Vestards Rozenbergs: darījumi premium klases segmentā kļuvuši pārdomātāki

Premium klases segmentā 2015.gadā iezīmējās vairākas jaunas tendences – samazinājās darījumu un pieprasījuma daudzums, bet pircēju veiktie pirkumi kļuva racionālāki. Lai sīkāk uzzinātu par pērnā gada tendencēm, šogad gaidāmo un to, kāpēc vēl aizvien neesam konkurētspējīgi pasaules tirgū, aicinājām uz sarunu ekskluzīvo nekustamo īpašumu darījumu kompānijas «Baltic Sotheby's International Realty» īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Vestardu Rozenbergu.

- Kāds premium segmentā bija pērnais gads?

- Kopumā 2015. gads Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir bijis sarežģīts. Vēl 2014. gada sākumā bija vērojama tirgus augšupeja. Īpaši izteikti tas bija redzams premium segmentā, ko lielā mērā "sildīja" Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstu nerezidentu darījumi. Pēc tam, ņemot vērā gan makroekonomiskus, gan ģeopolitiskus faktorus, šī tendence sākotnēji izlīdzinājās, bet pēc tam sākās lejupslīde. Zemesgrāmatas dati rāda, ka to darījumu skaits, kas bija virs 150 tūkstošiem, salīdzinot ar 2014. gadu, ir samazinājies vairāk kā uz pusi. Līdz ar to varam teikt, ka kopumā premium segmentā 2015. gadā bija vērojama samazināšanās tendence.

Tiesa, lai arī darījumu skaits un pieprasījums ir mazāks, nerezidenti tirgū darbojas vēl joprojām. Mūsu uzņēmuma statistika rāda, ka sākot no 2012. gada nerezidentu darījumu apjoms bija nospiedošs, 2015. gadā tas ir samazinājies, savukārt vietējo pircēju skaits ir pieaudzis. Tā ir laba zīme, jo tas nozīmē, ka cilvēki nekustamo īpašumu uzskata par vērtīgu, pamatīgu ieguldījumu veidu, un, tā vietā, lai nopirktu apšaubāmas kvalitātes īpašumu Bulgārijā, iegulda naudu tepat, Latvijā.

- Vai līdzīgas tendences iezīmējās arī "Baltic Sotheby`s International Realty"?

- Jā, kopējais darījumu skaits, atbilstoši situācijai tirgū, ir sarucis, bet vidējā darījumu summa tomēr ir bijusi salīdzinoši liela – virs 470 tūkstošiem eiro. Tas ir vērā ņemams rādītājs, jo nozīmē to, ka atsevišķi darījumi ir bijuši par tiešām ievērojamām summām. Premium klases segmentā, kurā strādā mūsu uzņēmums, vidējā darījumu summa ir augstāka par vidējo tirgus summu. Tas nozīmē, ka tirgū parādās pircēji, kuriem ir atbilstoši finansiālie līdzekļi un kuri jebkurā gadījumā grib ieguldīt naudu Latvijas nekustamā īpašumā. Turklāt, tie nav tikai nerezidenti no NVS valstīm.

Vēl 2015.gadā novērojām, ka ir mainījusies argumentācija īpašuma iegādei. Ja 2013., 2014. gadā lēmuma pieņemšanu noteica emocionāli faktori, piemēram, arhitektūra, estētika, dizains, tad 2015. gadā lēmumi kļuvuši racionālāki, pārdomātāki, jo cilvēkiem vairs nav mērķa vienkārši iztērēt naudu. Ilgāks ir arī darījumu dzīves cikls. Proti, paiet ilgāks laiks no apskates līdz lēmuma pieņemšanai. Bieži vien iegāde tiek atsaukta vai, piemēram, uz laiku atlikta. Cilvēki labprātāk izvēlas ieguldīt naudu vērtīgos un likvīdos objektos, kas, ja ne gluži nodrošinās pieaugumu, tad vismaz saglabās  to ieguldījumu līmeni.

- Kādi īpašumi ir bijuši vispieprasītākie?

- Vērtējot pēc darījumu skaita, ko veicam, darījumi ar dzīvokļiem ir ievērojami vairāk nekā ar privātmājām, un šī tendence pastāv gan vietējo, gan ārvalstu pircēju vidū. Lielākoties dzīvokļi tiek pirkti Rīgas centrā un Klusajā centrā, bet, piemēram, Vecrīga, saistībā ar transporta ierobežojumiem, lielāku tūristu skaitu un skaļumu, pircējiem ir kļuvusi mazāk pievilcīga.

