Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pilnveidos prasības hipotekārajai kreditēšanai

Valdība šodien atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas papildinās un ar Eiropas Savienības direktīvas normām salāgos prasības hipotekārajai kreditēšanai.

Likumā tiks noteikts pienākums hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem, kredīta starpniekiem un starpnieku pārstāvjiem izstrādāt personāla kompetences un zināšanu nodrošināšanas politiku. Tas nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un samazinās pakalpojuma sniedzēja biznesa risku, teikts likuma grozījumu anotācijā. Minimālās zināšanu un kompetences prasības varētu attiekties uz šādām personām: kredītu inspektori, kredītu analītiķi, kredītprojektu vadītāji, kredītportfeļa administratori, aizdevuma administratori, juriskonsulti, kredītu piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, uzraugošais personāls. Zināšanu un kompetences prasības varēs noteikt pats kredīta devējs vai kredīta starpnieks, ievērojot ar likuma grozījumiem noteiktās minimālās prasības.

Likumā tiks skaidroti termini - kredīta starpnieks un kredīta starpnieka pārstāvis.

Likuma grozījumi paredz radīt kredīta starpnieku un starpnieku pārstāvju reģistrēšanas sistēmu. Likuma grozījumu autori norāda, ka šāds papildu administratīvais slogs ir samērojams ar potenciālajiem ieguvumiem patērētājam un nepieciešamību sakārtot tirgu. Pašlaik Latvijā kredīta starpniecības pakalpojumi netiek reģistrēti. Grozījumi paredz, ka kredīta starpnieka un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kuru mērķis ir iegūt vai saglabāt īpašumā tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrāciju un uzraudzību veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs detalizētu kārtību kredīta starpnieku un starpnieku pārstāvju reģistrācijai, atzīšanai un atsaukšanai. Noteikumos plānots paredzēt prasības kredīta starpnieku profesionālās darbības civiltiesiskai apdrošināšanai.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums pašlaik paredz kredīta devēja pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu pirms kreditēšanas līguma noslēgšanas. Grozījumi papildinās maksātspējas novērtējumu ar noteikumu, ka kredīts patērētājam var tikt piešķirts tikai tad, ja kredīta devējs izvērtējis patērētāja spēju atmaksāt kredītu un izvērtējums liecina, ka kredīta saistības, visticamāk, tiks izpildītas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šis papildinājums pēc būtības nemaina patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtējumu, jo pašlaik tiek pieņemts, ka negatīva novērtējuma gadījumā kredīts nebūtu piešķirams, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likuma grozījumi paredz pienākumu kredīta devējam informēt patērētāju gadījumā, ja patērētāja spēja atmaksāt kredītu nav pietiekama līguma saistību izpildei, kā arī sniegt informāciju par to, vai novērtējums patērētāja spējai atmaksāt kredītu veikts automatizēti.

Papildus likumā līdz šim paredzētajām vispārējām prasībām patērētāja spējai atmaksāt kredītu izvērtēšanai likuma grozījumi paredz specifiskas prasības, kas ņemamas vērā, slēdzot kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.

Lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un aizsargātu patērētājus, likuma grozījumi paredz, ka nekustamā īpašuma novērtējumu var veikt sertificēts nekustamā īpašumā vērtētājs.

Likuma grozījumi paredz, ka pirms patērētāja kreditēšanas līguma izbeigšanas un nekustamā īpašuma atsavināšanas kredīta devējam ir pienākums piedāvāt patērētājam tiesiskos un praktiskos risinājumus, kas tam ļautu turpināt pildīt no kreditēšanas izrietošās saistības. Šīs normas mērķis ir nodrošināt, lai īslaicīgu finansiālu problēmu gadījumā patērētājs spētu atgūties, atjaunot maksātspēju un nokārtot saistības. Šādam risinājumam jābūt samērīgam ar līguma slēdzēju pušu interesēm, ņemot vērā gan patērētāja, gan kredīta devēja zaudējumus, kas var rasties, izbeidzot vai turpinot kredīta saistības, skaidrots likuma grozījumu anotācijā.

Grozījumi papildinās Patērētāju tiesību aizsardzības likumā minētā termina "kredīta kopējās izmaksas patērētājam" skaidrojumu, paredzot, ka kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamo īpašumu, gadījumā kredītā kopējās izmaksās ietveramas arī izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma novērtēšanu, bet netiek ietvertas izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Likuma grozījumi precizē sekas, kas iestājas gadījumā, ja kredīta devējs nokavējuma procentus nav aprēķinājis atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, nosakot, ka attiecīgais līguma noteikums nav spēkā.

