Īres tirgus: pastiprinās cīņu ar "pelēko sektoru"

Vairāk nekā 20 gadus veco īres likumdošanu nomainīs mūsdienu realitātei atbilstošs likums, kas palīdzēs risināt ilgus gadus sasāpējušos jautājumus un var palīdzēt veicināt mājokļu pieejamību un īres tirgus attīstību Latvijā, savukārt Nodokļu administrācija šogad sola turpināt cīņu ar īres tirgus «pelēko sektoru», kas ļautu palielināt legālo izīrētāju jeb reģistrēto komersantu skaitu par 5%. To Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) un DNB bankas konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» atklāja valsts pārvaldes amatpersonas.

Nepieciešams attīstīt īres tirgu

Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora p.i., stāstot konferences dalībniekiem par darbu pie likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums", atzina, ka kopš likuma "Par dzīvojamo telpu īri" pieņemšanas 1993. gadā ir mainījusies gan sociālā, gan ekonomiskā situācija, tādēļ, lai veicinātu mājokļu pieejamību, ir nepieciešams attīstīt īres tirgu. "Īres tirgus attīstību var panākt, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, jo iepriekš pieņemtais likums, kuru izstrādāja, kad tikko bija sākusies namu denacionalizācija un vēl nebija privāto dzīvokļu, bija vairāk vērsts uz īrnieku aizsardzību un mazāk bija padomāts par izīrētājiem," stāstīja M. Auders.

Jau ziņojām, ka LANĪDA īres tirgus problēmu ir aktualizējusi vairākkārt. Piemēram, pērn, viesojoties Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, īpašumu pārvaldītāji deputātiem akcentēja šādu problēmu loku: parādu veidošanās un piedziņas kārtība, īpašnieku maiņas problēmas, dalītā īpašuma problēmas, bet salīdzinoši vecā likumdošana - 1993. gada likums "Par dzīvojamo telpu īri" ir ļoti smagnējs un mūsdienu apstākļiem neatbilstošs. Tādēļ namīpašnieki izšķiras "pieturēt" īpašumus pārdošanai, jo tas ir izdevīgāk. Turklāt, lai izšķirtu strīdus ar negodprātīgiem īrniekiem Latvijas tiesās, kur šie jautājumi ir otri populārākie, paiet vismaz pieci gadi, deputātiem norādīja uzņēmēji.

M. Auders konferencē klāstīja, ka 2012.-2013. gadā jau izstrādāts "Dzīvojamo telpu īres likums", tomēr saņemto iebildumu skaita dēļ tas tika atsaukts, tāpēc EM paspārnē nu ir sagatavots un nodots apspriešanai darba grupā aktualizētais likumprojekts, kā arī grozījumi Civilprocesa likumā un Notariāta likumā.

EM īres tirgus sakārtošanai piedāvā vairākus risinājumus. Rosināts īres līgumu slēgt uz noteiktu laiku, tā izbeidzot praksi, kad īres līgumi tiek slēgti bez termiņa. Līdz šim ģimenes locekļiem bija tādas pašas tiesības pārslēgt īres līgumu ar izīrētāju, bet jaunajā likumā vēlas noteikt, ka ģimenes locekļiem nav tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam, un, ka ģimenes locekļi nav solidāri atbildīgi par īres līguma saistībām.

Saistībā ar īres maksu un tās noteikšanu tiek rosināts, ka to varēs noteikt divējādi: kā maksājumu par lietas lietošanu, iekļaujot tajā atlīdzību un visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus un pakalpojumus vai arī kā atlīdzību par lietas lietošanu (peļņa). Izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēta kārtība īres maksas paaugstināšanai (bet ne biežāk kā vienu reizi kalendārā gadā).

Ir vēl dažas būtiskas novitātes, piemēram, izīrētājs varēs izbeigt īres līgumu pirms termiņa beigām, ja noslēgtais īres līgums pieļaus vienpusēju atkāpšanos no tā. Dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā jaunajam īpašniekam būs saistoši dzīvojamās telpas īres līgumi, kas noslēgti līdz 2018. gada 1. janvārim. Īres līgumiem, kas ir noslēgti uz nenoteiktu laiku, īres līguma termiņu noteiks īrniekam un izīrētājam vienojoties, bet, ja abas puses nevarēs vienoties, īres līguma termiņu noteiks pēc tiesas ieskata, bet ne garāku kā vidējais īres līguma termiņš dzīvojamā mājā, kurā atrodas dzīvojamā telpa. Īres līgumiem, kas ir noslēgti līdz 2018. gada 1.janvārim un, kas neparedz noteikumus un kārtību, kādā paaugstināma īres maksa, īres maksu varēs paaugstināt īrniekam un izīrētājam vienojoties, bet, ja abas puses nevienosies, īres maksu noteiks kā atlīdzību par lietas lietošanu, tās apmēru nosakot pēc tiesas ieskata, bet ne augstāku kā vidējā īres maksa dzīvojamā mājā, kurā atrodas dzīvojamā telpa.