- Kā Latvija izskatījusies uz pārējo Baltijas valstu fona?

- Salīdzinot visas Baltijas valstis, Latvijā NVS valstu nerezidentu aktivitāte vēl aizvien ir lielāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā tie varētu būt 60 procenti pret 40, savukārt Igaunijā uzņēmuma dati rāda, ka premium sektorā ģeogrāfija ir daudz plašāka – tur ir gan vietējie, gan pircēji no Rietumeiropas, Skandināvijas, gan arī pa kādam Āzijas investoram. Lietuvā uzņēmuma dati rāda, ka lielāko darījumu īpatsvaru, tajā skaitā arī premium segmentā, kur cenas ir apmēram 3, 3,5 tūkstoši kvadrātmetrā, veic vietējie pircēji – paši lietuvieši. Tur labās vietās tiek attīstīti kluba tipa projekti, ar kuriem arī notiek šie darījumi. Tas liecina par to, viņu tirgus sāk atkopties. To apstiprina arī janvāra statistikas dati, kas uzrāda, ka jau pirmajā šī gada mēnesī sākuši notikt darījumi. Mūsu kolēģi Lietuvā uzskata, ka 2016. gadā ir paredzams gan cenu, gan darījumu pieaugums, to pašu prognozē arī Igaunijas birojs. 

- Lietuvā un Igaunijā paredz pieaugumu, bet kāds premium segmentā 2016. gads būs Latvijai?

Domāju, ka vairāk attīstīsies pragmatisko investīciju virziens un ārvalstu pircējiem būs lielāka vēlme ieguldīt tieši likvīdos īpašumos. Lielāka interese parādās par ieguldījumiem dzīvojamā īpašumā ar jau esošiem īres līgumiem, kas nodrošinātu atdevi. Agrāk īpašumi vairāk tika meklēti savām vajadzībām, taču šobrīd premium segmentā ir interese par īpašumiem ar īres perspektīvu. Vēl joprojām būs pieprasījums pēc izmeklētiem komercīpašumiem labās vietās Rīgas centrā, kuri atrodas pirmajos stāvos un ir ar stabiliem nomas ieņēmumiem un labu atdevi. Saglabāsies arī interese par dārgiem, īpašiem un izmeklētiem īpašumiem, piemēram, par dzīvokļiem, privātmājām vai Jūrmalas dārgajām villām. Statistiski to nebūs daudz, taču, ņemot vērā, ka kopumā prognozes par 2016. gadu nav pārāk skaidras, kā arī to, kas šobrīd notiek pasaules finanšu tirgos, no pircēju puses būs vērojama tendence piedāvāt cenu korekcijas. Domāju, ka interese par īpašumiem saglabāsies, taču tirgošanās par tiem būs izteiktāka.  

- Minējāt, ka ir samazinājies NVS valstu nerezidentu veikto darījumu skaits. Vai ir domāts, ar ko šo iztrūkstošo daļu aizvietot? Cik interesanti mēs esam citiem tirgiem, piemēram, Āzijai?

- Līdzšinējā statistika rāda, ka Āzijas tirgum mēs neesam interesanti. Ķīnas pircēji šeit veica darījumus, kad vēl pastāvēja iepriekšējais regulējums, proti, kad bija iespēja ārpus Rīgas plānošanas reģiona īpašumu iegādāties par pusi summas – 50 tūkstošiem latu, kas ir aptuveni 71 tūkstotis eiro. Tolaik Ķīnas pircēju aktivitāte bija liela, taču, kā jau minēju, tā bija vērojama tieši ārpus Rīgas plānošanas reģiona. Kopš regulējums mainījās un investīciju apjomam ir jābūt 250 tūkstošiem, Ķīnas pircēju aktivitāte ir krietni mazāka. Tas liecina par to, ka mēs viņiem bijām interesanti tikai kā lētākā biļete uz Šengenu. Turīgi Ķīnas pircēji izvēlas ieguldīt Kanādā. Tur ir augstskolas, laba infrastruktūra, bet mūsu reģions ir viņiem tāls un svešs.

- Un citur?