Grozījumi likumā noteiks, ka, pirms kredīta devējs sāk piedziņas vēršanu pret galvinieku, tam ir pienākums piedāvāt galviniekam pārņemt patērētāja (galvenā parādnieka) saistības. Patērētāju kreditēšanas līguma izbeigšanas gadījumā cieš gan patērētājs, gan arī galvinieks, kuram jāatmaksā visa kredīta summa un ar to saistītie papildu maksājumi (procenti, līgumsods un ar piedziņu saistītie izdevumi). Parasti ne patērētājs, ne galvinieks nespēj segt šis izmaksas, kā rezultātā tiek realizēta ķīla un radīts kaitējums gan patērētāja, gan galvinieka interesēm. Arī kredīta devēja interesēs ir no patērētāja kreditēšanas līguma izrietošo saistību izpilde, nevis līguma izbeigšana, jo piedziņas procesā ne vienmēr tiek atgūta aizdotā summa un radušies zaudējumi.

Likuma grozījumi paredz, ka patērētāja kreditēšanas līguma galviniekam ir tiesības pieprasīt un kredīta devējam ir pienākums sniegt informāciju par patērētāja veiktajiem maksājumiem saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu, termiņu, maksājuma grafiku un atlikušo parādsaistību apjomu. Minētie papildinājumi sniegs plašāku tiesisko aizsardzību galviniekam.

Likumā tiks noteikts, ka kredīta starpniekam un starpnieka pārstāvim ir aizliegts pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas pieprasīt no patērētāja maksājumus, kas saistīti ar patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanu. Šāds aizliegums pasargās patērētāju no priekšlaicīgiem izdevumiem gadījumā, ja patērētāja kreditēšanas līgums netiek noslēgts, un novērsīs iespējamus krāpniecības gadījumus.

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks ietverta līdz šim Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā paredzētā norma, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumus sniedzošai kapitālsabiedrībai apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir 425 000 eiro.

Ar grozījumiem likumā tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības, kuru nolūks ir nodrošināt pārredzamāku un efektīvāku mājokļu kredītu tirgu Eiropas Savienības valstīs.

Likuma grozījumi paredz pienākumu Ekonomikas ministrijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Izglītības un zinātnes ministrijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sadarbībā ar patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām veicināt patērētāju izglītību kreditēšanas jautājumos.

Likuma grozījumi attiecas uz kapitālsabiedrībām, kas veic patērētāju kreditēšanu (pašlaik licenci saņēmušas 57 kapitālsabiedrības, no kurām hipotekāros kredītus izsniedz vismaz 11), un kredītiestādēm.

Ieviešot iecerētos grozījumus, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniekiem būs jāveic jaunas funkcijas saistībā ar kredīta devēju, kredīta starpnieku un starpnieku pārstāvju reģistrēšanu, kompetences un zināšanu prasību, kā arī atalgojuma politikas izvērtēšanu.

Likuma grozījumu autori plāno, ka grozījumiem būs pozitīva finansiālā ietekme uz patērētājiem, jo, uzlabojoties kreditēšanas videi, uzlabosies arī saistību izpildes kvalitāte.

Grozījumus izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie jāpieņem Saeimā.

 

City24.lv iesaka:

NEPALAID GARĀM JAUNĀKĀS ZIŅAS NO CITY24 - SEKO MUMS FACEBOOK

Latvijas iedzīvotāji atklāj, ko uzskata par lielākajiem draudiem mājokļa drošībai

15.03.2016

alt
alt

Novirzīs papildus līdzekļus pirmā mājokļa iegādes programmas turpināšanai

15.03.2016

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Sapnis! Dzīve upes krastā no 400 EUR mēnesī

2

Purvciema centrā taps jauns "Bonava Latvija" dzīvojamais projekts

3

Trīs vasarnīcas, kur vēl šovasar izbaudīt brīvdienas pie dabas

4

IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS aicina uz otro Atvērto durvju dienas pasākumu

5

Īpašumi, kuros jūtams meža dziedinošais spēks

6

Aicina uz Atvērto durvju dienu divos dzīvojamo ēku projektos Rīgā

City24 redaktora izvēle

alt

Sapnis! Dzīve upes krastā no 400 EUR mēnesī

alt

Apartamenti, no kuriem gājiena attālumā sasniedzama likteņupe Daugava

alt

Krāsains un omulīgs dzīvoklis Jelgavas apriņķī