M. Auders piebilda, ka darba grupā ir identificēti arī vairāki jautājumi, kuros būs nepieciešama iesaistīto pušu vienošanās, kad tā būs panākta, tiks runāts arī ar īrnieku pārstāvju organizācijām par likuma turpmāko virzību. Vienošanās vēl būs jāpanāk, piemēram, jautājumā par īres līgumu reģistrāciju. Ir divas idejas: šos līgumus varētu reģistrēt zemesgrāmatā vai īpašā īres līgumu reģistrā. Tāpat diskusijas vēl paredzamas par īrnieka, viņa ģimenes locekļu tiesībām un pienākumiem, par gadījumiem, kad var izbeigt īres līgumu, kā arī par to, kādu pārejas laika regulējumu izveidot pastāvošo situāciju risināšanai. 

8% nodokļu maksātāju: īpašuma izīrēšanas, pārvaldīšanas nozarē

Inese Bindemane, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece, konferencē iepazīstinot ar statistiku par nodokļu maksātājiem, kuri darbojas sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas nozarē, informēja, ka šādu personu skaits ir 8,1 % no kopējo nodokļu maksātāju īpatsvara jeb gandrīz 29 tūkstoši komersantu (no tiem vairums ir fiziskās personas un tikai 6.5 tūkstoši - juridiskās personas). Kopumā gada laikā šajā nozarē iesaistīto skaits aug par vidēji 10 %, kas esot skaidrojams arī ar aktīvāku VID cīņu ar īres tirgus "pelēko sektoru". Šogad līdz 22. martam kā saimnieciskās darbības veicēji bija reģistrējušies vēl 2506 nodokļu maksātāji, stāstīja I. Bindemane. Kā skaidroja ierēdne, vairums izvēlas t.s. vienkāršoto nodokļu maksāšanas režīmu (maksāt nodokli 10%, nereģistrējot saimniecisko darbību, bet gan informējot VID par noslēgto īres līgumu); šādu režīmu izvēlējušies 14 194 nodokļu maksātāji. 2014. gadā no šīs jomas komersantiem iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēti gandrīz 5 milj. eiro.

Kā stāstīja I. Bindemane, VID notiek aktīvs darbs ar t.s. riska personām, par kurām ir aizdomas, ka tās izīrē īpašumu, nereģistrējot saimniecisko darbību un nemaksājot nodokļus. "Mūsu mērķis ir panākt reģistrēto fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju skaita pieaugumu, tāpēc arī turpināsim nereģistrētas saimnieciskās darbības riska mazināšanas pasākumus, ieviešot jaunas darba metodes, kā arī tiks veidota interaktīva karte VID interneta lapā, turpināsim sadarbību ar pašvaldībām, citām valsts institūcijām, nozaru asociācijām," iepazīstināja I. Bindemane. Šogad plānots, ka šai jomā reģistrēto komersantu skaits varētu palielināties par 5%.

 

City24.lv iesaka:

PIEDALIES KONKURSĀ UN LAIMĒ 200 EIRO VĒRTU DĀVANU KARTI NO "SPICE HOME"!

Īsteno sapni par jaunu mājokli kopā ar mums

28.04.2016

alt
alt

Tiek strādāts pie izmaiņām nekustamo īpašumu nodokļa politikā

28.04.2016

Vēlaties iegādāties mājokli?

Uzziniet savas iespējas saņemt aizdevumu SEB bankā un piesakieties bezmaksas konsultācijai

  • Kredīta atmaksas termiņš līdz 30 gadiem
  • Iespēja atlikt pamatsummas maksājumu uz laiku līdz 18 mēnešiem
  • Kredītmaksājumu apdrošināšanas piedāvājums
  • Valsts atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Dzīve uz balkona

2

Jauno projektu ķēriens

3

Iepazīsti karstākos jaunos projektus Rīgas centrā - mājokļus, kur viss soļa attālumā

4

Projektā Mežaparka Rezidences uzsākta dzīvokļu un rindu māju priekšpārdošana

5

Martā Rīgā palielinājies dzīvokļu piedāvājumu skaits

6

Pašam sava māja Pierīgā: Salienā pieejami labiekārtoti zemes gabali privātmāju būvniecībai

City24 redaktora izvēle

alt

Projektā Mežaparka Rezidences uzsākta dzīvokļu un rindu māju priekšpārdošana

alt

Dzīve ūdens ieskautā vietā

alt

Praktiski padomi – kam pievērst uzmanību, izvēloties dīvānu?