Konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" runās par būvprojektu skaņošanas procesu un tā trūkumiem

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA un DNB bankas konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?», kura norisināsies 1. aprīlī Radisson BLU Hotel Latvija telpās, runās par būvprojektu skaņošanas procesu Rīgā, uz kura nepilnībām un ilgo, birokrātisko procesu, kas Latvijas īpašumu attīstītājus nostāda nevienlīdzīgā konkurencē iepretim kaimiņvalstu galvaspilsētu uzņēmējiem, uzmanību vērsuši gan LANĪDA biedri, gan arī citi, ar nekustamo īpašumu jomu saistītie uzņēmēji.

Konferences plenārsesijā, kas veltīta nekustamā īpašuma (NĪ) politikai Latvijā, Inguss Vircavs, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs, konferences dalībniekiem stāstīs, kā norit būvniecības projektu skaņošana Rīgas pilsētā. Viņš ieskicēs galvenos trūkumus un ieguvumus, ko ikdienā novērojuši būvvaldes speciālisti gada laikā, kopš spēkā stājusies jaunā likumdošana, kas regulē būvniecības procesu Latvijā, un rezumēs problēmas, kādas ar būvprojektu saskaņošanas procesu ir Rīgā un Latvijā.

Jau ziņojām, ka pēc nekustamā īpašuma nozares pārstāvju aktualizētās problēmas: lielā birokrātija, kas pagarina projekta attīstīšanas laiku, LANĪDA uzņēmās iniciatīvu divu gadu laikā sakārtot būvniecības procesu, kas ļautu Latviju un Rīgu padarīt pievilcīgāku investoriem. Nozares pārstāvji jau vairākkārt tikušies ar Rīgas pašvaldības amatpersonām, tostarp – ar pilsētas mēru Nilu Ušakovu, izskatot uzņēmēju iesniegtos priekšlikumus procesa uzlabošanai un saņemot atbalstu procedūras vienkāršošanai un uzlabošanai.
Uzņēmēju priekšlikumu ierosmes tika smeltas arī kaimiņvalstu pieredzē. Pērn decembrī un šogad martā LANĪDA organizētajās vizītēs uz Viļņu un Tallinu devās Latvijas NĪ jomas uzņēmēji, ministriju un Rīgas pašvaldības pārstāvji (t.sk. Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs I. Vircavs), lai iepazītu kaimiņvalstu NĪ jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi, kāpēc pie līdzīgiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem nosacījumiem šajās valstīs projektu realizācijas laiks ir uzņēmējiem draudzīgāks nekā Latvijā, kur ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā (kas var ievilkties pat līdz pieciem gadiem).

I. Vircavs konferencē dalīsies arī ar savām atziņām, kas gūtas vizītēs Viļņā un Tallinā. "Tiekoties ar kolēģiem kaimiņvalstu galvaspilsētās, secinu, ka pie mums nav dramatisku un būtisku atšķirību būvniecības ieceru saskaņošanā, ir atsevišķi jautājumi, ko kaimiņos varbūt risina veiksmīgāk, operatīvāk," teica I. Vircavs, kā kaimiņu labo piemēru minot elektronisko būvprojektu saskaņošanu, kas ietver ne tikai iespēju e-vidē iesniegt visu projekta dokumentāciju, bet arī pašu skaņošanas procesu, projektu izvērtēšanu. "Būtu ļoti noderīgi, ja vienotā sistēmā būtu iekļauti arī inženiersistēmu turētāji, jo redzam, ka skaņošanā ar tiem tiek patērēts diezgan daudz laika," piebilda būvvaldes vadītājs. Arī NI jomas uzņēmēji šo problēmu ir akcentējuši, bet 11. martā, LANĪDA delegācijas pārstāvjiem viesojoties Tallinā un tiekoties ar Tallinas pašvaldības Pilsētplānošanas nodaļas galveno arhitektu Endriku Mandu (Endrik Mänd), viņš norādīja uz līdzīgu problēmu kaimiņos.

I. Vircavs pēc vizītes Tallinā ir bijis pārsteigts par statistiku, kas norāda, ka ar pirmo reizi saskaņotie būvprojekti Tallinā veido 10%, bet Viļņā esot bijis pat mazāks skaits. „Pie mums tādu ir 35%, un likās, ka šis apjoms būtu palielināms, bet redzam, ka kaimiņos arī tik raiti neveicas. Bija vairākas interesantas lietas, ko uzzinājām Tallinā. Piemēram, būvinspekcija objektu apseko divas reizes: kad tiek ielieti pamati un kad top galvenās, nesošās konstrukcijas. Mums šīm pārbaudēm ir plūstošs plāns un likumdošanā nav noteikts, cik bieži objekts būtu jāapseko, lai gan līdzīgu priekšlikumu, kā tas tiek darīts Tallinā, būvvalde iesniedza ministrijai, kad tapa likuma grozījumi, bet to neņēma vērā. Tallinā gada laikā tiek apstiprināti 80 detālplānojumi, Rīgā tādu pērn bija 13. Uzņēmēji sūdzas, ka netiek pie būvēšanas, bet ir jautājums, kāpēc pie mums tiek rosināts tik maz detālplānojumu?" stāsta I. Vircavs. "Man nav viennozīmīgas atbildes, kāpēc arvien vairāk investīciju iet garām Rīgai.  Iespējams, problēma ir plašāka un sakņojas nevis būvniecības ieceru skaņošanas procesā un Rīgas būvvaldes darbībā, bet gan tās saknes ir jāmeklē valstiskā līmenī," atzīst I. Vircavs.

