Mājokļu pieejamības indekss (MPI) otrajā ceturksnī Rīgā audzis
gan ceturkšņa, gan gada griezumā, liecina jaunākais «Swedbank»
Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.
Jau otro
gadu pēc kārtas pieejamības uzlabošanos veicina par dzīvokļu cenām
spējāks algu kāpums. Otrajā ceturksnī mājokļu pieejamību papildus
veicinājis arī neliels samazinājums mājokļu kredītu procentu likmēs.
Procentu likmes, kas šobrīd ir zemākas nekā pirms gada, sekmēja
mājokļu pieejamības uzlabošanos arī Tallinā un Viļņā. Pieejamība
Viļņā uzlabojusies arī tādēļ, ka dzīvokļi bijuši nedaudz lētāki nekā
pērn.
Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo
periodu pērn, MPI Rīgā ir audzis salīdzinoši spēji, no 142 līdz 152.
Indeksa vērtība 152 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības
(tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un, kura
vēlas iegādāties 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli) ienākumi bija par
52% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta
apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem
ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām straujā vidējās neto
algas izaugsme par 7,3%, kā arī mājokļa kredītu procentu likmju
kritums par 16 bāzes punktiem. Mājokļu cenu kāpums savukārt
saglabājies mērens, 2,2%.
"Otrajā ceturksnī
uzlabojusies ne tikai mājokļu pieejamība, bet arī spēja atļauties
mājokļa kredītu. Spēju paņemt kredītu veicinājusi gan "nolikto
atslēgu" principa kā izvēles iespējas ieviešana, gan arī savu
artavu sniegusi valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar
bērniem. Tas, šķiet, uzlabojis pircēju noskaņojumu un balstījis
pakāpenisku iedzīvotāju aktivitātes atjaunošanos Rīgas dzīvokļu
tirgū pēc vārgā pirmā ceturkšņa. Rezidentu darījumu skaits Rīgā
aprīlī-jūlijā audzis par 9%, salīdzinot ar attiecīgo pierodu pērn.
Savukārt nerezidentu pieprasījums joprojām bijis vājš, un kopējā
aktivitāte bijusi zem pērnā gada līmeņa. Dzīvokļu cenu izaugsme
otrajā ceturksnī bijusi ļoti mērena. Blokmāju dzīvokļiem
mikrorajonos, kas veido lielāko daļu no dzīvokļu piedāvājuma Rīgā un
ko joprojām visbiežāk pērk vietējie iedzīvotāji, cenas auga par 4%
gada griezumā," skaidro "Swedbank" ekonomists Andrejs
Semjonovs.
Tallinā MPI otrajā ceturksnī pieauga pavisam
nedaudz - līdz 151, no 149 gadu iepriekš. Dzīvokļu cenas otrajā
ceturksnī auga samērā strauji - par 9,1%. Kopējo dzīvokļu cenu
kāpumu veicinājusi dārgāku, nesen atjaunotu un tuvu pilsētas centram
esošu dzīvokļu ienākšana tirgū. Savukārt neto algas otrajā ceturksnī
augušas par 5,5% gada griezumā. Mājokļu kredīta procentu likmes gada
laikā samazinājušās par 33 bāzes punktiem, kas arī veicinājis
pieejamības uzlabošanos.
Viļņā MPI turpinājis augt
visspējāk, par 15 punktiem, bet tas joprojām bijis zemāks nekā Rīgā
un Tallinā, otrajā ceturksnī sasniedzot 133 punktu atzīmi. Straujo
pieaugumu veicināja gan vērā ņemams samazinājums procentu likmēs par
55 bāzes punktiem, gan arī 1,4% kritums dzīvokļu cenās gada
griezumā. Dzīvokļu cenas gan būtiski nemainījās salīdzinājumā ar
iepriekšējo ceturksni, kad lielā mērā arī notikusi korekcija pēc
liela kāpuma pērn. Neto algas otrajā ceturksnī gada laikā augušas
par 3,3%.
Otrajā ceturksnī laika posms, kas
mājsaimniecībai Rīgā nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai
iemaksai pilnas atbildības mājokļu kredītam, gada griezumā
samazinājās teju par pusotru mēnesi un sasniedza 26,3 mēnešus.
Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto
"nolikto atslēgu principu") pirmās iemaksas uzkrāšanai
nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama arī
lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks var būt ilgāks arī tad, ja
mājsaimniecībai ir vienlaikus jāmaksā arī par īri. Savukārt mājokļa
kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm uzkrāšanai nepieciešamais laiks
var būt pat ievērojami zemāks - tam nepieciešama mazāka pirmā
iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita.
Tallinā uzkrāšanas laiks pieauga par gandrīz mēnesi un sasniedza
20,9 mēnešus. Savukārt Viļņā tas samazinājās nedaudz mazāk kā par
diviem mēnešiem, sasniedzot 35,7 mēnešus.
Rīgā
"standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada
otrajā ceturksnī bija jāspēj novirzīt 200 eiro mēnesī, savukārt
Tallinā un Viļņā attiecīgi - 291 un 211 eiro.
City24.lv iesaka:
KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv
