Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar apkārtējo vidi ap savām mājām

Apsaimniekošana, Nodokļi, Jaunie projekti

Ikviens arhitekts ar nopūtu izteiksies par Rīgas arhitektonisko risinājumu viengabalainību, spēju saglabāt vidi skaistu un sakoptu ilgtermiņā, kā arī rīdzinieku godaprātu neizkārt veļu uz balkoniem visu apskatei, kā arī neapķēpāt ar uzrakstiem māju sienas, kur nu vēl izteikties par slinkākajiem namīpašniekiem, kas nespēj nopļaut piemājas dārzā zāli vai vēl trakāk – ļauj ēkām kļūt par dzīvību apdraudošiem pilsētas rēgiem. Un katra no tām ēkām reiz bija tikko uzcelta un tās īpašnieku lepnums.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji jūtas neaizsargāti pret kaimiņu patvaļām, kas samazina vides pievilcību un īpašuma vērtību. Kā galvenās problēmas apkārtējā vidē pētījuma centra SKDS aptaujātie iedzīvotāji min bojātu ceļu un ietvju segumu, suņu izkārnījumus zālienā, apķēpātas un bojātas ēku fasādes, netīras kāpņu telpas, nepietiekamu apgaismojumu, individuālu balkonu apdari un to izmantošanu mantu glabāšanai, kā arī salauztus soliņus.

Nacionālās nekustamo īpašumuattistītāju alianses (NNĪAA) vadītājs Guntars Grīnvalds norāda, ka vides sakoptība ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, iegādājoties nekustamo īpašumu jaunajos projektos. Pircējiem ir būtiski, cik vērtīgs ieguldījums pirkums ir nākotnē, piemēram, vai arī pēc desmit un divdesmit gadiem saglabāsies zaļā un sakārtotā vide, attīstīta infrastruktūra, tiks nodrošināta augsta ēkas energoefektivitāte un citas ikdienā būtiskas detaļas. Tomēr tas nav atkarīgs tikai no ēku attīstītāja labajiem nodomiem, bet arī no apkārtējo godaprāta. Kā nodrošināt augstu vides kvalitāti ilgtermiņā? Kā panākt, lai netiktu lauzti piemājas soliņi, nedemolētas pieturas, piemājas ceļš būtu bez bedrēm un galu galā kaimiņi nenokrāsotu balkonu arhitektoniskajam stilam neiederīgā krāsā?

Ne tikai administratīvs sods, bet arī paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis

Rīgas dome, lai cīnītos ar rīdzinieku patvaļu, izmanto ne tikai administratīvos sodus, bet arī paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas, ņemot vērā zemes un būvju kadastra vērtības izmaiņas, ir pietiekama motivācija arī pašiem īpašniekiem.  Tādā veidā tā cer samazināt graustu un nekoptu teritoriju skaitu.

Rīgā ir vairāk nekā 12 000 daudzstāvu daudzdzīvokļi māju un pāris simti tūkstoši dzīvokļi ar balkoniem un lodžijām. Kā izkontrolēt katru no tiem, lai netiktu, piemēram, veikta patvaļīga balkonu un lodžiju pārbūve? Likums nosaka, ka lodžijas vai balkona iestiklošana vai pārbūve jāsaskaņo vietējā būvvaldē tāpat kā jebkuri citi būvdarbi. Ja daudzdzīvokļu mājas fasādes izmaiņas grib visa māja, tam vienkāršotā kārtībā izstrādā projektu ar skicēm. Rīkoties var arī katrs dzīvokļa īpašnieks individuāli, bet jāsaņem kaimiņu piekrišanu. Pretējā gadījumā tā uzskatāma par patvaļīgu būvniecību. Tas pats attiecas arī uz logu patvaļīgu nomaiņu.Tomēr realitātē reti kurš īpašnieks izvēlas oficiālo saskaņošanu, tāpēc nelegāli iestiklotu lodžiju ir desmitiem tūkstošu, bet kontrolēm Rīgas būvvaldei nepietiek resursi.

Izaicinājums arī jauno projektu attīstītājiem

Problēmas aktualitātei piekrīt arī Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) vadītājs Guntars Grīnvalds. Viņš min, ka uz doto brīdi ir salīdzinoši maz mehānismu, kā ierobežot kaimiņu patvaļu un aizsargāt namu īpašnieku un sabiedrības intereses. Tomēr iedzīvotāji ir kļuvuši izglītotāki un šobrīd, iegādājoties īpašumus, izvērtē arī nākotnes perspektīvas vietai. Viņus interesē pilsētas teritoriālais plāns, piemēram, vai nākotnē zaļajā pļavā pretī viņu logiem nevar tikt ieplānots kāds tirdzniecības centrs vai rūpnīca.

NNĪAA vadītājs uzsver, ka nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu un atbildības sakārtošana ir ļoti svarīgs instruments ne tikai pilsētvides uzturēšanai, bet arī sabiedrības drošībai. Šogad sākumā Purvciemā kādai padomju gados celtai deviņstāvu mājai iebruka balkons. Neviens necieta. Diemžēl no šādām situācijām mūsdienās nav pasargāts neviens, jo nav efektīva tiesiska regulējuma, kas uzliktu par pienākumu rūpēties par mājokļa kvalitatīvu uzturēšanu ilgtermiņā. Šobrīd tas vairāk balstās uz īpašnieku godaprātu.

Tiesiski efektīvu regulējumu ir grūti ieviest sekundārajā tirgū, tomēr šis ir izaicinājums arī jauno projektu attīstītājiem meklēt labākos piemērus pasaulē un izstrādāt juridiski saistošu regulējumu, lai mājoklis saglabātu vizuālo pievilcību un būtu drošs arī pēc desmit, divdesmit un piecdesmit gadiem. Kā veiksmīgu piemēru viņš min Saliena, kas jau vairākus gadus risina šo jautājumu un tai ir izdevies dažādus jauno īpašnieku pienākumus pret apkārtējo vidi, kvalitātes nodrošināšanu ilgtermiņā nostiprināt pirkuma brīdī Zemesgrāmatā.

Saliena ievieš ārvalstu praksi

 Saskaņā ar Saliena un pētījuma centra SKDS aptauju, katrs trešais iedzīvotājs Latvijā nav apmierināts ar apkārtējo vidi ap savām mājām un uzskata sevi par neaizsargātiem pret citu patvaļu, kas pasliktina to dzīves apstākļus un mājokļa vērtību.

Kā norāda nekustamā īpašuma attīstītājs Saliena SIA biznesa attīstības direktors Ruslans Mironenko, iedzīvotājiem ir tiesības uz sakārtotu un pievilcīgu vidi ap savu mājokli, bet mūsdienu pilsētvidē to ir grūti nodrošināt. Tādēļ Saliena, iepazīstoties ar ārvalstu praksi šīs problēmas risināšanā, ir izstrādājusi juridisku regulējumu, kas ļauj tās teritorijā aizsargāt mājokļu īpašniekus no kaimiņu patvaļas un nodrošināt estētiski pievilcīgu apkārtni un vidi ilgtermiņā.

R.Mironenko norāda, ka juridisku nosacījumu iekļaušana īpašuma dokumentācijā ir vienīgais leģimitatīvais instruments, kā ievērot mājokļu īpašnieku intereses, aizsargāt no citu patvaļas un nodrošināt to tiesības uz estētiski sakārtotu vidi arī pēc desmit divdesmit un vairāk gadiem.Pateicoties šādam regulējumam, Saliena spēj pasargāt mājokļu īpašniekus no kaimiņu patvaļas un negodprātīgas saimniekošanas, neatbilstošām pārbūvēm un arhitektoniski nesaderīgiem fasādes risinājumiem. Šādu praksi ievēro Šveicē un daudzās Eiropas Savienības valstīs, kā, piemēram, Vācijā, Beļģijā, Austrijā un Nīderlandē, kas ir atradušas juridiskus instrumentus. Piemēram, vairumā gadījumu īpašnieka pienākumi uzturēt īpašumu noteiktā kārtībā un kvalitātē tiek reģistrēti vietējās zemesgrāmatās, tādā veidā kļūstot par pienākumu arī nākamajām paaudzēm.

 

City24.lv iesaka:

NEPALAID GARĀM JAUNĀKĀS ZIŅAS NO CITY24 - SEKO MUMS  FACEBOOK!

New Hanza City teritorijā ir uzsākti pirmie celtniecības darbi

06.07.2016

alt
alt

5 ierīces, kas atvieglos remonta veikšanu mājās

07.07.2016

Vēlaties iegādāties mājokli?

Uzziniet savas iespējas saņemt aizdevumu SEB bankā un piesakieties bezmaksas konsultācijai

  • Kredīta atmaksas termiņš līdz 30 gadiem
  • Iespēja atlikt pamatsummas maksājumu uz laiku līdz 18 mēnešiem
  • Kredītmaksājumu apdrošināšanas piedāvājums
  • Valsts atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem
seb_house

Atrodi iedvesmu sava mājokļa iekārtošanai!

Homer ir pieejamas tūkstošiem interjera dizaina idejas Tavam mājoklim, birojam vai vasarnīcai.

  • Interjera dizaina attēlu galerijas un 360 virtuālās tūres
  • Izveido un dalies ar savu interjera dizaina ideju grāmatu
  • Pārlūko produktus no vairāk nekā 100 mēbeļu veikaliem, kas ir jau pievienojušies Homer

Lasītākās ziņas

1

Īpašumi Kurzemē - jūras krasta tuvums un kultūrvēsturiskais mantojums

2

9 pazīmes, ka īrpirkums ir tava iespēja iegādāties sev dzīvokli

3

Jaunie projekti Jūrmalā uzņems mājokļu pircējus - ļaujies jūras krasta vilinājumam arī tu!

4

Klāt Atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos!

5

Ieteikumi, kā iekārtot mājokli, ja ģimenē aug bērni

6

Kur glabāt "dāmu ieročus"?

City24 redaktora izvēle

alt

Kur glabāt "dāmu ieročus"?

alt

TOP 5: dzīvokļi Rīgā, kuros īpaši piedomāts pie interjera

alt

Jaunie projekti Jūrmalā uzņems mājokļu pircējus - ļaujies jūras krasta vilinājumam arī tu!