Āgenskalns

Zaļais Pārdaugavas centrs un veclaicīgo namu mājvieta

Akmens bruģis, nelielas koka mājas un pirmskara celtnes, "Stradiņu" slimnīca, bibliotēka un tirgus - tās ir tikai dažas vietas un iezīmes, kas vairumam rīdzinieku asociējas ar Āgenskalnu.

Šo galvaspilsētas apkaimi varētu nodēvēt par otru Rīgas centru, kurā ik dienas ir jaušama aktīva iedzīvotāju kustība. Tāpat kā par Rīgas centru, arī par Āgenskalnu pirmās ziņas ir meklējamas jau 13. gadsimta hronikās.

Mūsdienās Āgenskalns, ko tautā mēdz mīļi dēvēt par "Āģīti", ir ļoti pieprasīta vieta dzīvošanai. Šeit atrodas vairākas rīdziniekiem nozīmīgas vietas - Gaismas pils jeb Latvijas Nacionālā bibliotēka, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Āgenskalna tirgus, atjaunotais Kalnciema kvartāls, parki un labas skolas.

Šis Rīgas rajons neapšaubāmi uz citu fona izceļas ar tā vēsturisko šarmu un īpašo auru - neraugoties uz to, ka šeit ik dienas pa ielām traucas tūkstošiem automašīnu, vietām ir redzami mūsdienīgi lielveikali un jaunieši pa ietvēm vizinās ar jaunu tehnoloģiju braucamrīkiem, Āgenskalns katram rajona apmeklētājam vienmēr liks justies kā 20. gadsimta sākumposmā. Āgenskalnā mitinās aptuveni 28000 iedzīvotāju, un tā, balstoties uz 2018. gada SKDS Rīgas iedzīvotāju aptaujas datiem, ir viena no dzīvošanai pievilcīgākajām apkaimēm.

19.gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā tapa nozīmīgākās Āgenskalna ēkas - bāreņu nams jeb mūsdienās pazīstamā Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte Bāriņu ielā, 2. pilsētas slimnīca jeb tagadējā Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un pašreizējā tirgus ēka. Pēc Pirmā pasaules kara beigām, 1923. un 1924. gadā Āgenskalns tika pie tramvaja sliedēm. Diemžēl šis ieguvums nenāca bez zudumiem - sabiedriskajam transportam upurēja vēsturiskās Māras dzirnavas. Šis ir viens no retajiem Rīgas rajoniem, kas padomju laikos minimāli pārveidots. Šeit uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām tika izveidots pirmais dzīvojamo ēku masīvs - Āgenskalna priedes, apbūvētas atklātās kāpas starp Mazo Nometņu ielu un dzelzceļu un Liepājas un Mārupes ielu.

Tāpat kā daudzus citus Rīgas rajonus, arī Āgenskalnu skars vilciena Rail Baltica sliežu ceļš. Lielas pārmaiņas sola arī Latvijas Universitāte. Tiek lēsts, ka līdz 2023. gadam Āgenskalnā būs vesels akadēmiskais centrs ar piecām ēkām un visu nepieciešamo aktīvai studentu dzīvei. Sagaidāms, ka jau tuvākajā nākotnē norisināsies aktīva slaveno Āgenskalna koka mājiņu revitalizācija, Āgenskalna tirgus atjaunošana, kā arī Friča Brīvzemnieka pamatskolas teritorijā taps jauns un moderns sporta komplekss.

Jaunus vaibstus Āgenskalnam piešķir jaunie daudzdzīvokļu projekti. Patīkams fakts ir, ka katrs no tiem "nes" kādu īpašu filozofiju un ideju, kas tos paceļ augstākā līmenī par vidusmēru.

Pozitīvais, kas patīk apkaimes iedzīvotājiem
46% Apkaimes zaļā zona
29% Sabiedriskā transporta satiksme
24% Klusums un miers apkārtnē
 

Paslēpt

 

  • 461.3 ha Platība
  • 27923 Iedzīvotāju skaits
  • 14571 Nodarbinātie
  • 7 Pirmsskolas izglītības iestādes
  • 14 Dažādas izglītības iestades
  • 18 Ārstniecības iestādes
  • 7 Sporta būves
  • 13 Reliģiskās iestādes
  • 14 Sociālās aprūpes iestādes
 

Ziņas

Citas apkaimes

Izmantotie resursi

www.saliena.eu, lv.wikipedia.org, www.apkaimes.lv, www.citariga.lv, www.jaunateika.lv, www.irpirkums.lv, www.riga.lv, www.marupe.lv, www.bisumuiza.lv, www.kekava.lv, www.balozipilseta.lv, www.la.lv/apskaties-kadu-parbuvi-plano-balozu-vidusskola-kekavas-novada, www.kekavasnovads.lv, www.liveriga.com/lv/9173-jurmala, www.visitjurmala.lv, www.jurmala.lv, www.jpd.gov.lv, www.rigassalas.lv, www.rdpad.lv, www.rtu.lv; “Rīgas arhitektūra: stili, ēkas, interjeri XXI gadsimtā”, izdevniecība “Jumava”, 2000.gads, autori: Anita Antenišķe, Vita Banga, Jānis Krastiņš u.c.; Rīgas arhitektūra”, Jānis Lejnieks, izdevniecība “Avots”, 1989.gads; www.stopini.lv; www.bonava.lv; “Rīga, pilsēta un arhitektūra 2006.-2009”, “Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments”, 2009.gads; Rcb.lv; “Rīgas Latgales priekšpilsēta pirms 100 gadiem”, Andris Caune, Rīga, 2013.gads; “Rīgas arhitektūra”, Jānis Lejnieks, Rīga “Avots” 1989.gads; Raidījums “Adreses” ar Māru Upmani – Holšteinu – meiteni no Maskačkas, Latvijas Televīzija, 2017.gada 6.raidījums; www.lsm.lv publikācija “Maskvas forštate atdzimst! Lēni gan”; www.jauns.lv publikācija “Maskavas forštate: Vai tiešām tik bīstams rajons?”; “Rīgas arhitektūra”, Jānis Lejnieks, Rīga “Avots” 1989.gads.; www.merks.lv; “Rīgas arhitektūra. Stils, ēkas, interjeri XXI gadsimtā”, apgāds “Jumava” Autori: Anita Antenišķe, Vita Banga, Jānis Krastiņš u.c. 2000.gads.; Žurnāla “Rīgas laiks” publikācijas elekotroniskā versija, 2000.gads

Karte

Meklē izcilu īpašumu?

Lūdzu aizpildiet obligāto lauku!

Pieprasījums ir nosūtīts

Mēs esam nosūtījuši Tavu pieprasījumu jaunā projekta pārdošanas komandai.

Karte