Valdības investīciju aģentūru un pašvaldību mērķtiecīgas aktivitātes dod pozitīvu stimulu NĪ tirgum

Valdības, investīciju aģentūru, kā arī pašvaldību vienots darbs investīciju piesaistē nekustamajā īpašumā (NĪ) ir ļoti būtisks: popularizējot valsti, radot pozitīvu tēlu un atbilstošus priekšnosacījumus ārvalstu investīciju ieplūdei, tiek radīts pieprasījums NĪ tirgū. 

Investīcijas un kredīti

To septembra beigās Rīgā notikušajā otrajā Baltijas nekustamo attīstītāju forumā diskusijā par to, kā piesaistīt investorus maziem tirgiem, atzina tā dalībnieki.

Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis un juridiskās firmas VK Legal jurists un investoru konsultants Valērijs Komisarovs iepazīstināja ar pētījumu, kas atklāj, kāda ir investīciju aģentūru ietekme ārvalstu investoru piesaistē Baltijas tirgum.

Iepazīstinot ar statistikas datiem Baltijas valstīs, viņš stāstīja, ka 2015. gadā kopējā tautsaimniecības struktūrā nekustamā īpašuma joma Latvijā bija lielākais pienesums starp Baltijas valstīm: 12.5%, tad sekoja Igaunija ar 10.4% un Lietuva (6.3%). Trijās Baltijas valstīs būvniecības sektorā ir diezgan augsts optimisma rādītājs (pēc SEB datiem): visoptimistiskākie šīs jomas pārstāvji mīt Lietuvā, kur pesimistiski noskaņoti ir tikai 13%, bet Latvija triju valstu saimē ir mazāk optimistiska: šeit būvniecības sektorā ir 64% optimistu.

Apkopojot Baltijas valstu investīciju aģentūru paveikto, eksperts demonstrēja datus: Lietuvas investīciju aģentūras darbības rezultātā 2015. gadā būs piesaistītas investīcijas 144 milj. eiro apjomā ((ja projektu ieviešana izdosies sekmīgi; gadu iepriekš: 30 miljoni), kā labus piemērus minot tādas lielas starptautiskas kompānijas, kas uzsākušas darbu kaimiņvalstī kā Intersurgical Company (elpceļu kopšanas produkti; ~1920 darbinieku), Western Union (IT, grāmatvedība; darbinieku skaits ~150) un Mars (ražošana, apm. 750 darbinieku).

Latvijas mājasdarbs investoru piesaistē 2015. gadā tika novērtēts ar 37 milj. eiro (gadu iepriekš: 127 milj. eiro), bet ārvalstu investoru projekti, kuri caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru LIAA atbalstīti ar ES līdzekļiem, pērn Latvijā bijuši 159 milj. eiro apmērā (gadu iepriekš – vien ap 10 milj. eiro). Kā labākos piemērus Latvijā V. Komisarovs minēja ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus Cabot corporation, Allnex un Cytec, kas kopā radīs ap 290 darba vietu. Savukārt Igaunijā (ja projektu ieviešana izdosies sekmīgi) 2015. gadā būs piesaistītas investīcijas 107 milj. eiro apjomā (par 7 milj. eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Kā labākos piemērus eksperts minēja globālo loģistikas uzņēmumu KUEHNE + NAGEL, kurš sācis darbu Igaunijā (apm. 200 darbinieku), IT produktu uzņēmumu FUJITSU (apm. 150 darbinieku) un finanšu pārvaldības uzņēmumu Opus Capita (apm. 220 darbinieku). 

"Tikai pēc tam, kad tirgus dod pozitīvu signālu par to, ka investora vai ārvalstu kompānijas, kura gatavojas ienākt konkrētajā valstī, pieprasījums pēc nepieciešamā īpašuma tiks apmierināts, var rasties liela iespējamība, ka šis uzņēmums izlems par labu konkrētajai valstij un vietai. Tādēļ atbalsts no valdības un investīciju aģentūru puses ir ļoti būtisks dzinulis, lai NĪ jomai piesaistītu investīcijas, tādējādi radot pieprasījumu tirgū," skaidroja V. Komisarovs. Visapmierinātākie (saskaņā ar aptauju datiem) par investīciju aģentūru darbu, kā arī ar palīdzību īpašumu piemeklēšanā ir Igaunijā strādājošie uzņēmēji, bet Lietuvas aģentūras darbs novērtēts uz „4” (5 ballu skalā), bet Latvijā apmierināto skaits ir 76%. 

Ivars Ērkšķis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs, foruma dalībniekiem, skaidrojot LIAA mērķus, norādīja, ka LIAA galvenokārt koncentrējas uz četrām aktivitātēm: eksports, investīcijas, inovācijas (attīstot inkubatorus) un tūrisms, izmantojot 21 pārstāvniecību visā pasaulē, lai raisītu interesi par ieguldījumiem mūsu valstī.

Viņš atzīmēja, ka pērn akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 13.4  miljardus eiro, kas bija par 1.3 miljardiem vairāk nekā gadu iepriekš un kopš 2008. gada, kad tās sasniedza 8.1 miljardu, ir augušas par gandrīz par 40%. Aktīvākās investoru valstis 2015. gadā bija Zviedrija (18.8% no kopapjoma), Nīderlande (7.2%) un Krievija (6.9%). Igaunija, Norvēģija un Vācija Latvijā ap 5 % no kopapjoma.

Atgādinot par mūsu valsts prioritārajām nozarēm, I. Ērkšķis uzskaitīja kokapstrādi, metālapstrādi un mašīnbūvi, transportu un loģistiku, IT sektoru, pārtikas ražošanu, zaļās tehnoloģijas, dzīvības zinātnes un veselības jomu. Viņš atgādināja, ka no ES līdzekļiem 2014.-2020. gadā uzņēmējdarbības veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanā Latvijā atvēlēti 764.15 milj. eiro, no tiem 193.5 miljoni - inovāciju jomai, 237.1 – konkurētspējas veicināšanai un lielākā summa – 335.55 miljoni eiro - energoefektivitātei, tostarp – lielākā summa energoefektivitātes pasākumiem paredzēta mājokļu sektorā, kam seko ieguldījumi sabiedriskajās ēkās, centralizēto apkures sistēmu uzlabošanai un industriālajiem objektiem.

Ar kaimiņvalsts – Igaunijas - prioritātēm investīciju piesaistē iepazīstināja Marts Helmja (Märt Helmja), Igaunijas Investīciju aģentūras Ārējo tiešo investīciju nodaļas vadītājs. "Igaunija lūkojas pēc investīcijām pētniecībā un attīstībā (R&D), zināšanu un produktivitātes pārnesē, kas var celt pievienoto vērtību no katra darbinieka ieguldījuma, reģionu attīstībai un talantu piesaistei," forumā teica Marts Helmja. Talantu piesaiste Tallinā ir īpaši aktuāla, jo ir vēlme darbam galvaspilsētā piesaistīt gaišākos prātus gan no Igaunijas reģioniem, gan arī no tuvējās Skandināvijas, teica eksperts. "Talanti dodas uz metropolēm, ja viņi tur jūtas komfortabli. Tādēļ koncentrējiet vairāk dzīvības pilsētu centros," rekomendēja viņš. Demonstrējot statistiku par TOP 10 valstīm, kurās investīciju projekti 2015. gadā radīja vislielāko darba vērtības pienesumu, eksperts lepojās ar Igauniju, kura ierindojās 8. vietā ar 5.23 punktiem (starp citu, 10. vietā ierindojās Lietuva (ar 5.14 punktiem), bet 1. vietā - Īrija (6.49 punkti), Latvijā TOP10 nav iekļuvusi (Avots: IBM-PLI Global Location Trends)).

Pētot investoru prasības pēc nekustamā īpašuma Igaunijā, M. Hemja novērojis, ka kaimiņvalstī ieguldītāji jau pirmajā tikšanās reizē taujājot par NĪ cenām, tāpat investoriem būtiski, kāda ir infrastruktūra (elektrības pievade), transporta satiksme (t.sk. attālums no lidostas), izglītības iestāžu (skolas, universitātes) tuvums un ēku tehniskais nodrošinājums (ventilācija u.c.), kā arī, vai ir labi zemju īpašumi, kuros būtu iespējas izvērsties un attīstīties. 

Mindaugs Statulevičs (Mindaugas Statulevicius), Lietuvas Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs, diskusiju papildināja ar Lietuvas pieredzi: kaimiņvalstī ļoti aktīvi attīstās t.s. privātās partnerības (PPP) projekti, kad sadarbībā ar valsti investors attīsta dažādus projektus, bet sešās ekonomiski brīvajās zonās visā Lietuvā tiek aktīvi piesaistīti investori, tostarp palielinot nodarbināto skaitu tajos, kas ir īpaši aktuāli reģionos. Viņš nokomentēja arī neseno Coca-Cola lēmumu pamest Lietuvu: "Mēs to neuztveram kā lielu traģēdiju, jo uz šo vietu rindā stāv jau citi uzņēmumi."

Turpinot diskusiju par to, kā un kādos īpašuma sektoros piesaistīt investīcijas, ar savu pieredzi un viedokļiem dalījās NĪ jomas uzņēmēji. Tā, piemēram, Mihails Grīns (Mikhail Grin), Krievijas kompānijas Grand & Metro Consulting prezidents, ar konkrētiem piemēriem ilustrēja, kā investīciju piesaistīšana kultūrvēsturiskas vērtības īpašumiem atdzīvina apkaimi un var nest labu atdevi. Viņš demonstrēja "spoku pilsētas": Detroitu, kādu mazu pilsētiņu Beļģijā un Ordos (Ķīnā), kurā it kā ir gatava infrastruktūra, tikai pietrūkst cilvēku, kas tajās dzīvotu un pilnīgi pretējus piemērus: vēsturiskā mantojuma skaisto Romu, Pēterburgu un Kazaņu. "Kas ir šo atšķirību pamatā?” jautāja viņš, uzreiz sniedzot atbildi, ka būtiski ir atjaunot vēsturisko mantojumu, veidot gājēju zonas un atpūtas vietas, kā arī kvalitatīvu vidi ar ērtībām - gan dzīvošanai, gan atpūtai. Kā labus piemērus M. Grīns minēja lielu kvartālu (teju pilsēta-pilsētā) izveidi Maskavā, Novosibirskā. Viņš norādīja, ka Baltijas valstīm ir visas iespējas turpināt piesaistīt investorus (t.sk. no Krievijas). Lielākais mīnuss Krievijā ir projektu izstrāde, tai skaitā no arhitektu puses (projektiem ir zemāka kvalitāte), kā arī ir lēna lēmumu pieņemšana. Jūsu pusē ir daudz labāka situācija, tāpēc Baltijas valstis var raisīt investoru interesi," teica M. Grīns.

