Ekspertu viedoklis: labi priekšnosacījumi investīcijām komercobjektos

Pieejami zemesgabali labās vietās, būvizmaksu samazināšanās, kas novērota pēdējos gados, kā arī kvalitatīvu, mūsdienīgu komercplatību trūkums Rīgā un citviet Latvijā, ir labs priekšnosacījums šī nekustamo īpašumu segmenta attīstībai nākotnē, kā arī paver plašas iespējas projektu attīstītājiem un investoriem. Tomēr šīs platības būtu attīstāmas ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, kuru teritoriju plānos ietilptu izstrādātas vīzijas par komerctelpu funkcijām atrašanos perspektīvā, kā arī ar valsti, no kuras investori sagaidot atbalsta mehānismus, jo, attīstot šo īpašumu segmentu, ieplūstu papildu investīcijas un nodokļi budžetā, kā arī varētu tikt radītas jaunas darba vietas un pievilcīga pilsētvide.

To Rīgā notikušajā pirmajā Baltijas nekustamo īpašumu (NI) attīstītāju forumā pauda paneļdiskusijas dalībnieki: NI projektu attīstītāji, investori un finanšu eksperti, izvērtējot kompercplatību tirgu un perspektīvas Baltijas valstīs, tostarp – Latvijā.

Olga Kozina, neatkarīgā investīciju konsultante, iezīmējot NI attīstību aizvadīto 15 gadu laikā, atzina, ka trijās Baltijas valstīs dažādu NĪ sektoru attīstības tempi bija atšķirīgi, ir piedzīvots gan tirgus uzplaukums, gan vairākas krīzes, bet NI joma investoriem joprojām ir pievilcīga, īpaši - komercsektors ir ar lielu attīstības potenciālu.

Mindaugs Kulboks (Midaugas Kulbokas), Newsec Baltics izpētes un analītikas nodaļas vadītājs, iepazīstinot ar galvenajām tendencēm, raksturoja, ka komercsektors Baltijas valstīs pēdējo gadu laikā kļuvis daudz profesionālāks un pārredzamāks (caurspīdīgāks). "Tuvākajā nākotnē šī joma noteikti piedzīvos pārmaiņas, jo arvien redzam, ka NI projektu attīstīšanā iesaistās arī citu biznesa jomu pārstāvji (piem., paši, bez NI jomas profesionāļiem, attīsta savas biroja, ražošanas, noliktavu ēkas u.tml.)," teica viņš. Īpaša interese par mūsu reģionu esot Ziemeļvalstu, Skandināvijas investoriem, jo jūtami atšķiras banku ilgtermiņa procentu likmes, un arī sagaidāmās ienesīguma likmes, piemēram, pie mums tās ir teju trīsreiz augstākas, kamēr Skandināvijā sasniedz 3.5-4.5% gadā, tāpēc, piemēram, norvēģu investori aktīvi interesējas par Baltijas tirgu.

"Lai gan Baltijas valstis mēdz uztvert kā vienotu tirgu, tomēr katrā valstī ir savas īpatnības: novērojama atsevišķu segmentu straujāka attīstība kādā konkrētā laika periodā. Piemēram, šobrīd Lietuvas galvaspilsētā Viļņā ir biroju telpu "bums", turklāt klienti nav lietuvieši, savukārt Rīgā, Jūrmalā pēdējos gados, arī pateicoties termiņuzturēšanās atļauju programmai, īpaši aktivizējās augstākās klases apartamentu piedāvājums, bet Tallinā šobrīd īpaši aktīvi tiek attīstītas tirdzniecības platības un biroji. Nākamo divu gadu laikā banku procentu likmes augs, aktivizēsies alternatīvie finansētāji, izaicinājumi saistīti ar ES finansējumu, tāpēc komercsektora attīstīšanā paveras iespējas investoriem," prognozēja eksperts. Viņš paredz potenciālu viesnīcu biznesā (piem., šobrīd Viļņā pāris spēcīgi internacionāli zīmoli lūkojas pēc telpām), lai gan šis segments ir ļoti cieši saistīts ar ģeopolitisko situāciju pasaulē un tuvējā reģionā. Savukārt Rīgai nepieciešamas jaunas, modernas A klases biroju telpas, tāpat lielu attīstības potenciālu eksperts saskata t.s. PPP (publiskā un privātā partnerība) projektos, kā arī sabiedrisko objektu attīstīšanā, īpaši pašvaldību īpašumu tirgū. "Projektu attīstītajiem ir labas iespējas noķert šo veiksmes vilni, kas ienesīs arī internacionālas investīcijas tirgū, tieši – īpašumos. Redzu daudz iespēju nākotnē," diskusijā teica M. Kulboks.