11. martā LANĪDA delegācijas pārstāvji viesojās Tallinā un tikās ar Tallinas pašvaldības Pilsētplānošanas nodaļas galveno arhitektu Endriku Mandu (Endrik Mänd), kurš delegācijas pārstāvjus iepazīstināja ar kaimiņvalsts galvaspilsētas attīstības prioritātēm, kā arī atbildēja uz interesentu jautājumiem. "Tallinā esam izvirzījusi vairākas attīstības prioritātes. Viens no tiem ir pilsētas centra "atdzīvināšana". Pēdējo gadu laikā no pilsētas, arī centra, daudzi iedzīvotāji ir pārcēlušies uz nomalēm, tāpēc gribam vilināt šos cilvēkus atpakaļ: gan ar darba vietām, gan ar mājokļiem. Tāpat vēlamies revitalizēt rajonus ap jūru, kur kādreiz bija izvietota plaša industriālā zona. Otrs mērķis ir stiprināt lokālo izaugsmi, nomales, piemēram, tādas vietas kā Haabersti vai Jarve, kura ir ļoti piemērota mājokļu attīstīšanai," stāstīja viņš. Uz jautājumu, kādas jaunas tendences pilsētas attīstībā novērotas pašvaldībā, E. Mands atbildēja, ka redzams, ka no attīstītāju puses arvien lielāka interese esot par pilsētas centra kvartālu, arhitektūras pieminekļu restaurēšanu.

Stāstot, kā Tallinas pašvaldībā norit būvprojektu plānošanas, apstiprināšanas un kontroles process, pilsētas galvenais arhitekts informēja, ka kopš pērnā gada jūlija valstī ir mainījusies likumdošana, kas attiecas uz būvniecības procesu un to E. Mands vērtē kā labāku nekā iepriekšējo. Daudzas jaunas ieceres, ar kurām nākuši gan uzņēmēji, gan pašvaldības, ir ietvertas, tostarp – mazināta birokrātija un noteikti strikti termiņi detālplāna izstrādei: tas nevar ilgt vairāk kā 3 gadus. Jaunā likumdošana Igaunijā arī nosaka: pašvaldībai 10 dienu laikā, kad saņemta būvniecības iecere, tā ir jāizvērtē konceptuāli (vai plānotajam objektam tiks dota "zaļā gaisma"), bet viena mēneša laikā ir jāizsniedz būvatļauja, lai attīstītājs var sākt detalizētu projektēšanu. Maziem projektiem (ap 40 m² apjomā) ir vienkāršāka procedūra: tiem būvatļauja nav vajadzīga (lai gan projektam ir jābūt), un ieceres realizācija notiek tikai caur paziņošanas pašvaldībai procesu. Līdzīga sistēma ir ar objekta nodošanu ekspluatācijā: ja objektam nav nepieciešama būvatļauja, tad arī nenotiek oficiāla nodošana ekspluatācijā. Jau šobrīd Tallinā attīstītāji dokumentāciju var iesniegt gan elektroniski, gan rakstiski, bet no 1. aprīļa visā Igaunijā sāks darboties vienota e-sistēma, stāstīja E. Mands.

1.aprīlī  Radisson BLU Hotel Latvija telpās notiks jau 5. Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) ikgadējā organizētā konference "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?". Šis profesionālais pasākums tradicionāli pulcē ļoti plašu nozares pārstāvju loku, kas klātienē gan ar valsts un pašvaldību pārstāvjiem, gan arī ar juristiem un banku jomas ekspertiem apspriež aktuālos nozares jautājumus ar mērķi iezīmēt turpmāko attīstības perspektīvu. Šogad LANĪDA konferenci organizē ciešā sadarbībā ar DNB banku. Plašāku informāciju par konferenci, kā arī pieteikt savu dalību konferencē varat šeit, rakstot uz lanida@lanida.lv vai arī pa tālr. 67332034.

 

City24.lv iesaka:

KUR ĪPAŠUMS SATIEK ĪSTO SAIMNIEKU. IR SLUDINĀJUMS, IR DARĪJUMS! IEVIETO SLUDINĀJUMU City24.lv

Būvniecības izmaksas februārī Latvijā - vidēji par 1,2% zemākas nekā pirms gada

30.03.2016

alt
alt

Pērnā gada pēdējā ceturksnī Ogrē notika 48 darījumi ar dzīvokļiem

30.03.2016

Vēlaties iegādāties mājokli?

Uzziniet savas iespējas saņemt aizdevumu SEB bankā un piesakieties bezmaksas konsultācijai

  • Kredīta atmaksas termiņš līdz 30 gadiem
  • Iespēja atlikt pamatsummas maksājumu uz laiku līdz 18 mēnešiem
  • Kredītmaksājumu apdrošināšanas piedāvājums
  • Valsts atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Praktiski padomi – kam pievērst uzmanību, izvēloties dīvānu?

2

Projektā Mežaparka Rezidences uzsākta dzīvokļu un rindu māju priekšpārdošana

3

Ģimeniski, mūsdienīgi un aktīviem cilvēkiem piemēroti: karstākie jaunie "Bonava Latvija" projekti

4

Pašam sava māja Pierīgā: Salienā pieejami labiekārtoti zemes gabali privātmāju būvniecībai

5

2018. gada interjera dizaina aktualitāte - Amtico Vinila grīdas

6

Dzīve ūdens ieskautā vietā

City24 redaktora izvēle

alt

Jautrākai bērnībai: idejas, kā ar krāsām bērnistabā radīt priekpilnu vidi

alt

Premium īpašumu tirgus - arvien pieejamāks vietējam pircējam

alt

Šogad Rīgas jauno projektu tirgus tiks papildināts ar 2000 jauniem dzīvokļiem