Andris Kovaļčuks, Pillar Investment Group direktors, diskusijā norādīja, ka viņa pārstāvētajam uzņēmumam kā investoram ir būtiski, kā pašvaldības skaidro pilsētu attīstības plānus, kā tiek veidota pilsētu reputācija un atpazīstamība. "Lai gan Rīgas tēls ir labs, tomēr gribētos atbildīgajiem par investīciju piesaisti pilsētas un valsts mērogā dot padomu: skaidrojiet un popularizējiet mūsu tirgu! Turklāt jau tagad ļoti nopietni būtu jāsāk domāt par laiku pēc 2020. gada, kad ES fondu finansējums beigsies, un kādi tad būs mūsu valsts un pilsētu attīstības plāni," teica A. Kovaļčuks.

 

City24.lv iesaka:

UZKARSĒ RUDENI AR KARSTAJIEM PIEDĀVĀJUMIEM JAUNAJOS PROJEKTOS!

Dzīve Salienā iedzīvotāju acīm: eiropeiskais projekts Rīgas pievārtē

12.10.2016

alt
alt

"Green Village" - māju pārdošana kluba tipa ciematā ir sākusies

14.10.2016

Saistītās ziņas

alt

BREL forums Rīgā pulcēs Baltijas un Eiropas vadošos nekustamā īpašuma nozares ekspertus

alt

Eksperts: pazeminot kredītu kopējo izmaksu griestus, patērētājiem tiek ierobežota piekļuve finanšu resursiem

alt

Pārdošanā nonācis universālveikals Brīvības gatvē, kur šobrīd mitinās mēbeļu veikals “Berry”

alt

Rīgas domes līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai saņems vēl 22 iedzīvotāju biedrības

alt

Kādu nekustamo īpašumu var atļauties vidējais latvietis?

alt

Pirmā mājokļa iegādes programmas nodrošināšanai atvēl 2,1 miljonu eiro

alt

Pirmā mājokļa iegādes programmas nodrošināšanai līdz gada beigām nepieciešams 2,1 miljons eiro

alt

A. Kostins: Latvijā katru gadu pieaug nebanku kredītu izsniegtais apjoms

alt

Rīcības plāns jauna mājokļa iegādei

Vēlaties uzzināt, cik lielu kredīta summu varat saņemt?

  • Iegādājoties mājokli jaunajā projektā, finansējuma apjoms līdz 85% no īpašuma tirgus vērtības.
  • Ar valsts garantiju finansējums var sasniegt līdz pat 95% no Jūsu nolūkotā mājokļa tirgus vērtības.
  • Pieteikties valsts garantijai Altum programmas ietvaros var jaunie speciālisti ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību vecumā līdz 35 gadiem, kā arī ģimenes, kuru apgādībā ir bērni līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

Aktuālākie jauno projektu piedāvājumi vienuviet!

  • Piedāvājumi dažādām auditorijām: gan praktiska plānojuma ekonomiskās klases dzīvokļi ar pilnu apdari, gan energoefektīvas privātmājas Pierīgā, gan dzīvokļi Rīgas centrā.
  • Apskati projektus ne vien fotogrāfijās, bet izstaigā tos arī 360 grādu virtuālajās tūrēs.
  • Atrodi savam dzīvesstilam un iespējām piemērotāko mājokli, kā arī uzzini par jaunajiem projektiem, kurus vēl tikai attīstīs.

Lasītākās ziņas

1

"Magdelēnas kvartālā" pārdots jau katrs ceturtais dzīvoklis

2

Dārzciema pērle – elegants dzīvoklis ar septiņām istabām

3

Privātmāja Amatniekos, kurā izmantoti oriģināli interjera dizaina risinājumi

4

Atvērto durvju dienas - noķer "Lielo lomu" Rīgas centra jaunajos projektos

5

Imanta - strauji augošā Pārdaugavas pērle

6

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu

City24 redaktora izvēle

alt

Rudens mājīgums uz tava balkona

alt

Mārupe – iecienītais Pierīgas ciemats, kur harmoniska vide satiek mūsdienu komfortu

alt

No īpašnieka: četri moderni dzīvokļi, kuros baudīt galvaspilsētas šarmu