Pēdējos gados jautājums par mājokli daudziem latviešiem ir kļuvis sarežģītāks. Dzīvokļu cenas, īpaši jaunajos projektos, ir augstas, kvalitatīva piedāvājuma joprojām ir maz, un pēc procentu likmju svārstībām daļa pircēju rīkojas piesardzīgi.

Tāpēc arvien biežāk uzpeld alternatīva, par kuru agrāk galvenokārt domāja tie, kam jau pieder zeme. Proti, nevis pirkt gatavu dzīvokli, bet uzbūvēt savu privātmāju. Bieži vien izšķirošais arguments šādā lēmumā nav dzīvesveids, bet gluži vienkārši - rēķins.
Neskatoties uz cenām, pieprasījums mājokļu tirgū saglabājas aktīvs. 2025. gadā Rīgas reģiona jauno dzīvokļu tirgū tika noslēgti vairāk nekā 2100 darījumi par kopējo summu virs 310 miljoniem eiro.
Tas apliecina, ka mājokļu iegāde joprojām ir viena no būtiskākajām investīcijām Latvijas mājsaimniecībām. Taču līdz ar cenu kāpumu ir mainījusies pircēju pieeja. Arvien vairāk cilvēku līdzās dzīvokļa iegādei izvērtē savas privātmājas būvniecību.
Latvijā jau gadiem ir vērojama viena un tā pati problēma - kvalitatīvu jauno projektu mājokļu piedāvājums ir krietni mazāks nekā kaimiņos Igaunijā un Lietuvā, kas palīdz uzturēt augstas cenas jauno dzīvokļu segmentā.
Proti, Rīgā jauna projekta kvadrātmetrs nereti maksā ievērojami vairāk nekā sērijveida dzīvoklis "vecajā" projektā.
Tieši šī cenu starpība ir tā, kas liek pircējiem sākt rēķināt. Ja salīdzina cenu par kvadrātmetru, privātmājas būvniecība daudzos gadījumos vairs nav dārgāka par jauna dzīvokļa iegādi - it īpaši ārpus Rīgas centra, kur zeme ir lētāka.
Atšķirība ir tā, ka par līdzīgu kvadrātmetra cenu cilvēks var iegūt ne tikai dzīvojamo platību, bet arī savu zemi, lielāku privātumu un potenciāli zemākas uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā.
Tas gan nenozīmē, ka būvēšana automātiski ir lētāka.Kopējā summa bieži sanāk lielāka, jo klāt nāk zemes iegāde un laiks. Taču, vērtējot cenu attiecībā pret iegūto dzīves telpu un funkcionalitāti, privātmāja šodien ir konkurētspējīgs variants, nevis luksusa izvēle.
Lielā mērā tieši koka karkasa māju popularitāte ir padarījusi privātmājas būvniecību sasniedzamāku vidusmēra ģimenei. Salīdzinājumā ar tradicionālo mūra vai bloku celtniecību, koka karkasa mājas tiek uzbūvētas ievērojami ātrāk. Turklāt liela daļa konstrukciju tiek izgatavotas rūpnīcā, kas samazina laikapstākļu un citu neparedzētu faktoru ietekmi uz projektu.
Būvniecības temps mūsdienās ir svarīgs ne tikai ērtību dēļ. Bet, jo ilgāk ievelkas būvdarbi, jo lielāks risks saskarties ar izmaksu pieaugumu, tostarp ilgāk uzkrājas procentu maksājumi par būvniecības kredītu.
Tā nav tikai teorija. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2025. gada septembrī būvniecības izmaksas gada laikā pieauga par 2,1%, bet būvstrādnieku darba samaksa - par 5,3%. Jo ilgāk ievelkas projekts, jo vairāk tāme neatbilst realitātei.
ZOGAL House dizainere un arhitektūras nodaļas vadītāja Tatjana Morozova norāda, ka mājokļa izvēlē arvien lielāka nozīme ir ne tikai kvadrātmetra cenai, bet arī tam, cik efektīvi šie kvadrātmetri kalpo ģimenes ikdienas vajadzībām.
Viņasprāt, privātmāja nav tikai lielāka platība - tā ir iespēja jau projektēšanas sākumā pielāgot plānojumu konkrētas ģimenes dzīves ritmam, tostarp darba paradumiem, bērnu vajadzībām, uzglabāšanai un dabiskajam apgaismojumam.
Strādājot ar koka karkasa un modulāro māju projektiem, Morozova novērojusi, ka klienti arvien biežāk vērtē kopējo ieguvumu. Svarīgi kļūst tādi faktori kā dzīves kvalitāte, privātums, energoefektivitāte un nākotnes uzturēšanas izmaksas.
Savukārt pēc mājas nodošanas ekspluatācijā liela nozīme ir energoefektivitātei. Mūsdienīgas koka karkasa mājas bieži patērē mazāk enerģijas apkurei, kas ilgtermiņā nozīmē zemākus ikmēneša komunālos maksājumus salīdzinājumā ar vecāka fonda dzīvokļiem un mājām.
