Jaunajos projektos šis gads - ar "izaugsmes smaržu", attīstība – nākamgad

Šis gads jauno projektu attīstītājiem būs ar «izaugsmes smaržu, bet īsta izaugsme paredzama nākamgad, ja vien politiķi un globālie procesi nesagādās kādus īpašus pārsteigumus». Pašreizējās banku likmes kredītiem un zemie procenti noguldījumiem veicinās hipotekāro kredītu pieaugumu un aktīvāku naudas ieguldīšanu īpašumos; cenām jaunajos projektos būs tendence pieaugt, lielāks pieprasījums būs pēc nelieliem – ap 50 m² dzīvokļiem, bet banku meitas uzņēmumi, kuri jau praktiski ir realizējuši savus īpašumu portfeļus, aizejot no tirgus, attīstītājiem pavērsies plašākas iespējas savu projektu attīstīšanā. 

Tādas atziņas pauda nekustamo īpašumu (NĪ) projektu attīstītāji un bankas pārstāvji diskusijā par jauno dzīvojamo projektu tirgu Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA un DNB bankas konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" 

Izmaksas un cenas koriģē piedāvājumu

NĪ projektu attīstītāji diskusijā akcentēja aktuālu problēmu: jaunajos projektos dzīvokļu cenai ir ļoti liela nozīme, un pagaidām vēl mūsu pircēji nav gatavi maksāt papildus par kvalitāti.

Attīstītāji norādīja: aptaujas liecina, ka klienti būtu gatavi pirkt mājokļus par aptuveni 1400 EUR/m², bet projekta izveides tiešās izmaksas šobrīd ir līdzīgas pārdošanas cenai (jāierēķina būvniecības izmaksas ap 900 EUR/m², infrastruktūras nodeva, kāda ir tikai Rīgā (Tallinā un Viļņā tādas nav), kas 50 dzīvokļu mājai var pārsniegt pat 100 tūkst. eiro, pārdošanas izmaksas (ierakstīšana zemesgrāmatā u.c. formalitātes)). Tāpēc tirgū ir tik maz jauno projektu un kāpēc sarūk piedāvājums t.s. ekonomiskajā segmentā. Eksperti uzsvēra: ar cenu – ap 1400 EUR/m² attīstītājs nevar pelnīt, un investors neieguldīs projektā, ja neredz iespēju nopelnīt. "Šāda cena varētu būt attaisnojama vien tad, ja iegūst zemi par brīvu," piebilda Ralfs Jansons, SIA Domuss valdes priekšsēdētājs.

Ģirts Grīnbergs, SIA Latectus (SEB bankas attīstītājuzņēmuma) valdes priekšsēdētājs, piebilda, ka tāpēc arī "nav jēga būvēt reģionos, jo nevar pārdot par pašizmaksu, mums ir tāda pieredze Rojā, Tukumā, kur pārdevām mitekļus pat zemākā cenā kā aizstāšanas vērtība, lai gan ir arī labi piemēri kā Daugavpilī, kur izdevās pārdot dzīvokļus jaunā projektā pat par 400 EUR/m² ar t.s. pelēko apdari. Arī Pierīgā ir bijuši sekmīgi projekti, piemēram, Ikšķilē, Salaspilī, Siguldā.". Ģirts Grīnbergs teica, ka nākas piemēroties tirgus situācijai. Tā, piemēram, projektā Rīgā, Liepājas ielā, kur vēl pirms pāris gadiem tirgoja dzīvokļus par 2800 EUR/m², mainoties tirgus konjunktūrai, nācies samazināt cenu līdz nepilniem diviem tūkstošiem. 2014. gadā 9 projektos Latectus pārdeva apmēram 100, 2015. gadā - 150 dzīvokļu. "Būtu pārdevuši vēl, bet centāmies nebojāt tirgu un nepiedāvāt lielu skaitu ar lētiem dzīvokļiem, kas konkurentiem varbūt ļāva pārdot savus dzīvokļus ātrāk, bet mēs vadījāmies pēc pieprasījuma," diskusijā pieredzē dalījās Ģ. Grīnbergs. Viņš atzina, ka "klients kļuvis vēl prasīgāks, un redzam, ka tirgotājiem, kuru produkts neatbilst tirgus prasībām, ir realizācijas problēmas".