- Tad, ja ārzemnieks nolemj ieguldīt kādas citas valsts nekustamo īpašumu tirgū, tas ir lēmumu kopums. Vērtīgu īpašumu un lielāku summu gadījumā lēmuma pieņemšanā ir iesaistīti vairāki faktori, piemēram, personīgās vajadzības, likviditāte, investīciju vides drošums, attīstīta infrastruktūra un sociālā vide. Līdz ar to plašā mērogā panākt kāda ārvalstu tirgus interesi par konkrētu valstu, šajā gadījumā Latviju, ir ļoti sarežģīti. Ja nekustamo īpašumu tirgus cīnās ar ierēdņiem, ar valstsvīriem, lai pierādītu nepieciešamību spert kaut kādus soļus, bet tas pārvēršas populismā,  nevar gaidīt, ka gala rezultātā būs pieņemts sakarīgs lēmums, kas nodrošinās, ka pie mums sāks braukt Rietumeiropas investori un ieguldīs šeit naudu. Šobrīd ne spēki, ne resursi netiek izmantoti, lai radītu pievilcīgu sistemātisku pieeju. Nākamais – to ir jāprot arī prezentēt, nest pāri robežām. Mēs brīnāmies, ka vēl aizvien Rietumeiropā ir cilvēki, kuri par Latviju zina ļoti maz un atbraucot ir izbrīnīti, ka mums ir lieliskas pludmales, ka Jūrmala ir pievilcīga atpūtas vieta, kur ir restorāni, garšīgs ēdiens…

- Tātad var teikt, ka Latvijas konkurētspēja vērtējama kā bēdīga?

- Jā, jo netiek radīta investīcijām pievilcīga vide. Mēs redzam, kāda ir vietējo pirktspēja, ka darījumi lielākoties notiek robežās līdz 100 tūkstošiem eiro. Ja runājam par ārvalstu investīciju piesaisti, NVS valstu nerezidentu virziens, nerunājot, vai tas ir labs vai slikts, gan objektīvu, gan subjektīvu faktoru rezultātā ir samazinājies, bet aizstājēja tam nav.  Un, pat ja izdomāsim ko jaunu, vēl vajadzēs laiku, lai to iedzīvinātu. Pircējs ir kaprīzs, uz viņu strādā potenciāli daudzi reģioni, valstis, pilsētas ar izstrādātām programmām, sākot no Bulgārijas un Rumānijas,  beidzot ar Kipru un Maltu. Tur tiek mērķtiecīgi strādāts, veidota ieguldījumu vide, infrastruktūra, dažādi labumi, lai piesaistītu maksātspējīgu klientu iztērēt naudu tieši tur. Mums ir jārēķinās, ka esam starptautiskas konkurences apstākļos un jādomā, ko darīt tālāk.

 

City24.lv iesaka:

SEKO CITY24 INSTAGRAM KONTAM UN IK DIENAS IEDVESMOJIES NO RADOŠIEM, LATVIJĀ VEIDOTIEM INTERJERIEM UN VĒRTĪGIEM IETEIKUMIEM!

Bērnam drošs mājoklis - kā viedo māju tehnoloģiskie risinājumi var palīdzēt vecākiem rūpēs par bērna drošību?

26.02.2016

alt
alt

Ogrē un Salaspilī augušas sērijveida dzīvokļu cenas

28.02.2016

Vēlaties iegādāties mājokli?

Uzziniet savas iespējas saņemt aizdevumu SEB bankā un piesakieties bezmaksas konsultācijai

  • Kredīta atmaksas termiņš līdz 30 gadiem
  • Iespēja atlikt pamatsummas maksājumu uz laiku līdz 18 mēnešiem
  • Kredītmaksājumu apdrošināšanas piedāvājums
  • Valsts atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Dzīve uz balkona

2

Jauno projektu ķēriens

3

Projektā Mežaparka Rezidences uzsākta dzīvokļu un rindu māju priekšpārdošana

4

Martā Rīgā palielinājies dzīvokļu piedāvājumu skaits

5

Pašam sava māja Pierīgā: Salienā pieejami labiekārtoti zemes gabali privātmāju būvniecībai

6

Transformējamās mēbeles – gudrs risinājums, kā iekārtot mazas telpas

City24 redaktora izvēle

alt

Projektā Mežaparka Rezidences uzsākta dzīvokļu un rindu māju priekšpārdošana

alt

Dzīve ūdens ieskautā vietā

alt

Praktiski padomi – kam pievērst uzmanību, izvēloties dīvānu?