To, ka mums būtu nepieciešamas A klases biroju telpas, apstiprina arī igauņu eksperts Arle Molders (Arle Molder) no Novira Capital: "Skaidri redzams, ka Latvijā, Rīgā trūkst labu biroja projektu, kas atrastos pilsētas centrā, kas būtu ar modernu plānojumu un autostāvvietām." Viņš minēja statistiku: ja Tallinā uz vienu iedzīvotāju ir 1,27 m² biroju telpu, Viļņā – 0,79 m², tad Rīgā tikai 0,57 m². Turklāt visas trīs Baltijas valstis jūtami atpaliek, piemēram, no Prāgas, kur šis rādītājs ir 2,42 m² vai Varšavas (2,54 m²), nemaz nerunājot par citām Eiropas pilsētām, kur šis rādītājs ir no 5 līdz pat 11 m². Kā iemeslu Rīgas rādītājiem viņš minēja arī ļoti augsto īpašuma nodokli, kas veido 1.5% no tirgus vērtības. "Esam gatavi finansēt vietējos projektu attīstītājus, mūs īpaši interesē A klases biroju attīstīšana," piebilda A. Molders.

Alans Remelkors (Allan Remmelkoor Pro Kapital Grupp valdes loceklis, vērtēja, ka komercplatību segmentā ir labi funkcionējoši produkti, bet nevarot teikt, ka šim NI segmentam nevajadzētu attīstīties arī turpmāk. Eksperts īpaši vērsa uzmanību uz to, ka daži lielāko tirdzniecības centru projekti ir morāli novecojuši (old fashioned), kuru koncepcija izveidota pirms desmit un vairāk gadiem, lai gan pakāpeniski notiek paplašināšanās, renovācijas. Īpaši Rīgā esot vairāki šādi piemēri, kā piemēru minot spēcīgākos tirgus spēlētājus – Alfa, Spice. Viņš piebilda, ka pašlaik Tallinā, Igaunijā, notiek vairāku jaunu tirdzniecības centru projektu attīstīšana un drīzumā šis segments varētu būt jau pārsātināts. Tomēr Rīgā eksperts tirdzniecības platību ziņā redz perspektīvu: "Sākot šos projektus no "zaļas zāles" zemesgabala, attīstītājiem ir jāstudē jaunākās tendences industrijā, jo šajā jomā ir jāpiedāvā kaut kas kvalitatīvi jaunā līmenī, ar dažādām aktivitātēm - ne tikai iepirkšanos jaunos veikalos," teica A. Remelkors.

Pāvels Broitmans, LNK group komerciālā nekustamā īpašuma attīstības nodaļas vadītājs, diskusijā piebilda, ka komercplatību segmentam ir paredzams labs potenciāls, jo pēdējos gados būvniecības izmaksas jūtami samazinājušās un tirgū reti sastopami patiešām lieli – ap 5 miljoni eiro un vairāk – projekti, tāpēc būvniecības uzņēmumu vidū notiek ļoti sīva cīņa par katru pasūtījumu. "Ja iepriekš būvniekiem daudz pasūtījumu nāca no publiskā sektora, kur aktīvi tika apgūta ES nauda (ceļi, infrastruktūra, vides projekti u.c.), domājams, nākotnē, to nebūs tik daudz," teica viņš.