Ērika Kehra (K Kubā īpašnieks, attīstītājs) novērojumi liecina, ka Rīgā ir īpašumi, kas "tirgojas" un ir tādi, kas uzreiz "aiziet". „Atšķirība projektos ir arī kvalitatīvā pārdošanas darbā, tajā, kā un kāds serviss (apsaimniekošana u.c.) tiek nodrošināts klientiem. Arī klienti arvien biežāk izvērtē, kas nākotnē notiks ar šo īpašumu (kāda būs tā vērtība, kādi ir konkrētā rajona attīstības plāni), kādi ir kaimiņi. Ja pārdevējs var apmierināt visas šīs vēlmes, tad pastāv iespēja pārdot dzīvokļus dārgāk,” piebilda Ē. Kehris.

Ralfs Jansons, SIA Domuss valdes priekšsēdētājs, atgādināja, ka politiķi jau labu laiku tiek mudināti radīt apstākļus jaunu darba vietu radīšanai. Viņš, daloties pieredzētajā divās NĪ uzņēmēju vizītēs kaimiņvalstīs - Viļņā un Tallinā, guvis apliecinājumu, ka stabilas un jaunas darbavietas ir vislabākais dzinulis jauno projektu realizācijā, kas Viļņā ļauj gadā notirgot 2500, bet Tallinā ap 1000 jaunu dzīvokļu. Uzņēmumam Domuss no astoņiem mājokļu sektoriem pašlaik ir aktivitātes trijos: vidēja līmeņa dzīvokļi, privātmājas un t.s. premuim segments. Piemēram, ar jaunām privātmājām darījumi praktiski nenotiek, gada laikā bijuši vien 4 darījumi, jo cilvēki vai nu tās iegādājas otrreizējā tirgū vai arī nevēlas aizņemties, diskusijā atklāja R. Jansons. Dzīvokļu segmenta aktivitāti raksturo projekts E.Birznieka-Upīša ielā, kur no 72 dzīvokļiem esot pārdoti 12.

Andris Božē, YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs, pastāstīja, ka pērn Rīgā uzņēmums pārdevis 100 dzīvokļu, kas, viņaprāt, nav augsts radītājs. "Jaunajos projektos cena ir noslīdējusi līdz 1220 EUR/m². Šāda cena noteikti neveicina jaunu projektu attīstību, jo vai ar to vispār var nosegt pašizmaksu?" jautāja eksperts. Viņš atminējās, ka daudzi attīstītāji bija dilemmas priekšā: bija iesākti daudzi projekti, kas bija jāpabeidz, tādi, piemēram, Jūrmalā tagad esot pabeigti, bet tiem pagaidām nav pircēju. "Visi signāli, ko raida valdība ar saviem lēmumiem gan par termiņuzturēšanās atļauju programmas maiņu, nodokļu nestabilitāti, nolikto atslēgu princips, birokrātijas ietekmē pagarināts projektu attīstības laiks u.c., ietekmē industriju, kurai īpašumu attīstības cikls ir 3-4 gadi un ir grūti uzreiz piemēroties valdības lēmumiem," teica Božē. Viņš kopumā pozitīvi vērtē valdības atbalstīto jauno ģimeņu mājokļu programmu, bet redz tajā arī trūkumus, jo jaunās ģimenes nevar atļauties iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos (YIT šīs programmas ietvaros pārdevis tikai vienu dzīvokli), un izvēlas sērijveida dzīvokļus otrreizējā tirgū. "Ģimenes ar šo programmu tiek "bīdītas" uz tādu īpašumu iegādi, kas neatbilst mūsdienu prasībām komforta, funkcionalitātes, energoefektivitātes u.c. ziņā," teica A. Božē.

Ainārs Škapars, Interbaltija valdes priekšsēdētājs, daloties sava uzņēmuma pieredzē, atzina, ka pērn t.s. vidējā segmenta jauno dzīvokļu projektā Riverpark pārdevis 37 dzīvokļus, kuru vidējā cena bijusi 2000 EUR/m², un vairumu no tiem nopirkuši ārvalstnieki, tikai 10% bijuši vietējie. Daudzi tos izvēlas kā naudas ieguldīšanas veidu, zinot, cik zemi pašlaik ir banku depozītu procenti, un nodod izīrēšanai. Lielākā interese tirgū esot par nelieliem dzīvokļiem – ap 50 m² platībā, viņš piebilda.