Aplūkosim divus orientējošus piemērus. Skaitļi ir ilustratīvi un var atšķirties atkarībā no atrašanās vietas, projekta un apdares līmeņa.
| Variants | Platība | Aptuvenās izmaksas |
| 2 istabu dzīvoklis Rīgā jaunajā projektā | 50 m² | 130 000-150 000 € |
| Koka karkasa māja Pierīgā | 95 m² | 140 000-170 000 € (ieskaitot būvniecību un zemesgabalu) |
No finanšu viedokļa, māja bieži vien būs dārgāka, taču, paskatoties uz iegūto platību, situācija kļūst citāda. Par aptuveni 10-15% lielāku budžetu ģimene var iegūt gandrīz divreiz lielāku dzīvojamo platību, divreiz vairāk vietas, savu pagalmu un privātumu.
Ja aprēķina izmaksas uz vienu kvadrātmetru, starpība daudzos gadījumos vairs nav tik liela. Tādēļ arvien vairāk ģimeņu nesalīdzina tikai gala cenu, bet, ko par konkrēto budžetu iespējams iegūt.
Kā atzīst nekustamo īpašumu konsultanti, mājas izvēle bieži vien nav stāsts par vēlmi dzīvot ārpus pilsētas. Daudziem tas ir aprēķins, cik daudz dzīves telpas iespējams iegūt par konkrētu budžetu.
Ja dzīvokļa iegādei lielākā daļa ņem klasisku hipotekāro kredītu, tad mājas būvniecībai finansējums darbojas mazliet citādi, un to ir svarīgi saprast jau pašā sākumā.
Pirmkārt, būvniecības kredīts parasti tiek izmaksāts pa daļām - atbilstoši būvniecības posmiem, nevis izmaksājot visu summu uzreiz. Tas nozīmē, ka aizdevuma procentus sākotnēji maksā tikai par izmaksāto daļu, taču līdz ar to, ir svarīgi, lai būvniecība neieilgtu.
Otrkārt, bankai ir vajadzīgs vairāk nekā tikai īpašuma novērtējums. Nepieciešams būvprojekts, izmaksu tāme un būvatļauja, un kā nodrošinājums sākotnēji kalpo zeme un topošā ēka. Pirmā iemaksa un kredītspējas prasības šādos gadījumos var atšķirties no dzīvokļa pirkuma. Daļai pircēju, īpaši pirmā mājokļa gadījumā, noder arī valsts atbalsta programmas, piemēram, ALTUM galvojums.
Tieši tāpēc piedāvājumi šeit atšķiras vairāk nekā varētu šķist - gan likmes, gan nosacījumi par izmaksu pa posmiem, gan prasības dokumentācijai. Pirms izšķirties par kādu banku, ir vērts salīdzināt vairākus piedāvājumus, piemēram, eLīzings lai redzētu, kā atšķiras kopējās izmaksas visā kredīta periodā.
Pirms izvēlēties būvniecību, ir godīgi novērtēt dažas lietas, kuras dzīvokļa pircējam nav jārisina.
Zeme un tās atrašanās vieta noteiks ne tikai komfortu, bet arī mājas vērtību nākotnē - laba lokācija ir tikpat svarīga kā pašai būvei.
Laiks un iesaiste arī ir reāla cena - būvniecība prasa lēmumus, kontroli un pacietību vairāku mēnešu garumā. Un budžetā vienmēr ir vērts ieplānot rezervi neparedzētiem izdevumiem, jo tādi būvniecībā gandrīz vienmēr rodas.
To uzsver arī Tatjana Morozova no ZOGAL House, norādot, ka lēmumu nevajadzētu pieņemt tikai pēc skaistas vizualizācijas vai zemākās cenas. Mājas vērtību ilgtermiņā nosaka plānojuma loģika, energoefektivitāte, būvniecības kvalitāte un tas, cik labi projekts atbilst konkrētajai vietai un cilvēku ikdienai.
Ja šie faktori cilvēku neatbaida, privātmāja - un jo īpaši koka karkasa māja - šodien ir pilnīgi reāla un finansiāli pamatota alternatīva dzīvokļa iegādei.
Daudzām ģimenēm izvēle starp dzīvokli un privātmāju vairs nav stāsts par dzīvesveidu. Tas ir aprēķins par to, ko iespējams iegūt par konkrētu budžetu. Tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izvērtē abus scenārijus.
Neatkarīgi no tā, vai izvēle ir par labu dzīvoklim vai mājai, galvenais princips paliek nemainīgs. Ikmēneša kredīta maksājumam nevajadzētu pārsniegt aptuveni 40% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, bet no personīgo finanšu drošības viedokļa veselīgāka robeža ir ap 30%.
Tieši tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas ir vērts izrēķināt ne tikai mājokļa cenu, bet arī finansējuma izmaksas ilgtermiņā. Nereti tieši tur veidojas lielākā atšķirība starp šķietami līdzīgiem piedāvājumiem. Salīdzināt vairāku aizdevēju piedāvājumus iespējams eLīzings mājaslapā.