Foruma laikā Kristaps Soms, Latvijas Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietnieks, raksturojot Latvijas ekonomiskos indikatorus, tostarp runājot par būvniecības izlaidi Latvijā pēdējo 15 gadu laikā, ar statistiku demonstrēja, ka pērn būvniecības izlaidē vienīgi sabiedrisko ēku un infrastruktūras būvniecība ir nedaudz pārsniegusi līmeni, kāds tas bija pirms finanšu krīzes (48,7% no kopējas izlaides, kas saistāms ar aktīvu ES līdzekļu apguvi), bet ne mājokļu, ne cita veida būvniecība, t. sk. Komercapbūve, nav bijusi tuvu pirmskrīzes līmenim. No demonstrētās statistikas secināms, ka šai jomā ir potenciāls, turklāt, kā skaidroja ierēdnis, jaunajā ES fondu plānošanas periodā (2014.-2020. g.) projektu attīstītajiem pieejami līdzekļi arī komerctelpu attīstīšanai. No kopumā pieejamiem 4,389 miljardiem eiro 1,65 miljardi paredzēti būvniecības sektoram. Tostarp no energoefektivitātes programmā iedalītajiem 334 milj. eiro būs pieejami 32,6 miljoni eiro, kurus varēs izmantot industriālo ēku enerģijas efektivitātes paaugstināšanai. Šajā programmā, kurai finansējums nāks no Kohēzijas fonda, atbalsts būs līdz 30% no projekta izmaksām, kuru varēs izmantot ražošanas jomas uzņēmumi, kas veiks būvdarbus ēkās, renovēs, rekonstruēs vai būvēs inženiersistēmas, iegādāsies un uzstādīs apkures un ūdenssaimniecības tehnoloģijas, kuras izmanto atjaunojamo enerģiju, ka arī investēs energoefektivitātes paaugstināšanā.

No konkurētspējas stiprināšanai atvēlētajiem 237 milj. eiro industriālo zonu un telpu attīstīšanai būs pieejami 21,7 milj. eiro. Atbalsts pieejams industriālo telpu un infrastruktūras būvniecībai vai rekonstrukcijai, un šis projekts tiks īstenots Latvijas 16 pilsētās (Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre, Olaine, Rēzekne, Salaspils, Saldus, Sigulda, Tukums, Valmiera, Ventspils) un 10 km robežās ap tām. Atbalsta intensitāte: 35% no izmaksām, ar nosacījumu, ka tiek radītas jaunas darbavietas. Projekta ietvaros ir plānots rekonstruēt vai būvēt ražošanas telpas ne mazāk kā 1 000 m² platībā. Pieteikšanās finansējumam plānota nākamgad.

Diskusijas dalībnieki noslēgumā atzina, ka  Rīgā ir pietiekami daudz pievilcīgu zemesgabalu komercapbūves attīstībai, bet šie objekti ir jāplāno ciešā sadarbībā ar pašvaldību, kā arī jākombinē to funkcionalitāte, attīstot gan biroju telpas, gan sabiedriskos centrus, konferenču telpas, ražošanas objektus, tirdzniecības centrus utml., jo vienkārši investēt bez sapratnes par pilsētas, kā arī valsts kopējo attīstību, ir riskanti.

 

City24.lv iesaka:

IEVIETO PORTĀLĀ SAVU PERFEKTO SLUDINĀJUMU UN LAIMĒ DĀVANU KARTI 100 EIRO VĒRTĪBĀ! VAIRĀK PAR KONKURSU UZZINI ŠEIT!

Jauno projektu cenas šogad samazinājušās par 9%

08.10.2015

alt
alt

Rīgas grausti: cēloņi un sekas

09.10.2015

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

Īsts arhitektūras šedevrs tepat Torņkalnā

2

Klientiem durvis vērs arī vairāki jaunie projekti Pārdaugavā un Mārupē

3

Rudens mājokļu medības: klāt Atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos

4

Interesentiem tiks izrādīti jaunākie dzīvokļi Jaunajā Teikā

5

Jūrmalas Sun Terraces aicina uz Atvērto durvju dienas pasākumu

6

Piedalies Atvērto durvju dienā un apskati projekta 26VESETAS dzīvokļus

City24 redaktora izvēle

alt

Īsts arhitektūras šedevrs tepat Torņkalnā

alt

Ieteikumi virtuves "atsvaidzināšanai" jebkuram budžetam

alt

Nāc uz Atvērto durvju dienas maratonu un laimē dāvanu karti 300 eur vērtībā no ALANDEKO