Nākotnes perspektīva: piesardzīgs optimisms

Attīstītāji atzina, ka pozitīvas vēsmas rada jaunie ministri, kuri pievērsuši uzmanību industrijai, apņemšanās sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem izveidot ilgtermiņā darbojošos nodokļu sistēmu, kā arī labā sadarbība ar banku sektoru, kas ļauj nākotnē raudzīties piesardzīgi optimistiski. Kā riska faktorus eksperti minēja tuvojošās 2017. gada pašvaldību vēlēšanas, kad politiķi solot Dieva brīnumus, kā arī ikgadējos budžeta grozījumus.

Ralfs Jansons prognozējot tuvāko nākotni, teica: "Klientiem nauda ir, tikai viņi rūpīgi apsver ieguldījumus. Šis gads būs ar izaugsmes smaržu, bet īsta izaugsme – nākamgad, ja vien politiķi un globālie procesi nesagādās kādus īpašus pārsteigumus."

"Lielākie spēlētāji (banku meitas uzņēmumi ar saviem īpašumu portfeļiem) ir teju aizgājuši no tirgus. Kad tiks pārdots pēdējais banku īpašums, tirgū radīsies vieta jauniem projektiem, kas pavērs plašākas iespējas attīstītājiem realizēt esošos un attīstīt jaunus projektus un, cerams, cenu korekcijām," piebilda A. Božē.

Pagājis laiks, kad tika pieprasīti lieli dzīvokļi, tāpēc visticamāk, pieprasījums būs mazo dzīvokļu vidū, domā eksperti.

Vera Dorohova, DNB bankas nekustamo īpašumu partneru attiecību vadītāja, atklāja secinājumus par nesen veiktiem pētījumiem, kas apliecina, ka arvien vairāk mājsaimniecību gribētu dzīvot jaunos projektos. „Katra trešā ģimene vēlas celt savu māju, jūtams arī lielāks pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos. Klienti uz banku nāk ne tikai pēc kredīta, viņiem arvien svarīgāk ir sajust, ka par viņu rūpējas, ka banka kopā ar attīstītāju izveido vieglāko ceļu līdz mājoklim. Šis brīdis klientam ir labvēlīgs, jo ņemt hipotekāro kredītu ir lētāk nekā īrēt īpašumu,” teica baņķiere. Tāpēc esot visi nosacījumi, lai banka šim un nākamajam gadam prognozētu hipotekāro kredītu apjoma palielinājumu, kā arī saredzētu potenciālu sadarbībai ar attīstītājiem.

 

City24.lv iesaka:

JAUNO PROJEKTU KAMPAŅA  "KARSTIE PIEDĀVĀJUMI"  - LABĀKIE JAUNIE PROJEKTI VIENUVIET! ATRODI ARĪ SAVAS JAUNĀS MĀJAS!

Lauksaimniecības zemju cenas Vidzemē augušas minimāli

18.04.2016

alt
alt

"Altum" aicina konsultēties par jauno ēku siltināšanas programmu

19.04.2016

Vēlaties iegādāties mājokli?

Uzziniet savas iespējas saņemt aizdevumu SEB bankā un piesakieties bezmaksas konsultācijai

  • Kredīta atmaksas termiņš līdz 30 gadiem
  • Iespēja atlikt pamatsummas maksājumu uz laiku līdz 18 mēnešiem
  • Kredītmaksājumu apdrošināšanas piedāvājums
  • Valsts atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Vasaras akcija "Gaiļezera namos": 5000 eiro vērta virtuve dāvanā

2

"Valsts nekustamie īpašumi" pārdos izsolē trīs nekustamos īpašumus

3

Īpašumi, kuros vasaras saulgriežu svinēšana būtu īsta bauda

4

Dizaina māja Mārupē, kurā katra detaļa ir pārdomāta

5

Šiks un elegance - 6 pārdošanā esoši apartamenti Jūrmalā

6

"Vestabalt" atvērs durvis daudzdzīvokļu namam Tallinas ielā 86

City24 redaktora izvēle

alt

Kad dzīvesvieta ir kā miera oāze

alt

Dizaina māja Mārupē, kurā katra detaļa ir pārdomāta

alt

Īpašumi, kuros vasaras saulgriežu svinēšana būtu īsta bauda