehnoloģiju epicentrs, kas uzplaukst ar jaunu sparu

2

Viens no arhitekta Modra Ģelža pēdējiem veikumiem – privātmāja Mežaparkā

3

Maskavas forštate – no rīdzinieku bieda līdz unikālai dzīvesvietai ar milzīgu potenciālu

4

Atvērto durvju dienas - noķer "Lielo lomu" Rīgas centra jaunajos projektos

5

Ķīpsala – likteņupes Daugavas un Vecrīgas ainavu ieskautā sala, kur sadzīvo pretstati

6

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām

City24 redaktora izvēle

alt

Jūrmala – pašmāju "Ziemeļu Rivjēra", kur dziedē daba un priecē kultūra

alt

Radoši padomi mājokļa sienu "atdzīvināšanai"

alt

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām