Rosina izvērtēt likumdošanu un mācīties no Lietuvas labās prakses

Mazāka birokrātija būvniecības procedūrās, pozitīva, uz dinamisku nozares attīstību orientēta ierēdņu attieksme, caurskatāma, operatīva un ērta e-vide: iemesli, kāpēc investori labprātāk izvēlas kaimiņvalsti Lietuvu, tai skaitā tās galvaspilsētu Viļņu.

Lai iepazītu Lietuvas nekustamo īpašumu (NI) jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi, kāpēc pie līdzīgiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem nosacījumiem šajā valstī projektu realizācijas laiks ir uzņēmējiem draudzīgāks nekā Latvijā, kur ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem (kas var ievilkties pat līdz pieciem gadiem), kāpēc Viļņa piedzīvo komercobjektu attīstības "bumu", kā arī spēj gada laikā tirgū piedāvāt ap 4000 jaunu dzīvokļu (Latvijā – ap 400), Latvijas nekustamo īpašumu asociācija  (LANĪDA) sadarbībā ar Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāju asociāciju (LNTPA) iepriekšējā nedēļā organizēja Latvijas NI jomas uzņēmēju, Ekonomikas, Zemes dienesta un Rīgas pašvaldības pārstāvju delegācijas vizīti uz Viļņu. 

Vizītes laikā Latvijas pārstāvjiem bija iespēja uzzināt Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas skatījumu par NI jomas attīstību šajā valstī un uzklausīt kompānijas YIT Lietuvas pārstāvniecības pieredzi 3.5 ha teritorijas attīstīšanā par dzīvojamo namu, biroju ēku un tirdzniecības platību kvartālu. Latvijas delegācija apmeklēja Vides ministriju, kurā stāstīja par Teritorijas plānošanas likumu un tajā plānotām izmaiņām, no kurām daudzas ir uzņēmēju rosinātas, kā arī bija iespēja tikties ar Viļņas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvjiem, uzzinot vairāk gan par daudziem, ļoti vērienīgiem investīciju projektiem, kuri tiks realizēti tuvāko gadu laikā, gan arī ar Būvvaldes pārstāvjiem, kas iepazīstināja ar īpašo e-sistēmu, kas darbojas visā valstī.

Pēc vizītes Lietuvas galvaspilsētā, kur tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kāpēc kaimiņvalsts galvaspilsēta aktīvāk piesaista investorus dažādu nekustamo īpašumu (NI) projektu attīstībai, Latvijas uzņēmēji rosina veidot darba grupu, kas pamatīgi izvērtētu mūsu likumdošanas nepilnības, kas ievērojami kavē NI un būvniecības nozari, rosinot pārņemt labāko praksi no kaimiņiem, savukārt valsts un pašvaldību ierēdņi vizīti atzīst par vērtīgu pieredzi.

Armands Plaudis, Domuss attīstības direktors: "Redzējām, ka šobrīd Lietuvā notiek biroju telpu un citu komerctelpu, arī dzīvojamā fonda strauja attīstība, un rodas jautājums, kāpēc tā nav pie mums? Tas ir ne tikai likumdošanas, bet vairāk - attieksmes jautājums, jo redzējām, ka valsts institūciju un pašvaldību darbinieki ir pozitīvi komerciāli orientēti, t.i., ierēdņi ir gatavi piesaistīt investorus, saprotot, ka tiks veidoti projekti, kas piesaistīs pilsētai papildus nodokļus un darbaspēku. Šīs attieksmes rezultātu redzējām pašvaldības demonstrētajos datos: Viļņā pēdējo divu gadu laikā ļoti ievērojami pieaudzis iedzīvotāju skaits (demogrāfiskajai situācijai paliekot teju nemainīgai), sasniedzot gandrīz 600 tūkst. iedzīvotāju, turklāt ikdienu uz pilsētu darbā ierodas vēl papildu 200 tūkstoši. Mums būtu vairāk jāattīsta servisa centri investoriem un vairāk jāstāsta, ka viņi ir pie mums gaidīti, ka projekti nesīs labumu Rīgai un valstij kopumā, tas radītu pretimnākšanas sajūtu. Tāpat jāskatās un jāpaņem no lietuviešiem noderīgās lietas, jo ne jau viss pie mums ir slikti. Iespējams, ka būtu jāveido darba grupa, kurā būtu eksperti likumdošanā, uzņēmēji, investori u.c., lai „izsijātu” labo un slikto un nebaidītos pieķerties arī Būvniecības likumam, kuru esam izveidojuši kā tādu Indijas "svēto govi". Tā varbūt nav laba prakse tik bieži "kustināt" likumus, bet, ja redzam, ka tā rezultātā varam rast pozitīvas izmaiņas, tas ir jādara."

SIA YIT celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē: "Prieks, ka delegācijā piedalījās visas tās grupas, kurām šis sektors ir svarīgs, un žēl, ka nebija pārstāvja no Tieslietu ministrijas, kuru pārziņā ir likumdošanas iniciatīvas. Mēs kārtējo reizi guvām pārliecību, ka lietuvieši mums ir vairākus soļus priekšā: ir ieviestas vairākas e-sistēmas būvniecības nozarē: caur šīm sistēmām noris gan dokumentu iesniegšana, gan to akceptēšana. Būvniecības regulējums kaimiņiem daudz elastīgāks, vienkāršāks un vairāk adaptēts mūsdienu vajadzībām un investoru vēlmēm, pie mums šie administratīvie akti ir ļoti smagnēji, prasa ilgu laiku un prāvus finanšu līdzekļus no uzņēmējiem, tāpēc būtu principiāli jāmaina pieeja un jāmaina likumu pavadošie dokumenti, jāievieš e-sistēmas, lai mēs beidzot dzīvotu mūsdienīgā vidē, lai informācijas aprite būtu ar mazāku birokrātiju, bet kļūtu vienkāršāka, ātrāka un visiem investoriem saprotama un caurspīdīga. Tas ļautu mums investoram solīt, ka pēc konkrēta laika varēsim nodot ekspluatācijā objektu. Redzams, ka Lietuva ir veikusi nozīmīgus soļus uz priekšu būvniecības jomā, to var uzreiz pamanīt, iebraucot Viļņā, kā attīstās projekti un kādi pasaules mēroga "grandi" uz turieni ir pārcēluši savus globālos centrus (Barclays, IBM, Danske bank u.c.). Lietuvā pašvaldības savā starpā ļoti sīvi konkurē investoru piesaistē, bet mēs, kur Rīgai, piemēram, ir daudz vairāk priekšrocību (kaut vai lidosta un airBaltic ar daudziem tiešajiem lidojumiem), palaižam šīs izdevības vējā."

Māris Alberts, Amber pines valdes loceklis: "Bija interesanti salīdzināt, kāda ir mūsu un lietuviešu pieeja: viņu ierēdņiem ir sapratne, ka būvniecības process un procedūras ir jāpadara atvērtākas, vienkāršākas, ātrākas. Tāpēc arī pasaulslavenajā Pasaules bankas Doing Business indeksā Latvija gan likumdošanas, gan procedūru jomā tik ļoti atpaliek no Lietuvas. Ir vērts pamācīties no viņiem! Uzskatu, ka visiem, kas šajā jomā ir iesaistīti: ministrijām, asociācijām, uzņēmējiem, būtu kopīgi jāveido darba grupa un kaut ko līdzīgu jāievieš arī Latvijā. Tas būtu liels ieguvums! Redzējām, ka kaimiņos aug pieprasījums pēc energoefektīvām ēkām, pie mums šis process ir bērnu autiņos: par šo jautājumu nav izglītoti ne tikai paši attīstītāji, bet arī klienti. Tā ir mūsu perspektīva."

