Baltijas valstu iedzīvotāju mājokļi ir par trešdaļu mazāki nekā vidēji Eiropā

Vidējā dzīvojamā platība uz vienu mājsaimniecību Eiropas Savienībā (ES) veido 96 kvadrātmetrus, kamēr vidējā īpašuma platība vienai mājsaimniecībai Baltijas valstīs nepārsniedz 63-67 kvadrātmetrus.

Viens no iemesliem šādai atšķirībai saistīts ar to, ka Baltijas valstīs ir ievērojami mazāk ģimeņu, kuras dzīvo privātmājās, secināts jaunākajā SEB ekspertu sagatavotajā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskatā.

Lielākajā daļā Centrālās un Austrumeiropas valstu vidējā mājokļa platība vienai mājsaimniecībai ir aptuveni 70 kvadrātmetri. Baltijas valstīs vislielākā dzīvojamā platība ir Igaunijā, kur viena mājsaimniecība apdzīvo vidēji 67 kvadrātmetrus. Latvijā un Lietuvā vienas mājsaimniecības rīcībā ir 63 kvadrātmetru liels mājoklis. Tas ir otrs zemākais rādītājs Centrālajā un Austrumeiropā - vēl mazāka dzīvojamā platība vienai mājsaimniecībai ir tikai Rumānijā.

Mājokļu īpašnieki, kuri iegādājušies mājokli, izmantojot kredītu, dzīvo plašākos apstākļos - Latvijā vidējā platība šādam mājoklim sasniedz 85 kvadrātmetrus, kas ir vidēji par 32% vairāk nekā īpašumiem, kas iegādāti bez kredītsaistībām. Savukārt, īrējot mājokli dzīvošanai, iedzīvotāji izvēlas mazākas platības.

Mazā kvadratūra Baltijas valstīs skaidrojama ar to, ka salīdzinājumā ar citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm šeit ir ļoti mazs privātmāju īpatsvars uz kopējā dzīvojamā īpašuma fona.

Salīdzinājumam - Horvātijā privātmājās dzīvo 78% no šīs valsts iedzīvotājiem, kamēr Igaunijā - vien 36%, bet Latvijā vēl mazāk - 35% iedzīvotāju. Lai gan Lietuvā no visām Baltijas valstīm ir vislielākais privātmājās dzīvojošo iedzīvotāju skaits - 41%, tomēr arī tas būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja - 58%. Turklāt Baltijas valstīs lielākais privātmāju īpatsvars ir lauku reģionos, un pilsētās tikai 14-15% no visām ģimenēm dzīvo privātmājās, kamēr ES privātmāju vidējais rādītājs pilsētās veido 40%.

Astoņu gadu laikā privātajās mājās dzīvojošo skaita pieaugums ir minimāls un lēns. Salīdzinot ar 2005.gadu, privātmājās dzīvojošo iedzīvotāju skaits Latvijā ir pieaudzis par 3,2%, Igaunijā - par 2%, bet Lietuvā šis rādītājs ir pat samazinājies par 0,5%.

 

City24.lv iesaka:

JAUNO PROJEKTU KAMPAŅA "KARSTIE PIEDĀVĀJUMI" - LABĀKIE JAUNIE PROJEKTI VIENUVIET! IESKATIES KARSTIE PIEDĀVĀJUMI UN ATRODI ARĪ SEV PIEMĒROTU MĀJVIETU!

"Vislabākais no iespējamiem scenārijiem" nekustamā īpašuma tirgus attīstībai

22.10.2015

alt
alt

Ik gadu Rīgai iet secen daudzu miljonu investīcijas no nekustamo īpašumu attīstīšanas

23.10.2015

Karstākie jauno projektu piedāvājumi!

  • Karstākie dzīvokļu un māju projektu piedāvājumi Rīgas apkaimēs un Pierīgā.
  • Īpaši izdevīgi un pieejami cenu piedāvājumi, bonusi un pavisam svaigs mājokļu papildinājums jauno projektu tirgū.
  • Izvēles iespējas ikvienai auditorijai. Ja esi jauna mājokļa meklējumos, šī būs īstā vieta!

Lasītākās ziņas

1

Seši apbrīnas vērti īpašumi Latvijā, kas joprojām meklē savu īsto pircēju

2

Dzīvot paradīzes nostūrī! Pārdod grandiozus lauku īpašumus reģionos

3

Runā iedzīvotāji: kāpēc "Bišumuiža"?

4

Grupu pirkumā par cenu zem tirgus vērtības izpārdod dzīvokļus Blaumaņa ielā

5

Populārākās sērijveida ēkas un kas tajās pērk dzīvokļus?

6

Vērienīgajā mājokļu projektā "Krasta kvartāls" uzsāk otrās mājas būvniecību

City24 redaktora izvēle

alt

Dzīvot paradīzes nostūrī! Pārdod grandiozus lauku īpašumus reģionos

alt

TOP 10 lielākie nekustamā īpašuma investīciju darījumi 2019. gadā

alt

Seši apbrīnas vērti īpašumi Latvijā, kas joprojām meklē savu īsto pircēju