Jūrmala

Pašmāju "Ziemeļu Rivjēra", kur dziedē daba un priecē kultūra

Jūrmalu mēdz saukt par Latvijas pērli - skaisto un neatkārtojamo kūrortpilsētu. Tā saistās ar laiskām atvaļinājuma vai brīvdienu epizodēm sakoptajā un uzpasētajā pludmalē, kā arī, ar virkni ekskluzīvu un dārgu īpašumu, kas rindojas tuvāk un tālāk no jūras krasta.

Tāpat, arī ar ikvasaras plašo kultūras programmu, ko bauda jūrmalnieki un tās viesi. Jūrmalas kā kūrortpilsētas formulējums nedzīvo vien ļaužu runās, bet pilsēta par tādu ir oficiāli atzīta - Jūrmala ir vienīgā kūrortpilsēta Latvijā un pirmā Latvijas pilsēta, kas uzņemta Eiropas Kūrortu asociācijā. 

Pilsētas platība ir 100 km², pēc platības tā ir otra lielākā Latvijas pilsēta aiz Rīgas. Jūrmalu no divām pusēm ieskauj ūdens - Lielupe un 24 kilometru garais Rīgas jūras līcis.

Pēc jaunākajiem datiem, iedzīvotāju skaits Jūrmalā ir 57 145 (01.01.2019., Pilonības un migrācijas lietu pārvaldes dati). Iespējams, tieši jūras un dabas klātesamība, kā arī, sakoptā vide ir tā, kas cilvēkus vilināt vilina uz Jūrmalu. Tomēr, Jomas iela un ekskluzīvās villas ap pilsētas centru ir tikai maza daļiņa no Jūrmalas.

Kā liecina Jūrmalas domes apkopotā informācija, 1920.gadā apdzīvotās vietas Buļļus (Lielupi), Bilderliņus (Buldurus), Edinburgu I un II (Dzintarus), Majorus, Vecdubultus un Jaundubultus, Karlsbādi (Mellužus), Asarus un Valtermuižu apvienoja Rīgas Jūrmalas pilsētā. 1946. gadā Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas pilsētas sastāvā kā Jūrmalu rajonu, kam 1949. gadā pievienoja arī Priedaini. Apvienojot Jūrmalas rajonu, Ķemeru un Slokas pilsētas, 1959. gada 11. novembrī izveidoja kūrortpilsētu Jūrmalu.

Jūrmala var lepoties ar kuplu skaitu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu. Pilsētā veiksmīgi līdzās pastāv pagājušā gadsimta sākumā celtās koka ēkas ar mūsdienīgo arhitektūru. Kā liels plus jebkurai sabiedriskajai un dzīvojamai ēkai ir Jūrmalas attīstītā infrastruktūra un labiekārtota vide.

Pēdējā laikā Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgu veiksmīgi papildinājuši arī jaunie projekti, kas, cienot vēsturiskās vērtības un tā laika arhitektūras/ dizaina tendences, cienīgi stāv līdzās senākajiem namiem un veiksmīgi iekļaujas to ansamblī.

Paslēpt

  • 100 km2 Platība
  • 57385 Iedzīvotāju skaits
  • 14 Pirmsskolas izglītības iestādes
  • 25 Dažādas izglītības iestādes
  • 3 Augstākās izglītības iestādes
  • 10 Ārstniecības iestādes
  • 8 Bibliotēkas
  • 63 Sporta būves
  • 3 Kultūras iestādes
 

Ziņas

Citas apkaimes

Izmantotie resursi

www.saliena.eu, lv.wikipedia.org, www.apkaimes.lv, www.citariga.lv, www.jaunateika.lv, www.irpirkums.lv, www.riga.lv, www.marupe.lv, www.bisumuiza.lv, www.kekava.lv, www.balozipilseta.lv, www.la.lv/apskaties-kadu-parbuvi-plano-balozu-vidusskola-kekavas-novada, www.kekavasnovads.lv, www.liveriga.com/lv/9173-jurmala, www.visitjurmala.lv, www.jurmala.lv, www.jpd.gov.lv, www.rigassalas.lv, www.rdpad.lv, www.rtu.lv; “Rīgas arhitektūra: stili, ēkas, interjeri XXI gadsimtā”, izdevniecība “Jumava”, 2000.gads, autori: Anita Antenišķe, Vita Banga, Jānis Krastiņš u.c.; Rīgas arhitektūra”, Jānis Lejnieks, izdevniecība “Avots”, 1989.gads; www.stopini.lv; www.bonava.lv; “Rīga, pilsēta un arhitektūra 2006.-2009”, “Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments”, 2009.gads; Rcb.lv; “Rīgas Latgales priekšpilsēta pirms 100 gadiem”, Andris Caune, Rīga, 2013.gads; “Rīgas arhitektūra”, Jānis Lejnieks, Rīga “Avots” 1989.gads; Raidījums “Adreses” ar Māru Upmani – Holšteinu – meiteni no Maskačkas, Latvijas Televīzija, 2017.gada 6.raidījums; www.lsm.lv publikācija “Maskvas forštate atdzimst! Lēni gan”; www.jauns.lv publikācija “Maskavas forštate: Vai tiešām tik bīstams rajons?”; “Rīgas arhitektūra”, Jānis Lejnieks, Rīga “Avots” 1989.gads.; www.merks.lv; “Rīgas arhitektūra. Stils, ēkas, interjeri XXI gadsimtā”, apgāds “Jumava” Autori: Anita Antenišķe, Vita Banga, Jānis Krastiņš u.c. 2000.gads.; Žurnāla “Rīgas laiks” publikācijas elekotroniskā versija, 2000.gads

Karte

Meklē izcilu īpašumu?

Lūdzu aizpildiet obligāto lauku!

Pieprasījums ir nosūtīts

Mēs esam nosūtījuši Tavu pieprasījumu jaunā projekta pārdošanas komandai.

Karte