Vērtējot iepazīto pieredzi un praksi, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Ieva Strazdiņa norādīja: "Allaž ir lietderīgi iepazīt citu valstu pieredzi, un Lietuvas pieredze bija ļoti vērtīga. Redzēto un dzirdēto mēs varētu  izmantot arī Latvijā. Lietuvā izstrādāta elektroniskā saskaņošanas sistēma, kas atļauj pasūtītājiem iesniegt būvniecības ieceri un saņemt nepieciešamos skaņojums no atbildīgajām institūcijām online sistēmā, ir pārņemama prakse, par to šobrīd Latvijā tiek domāts. Arī Latvijā ir Būvniecības informācijas sistēma (bis.gov.lv), kurā tiek reģistrēti būvkomersanti, būvspeciālisti un citi speciālisti. Šis reģistrs būtu jāpapildina ar iespēju būvniecības realizētājiem iesniegt būvniecības projektus saskaņošanai online sistēmā. Labas prakses paraugs pašvaldības sadarbībai projektu attīstīšanas veicināšanā Lietuvā ir IKEA, nodrošinot tam īpaši labvēlīgus nosacījumus projekta realizācijā. Interesanti bija uzzināt, ka kaimiņos ir ļoti attīstījusies gan uzņēmēju, gan arī iedzīvotāju izpratne par energoefektivitāti: arvien vairāk uzņēmumu pievērš uzmanību, vai viņu biroji u.c. telpas ir energosertificēti, tāpat arī iedzīvotāji, pērkot mājokļus, pieprasa energosertifikātus. Lai gan arī Latvijā ar likumu ir noteikts: ja energosertifikāciju pieprasa ēkas pircējs, īrnieks vai nomnieks, ir nepieciešams energosertifikāts, tomēr pie mums šī izpratne vēl ir tālu no Lietuvas pieredzes."

Inguss Vircavs, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs, vērtējot pieredzēto Viļņā, atzina: "Ir iegūts daudz un derīgas informācijas, tagad tā ir "jāizsijā", atrodot mums noderīgo. Secināms, ka kaimiņos nav būtiski atšķirīga procedūra būvniecības, projektēšanas jomā, mums ir dažas varbūt stingrākas, bet lietuviešiem - dažas vieglākas prasības (piem., prasības reklāmu, vides objektu izvietošanā u.c.). Būtiskākais, ka viņi "neiespringst" uz sīkumiem, bet mēs, Rīgā, tērējam neskaitāmas darba stundas uz tiem (piem., dažādu nenozīmīgu sūdzību izskatīšanai). Skaidrs, ka nevaram visu izmainīt tikai pašvaldības līmenī, jo mēs pildām likumdevēja prasības, kas ir uzliktas uz pašvaldības pleciem. Protams, bija arī laba pieredze, ko iepazinām, piemēram, attīstītā e-vide, kas ir atbalstāma, jo stimulē progresu un ātrāku dokumentu apriti, bet arī dzirdējām par riskiem, ko tā ietver: piemēram, termiņa beigās, ja ierēdņi nav paspējuši izskatīt dokumentus, sistēma tos automātiski akceptē. Tas, manuprāt, ir slikti, un redzams, ka viņiem nav bijis Zolitūdes traģiskās pieredzes."

Ņemot vērā vizītes Lietuvā pozitīvo impulsu situācijas uzlabošanai Latvijā, LANĪDA sadarbībā ar nozares asociāciju Igaunijā plāno organizēt līdzīgu pieredzes apmaiņas braucienu arī uz Tallinu.

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv

Paveriet demo dzīvokļa durvis augstākās klases apartamentu namā "Club Central Residence"

15.12.2015

alt
alt

Rīgā ir visaugstākā mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētu vidū

16.12.2015

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Iekārtosim savu īpašo dārza oāzi: tendences un aktualitātes 2018.gada vasarai

2

Varavīksne Rīgas centrā jeb dzīvoklis, kur košuma netrūkst

3

Jūnijā apstājies Rīgas dzīvokļu cenu pieaugums

4

Pieci pieredzē balstīti padomi – kas jāņem vērā, iegādājoties mājokli?

5

"Lielais Loms" Jūrmalas jaunajos projektos: izvēlies izdevīgi savas jaunās mājas un brauc mājās ar jaunu auto!

6

Iegādājies sapņu dzīvokli par īpaši izdevīgu cenu!

City24 redaktora izvēle

alt

Pieci pieredzē balstīti padomi – kas jāņem vērā, iegādājoties mājokli?

alt

Iekārtosim savu īpašo dārza oāzi: tendences un aktualitātes 2018.gada vasarai

alt

Varavīksne Rīgas centrā jeb dzīvoklis, kur košuma netrūkst