Biroja telpu trūkums Rīgā un citas atziņas no konferences “Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015”

Viesnīcā «Radisson Blu Hotel Latvija» norisinājās konference «Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015»,  kurā  vienuviet bija pulcējušies vietējie un starptautiskie nekustamā īpašuma nozares eksperti . Konferences laikā viņi sanākušos informēja par šī brīža tendencēm nekustamajā īpašumā, kā arī izteica prognozes par nākotnē gaidāmo. Piedāvājam nelielu ieskatu dažās no pārrunātajām tēmām.

Rīgā trūkst biroja telpu

Investīciju fonda "Capital Mill" partneris Marko Kulls konferences laikā pastāstīja, ka Viļņā, Lietuvas galvaspilsētā, aktīvi turpina būvēt jaunas biroja telpas. Tiesa, viņš norādīja, ka tuvāko pāris gadu laikā, visticamāk, piedāvājums Viļņā pārspēs pieprasījumu, kas nozīmē, ka gana daudz biroja telpu paliks neizmantotas.

Citāda situācija valda Rīgā un Tallinā. Igaunijas galvaspilsētā top aptuveni 70 000 kvadrātmetri jaunu platību (Viļņā tie ir 100 00 kvadrātmetri), bet Rīgā jaunu biroja telpu apjoms ir vēl mazāks. "Accenture Latvia" pārstāve Inga Zvaigzne norādīja, ka Rīgā nepieciešami jauni ofisi, jo šobrīd to nav gana daudz un tie arī netiek attīstīti. Tas nozīmē, ka tiem, kuri vēlas pārcelties uz labāku biroju, bieži vien no ieceres nākas atvadīties, jo gluži vienkārši viņiem nav ko piedāvāt.

ABLV Bank Projektu finansēšanas nodaļas vadītājs Antons Marčenko norādīja, ka tikai šogad ir beidzies pēckrīzes periods, kas nozīmē, ka attīstības posms vēl tikai gaidāms. "Viss atkarīgs no situācijas tirgū, no tā, cik tas būs noturīgs. Jauni ieguldījumi būs, jo Rīga tam ir atvērta," skaidroja A.Marčenko.

Jaunais trends – atvērta tipa biroji

Konferencē "Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015" eksperti ieskicēja, ka arvien populārāki paliek atvērta tipa biroji ("Google" stilā), kuros darbiniekiem ir pieejamas katra vajadzībām atbilstošas telpas, kas, starp citu, katra ir savā stilā. Darbinieki vairs nav spiesti strādāt mazā platībā, viņiem tiek piedāvāta plašāka darba telpa, kas nozīmē, ka ir pieprasījums pēc lielākām biroja platībām, kuras Rīgā, kā norādīja eksperti, ir ļoti maz. 

"Hanner Group" valdes loceklis Mindaugas Valuckas piebilda, ka tagad, būvējot ēkas, ir jādomā, kā apmierināt visu vajadzības: "Jādomā par katru personu – to, kā viņš vai viņa jutīsies ēkā, kā visus izvietot, kā izveidot labu mikroklimatu, tajā pašā laikā ietaupot enerģiju".

Hipotekāros kredītus  izmanto padomju laika dzīvokļu iegādei

Jeļena Gavrilova, kas ir "SEB bankas" Nekustamo īpašumu finansēšanas departamenta vadītāja, konferencē informēja, ka vidējais bankas izsniegtais kredīts ir aptuveni 30 000 eiro, kas nozīmē, ka cilvēki izvēlas iegādāties sērijveida dzīvokļus: "Aptuveni 70 procenti no dzīvokļiem, ko cilvēki ņem uz kredīta, ir padomju laika, nevis jaunie dzīvokļi".

Viņa arī pastāstīja, ka no 100 cilvēkiem, kas atnāks uz banku pēc aizdevuma, 20 cilvēkiem kredīts tomēr tiek atteikts. Tam par iemeslu var būt slikta kredītvēsture, zemi ienākumi vai arī nepietiekama pirmā iemaksa.

Vairāk jādomā par vietējo iespējām

Konferences laikā nekustamā īpašuma kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits norādīja uz to, ka bieži vien mājokļu projekti paredzēti jaunajiem speciālistiem, kuri pelna 1200 eiro mēnesī, taču patiesībā vajadzētu skatīties uz to, ko vietējie tiešām var atļauties. "Nedrīkst aizmirst, ka vidējā alga Latvijā ir aptuveni 750 eiro, tāpēc nevajadzētu izdomāt to, ko cilvēki nevar atļauties," ieteica A.Šmits.

Cilvēki nevēlas uzņemties kredītsaistības

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes galvenā ekonomiste Olga Lielkalne stāstīja, ka pēdējos gados, lai arī algas palielinās, cilvēki aizdevumus ņem mazāk. Viens no iemesliem hipotekārās kreditēšanas apjoma kritumam ir tas, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā ēnu ekonomikas sektorā, Proti, cilvēks nevar iegūt kredītu, jo nespēj uzrādīt savu ienākumu avotu. "Otrs iemesls ir tas, ka ļoti daudzi cilvēki pēc krīzes kļuvuši piesardzīgi – viņi meklē citas iespējas, lai varētu tikt pie īpašuma, neņemot aizdevumu," skaidroja O.Lielkalne.

 

City24.lv iesaka:

IEVIETO PORTĀLĀ SAVU PERFEKTO SLUDINĀJUMU UN LAIMĒ DĀVANU KARTI 100 EIRO VĒRTĪBĀ! VAIRĀK PAR KONKURSU UZZINI ŠEIT!

Eksperts: Baltijas tirgus ir viena no Eiropā labākajām investīciju iespējām nekustamajos īpašumos

21.10.2015

alt
alt

Izdevīgs cenas piedāvājums jūgendstila ēkai Rīgas vēsturiskajā centrā!

22.10.2015

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Purvciema centrā taps jauns "Bonava Latvija" dzīvojamais projekts

2

Trīs vasarnīcas, kur vēl šovasar izbaudīt brīvdienas pie dabas

3

IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS aicina uz otro Atvērto durvju dienas pasākumu

4

Kontrastu ielenkumā: Ķīpsalas stāsta turpinājums projektā "Riverstone Residence"

5

Aicina uz Atvērto durvju dienu divos dzīvojamo ēku projektos Rīgā

6

Vecrīgas valdzinājums, elegance, plašums – dzīvoklis Kungu ielā

City24 redaktora izvēle

alt

Pārdošanā nonākusi ekskluzīva privātmāja pašā ezera krastā

alt

Īpašumi, kuros jūtams meža dziedinošais spēks

alt

Purvciema centrā taps jauns "Bonava Latvija" dzīvojamais projekts