Mežaparks: vispievilcīgākā apkaime vēsturisko tradīciju cienītājiem un modernā dzīvesveida piekritējiem

Pirms vairāk nekā 100 gadiem pēc Eiropas dārzu pilsētas parauga veidotais Mežaparks mūsdienās kļuvis par vienu no izcilākajām vietām dzīves vides kvalitātes ziņā un par vispieprasītāko vietu dzīvošanai Rīgā, piesaistot iedzīvotājus gan ar savu vēsturisko auru, zaļo vidi, gan arī ar mierīgo atmosfēru un tuvumu pilsētas centram. Nu arī modernāka dzīvesveida un mūsdienīgu mājokļu cienītājiem ir iespējas izvēlēties īpašumu šajā apkaimē, jo veco Mežaparku papildina jaunais - 31 ha platībā top “Mežaparka Rezidences“. Mežaparks allaž ir bijusi viena no izcilākajām vietām Rīgā dzīves vides kvalitātes ziņā, savukārt pērn veiktajā rīdzinieku aptaujā 27,9% respondentu par vispievilcīgāko apkaimi dzīvošanai Rīgā atzinuši tieši Mežaparku, norāda “Baltic Sotheby's International Realty“ pārdošanas konsultante Ingrīda Pīlādze.

Unikāla attīstības teritorija

Mežaparka apkaime atrodas nedaudz uz ziemeļaustrumiem no Rīgas centrālās daļas Ķīšezera krastā. Pa sauszemi tā robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm, bet pa ūdeni - ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā. Mežaparks ir viena no lielākajām apkaimēm Rīgā, tās kopējā platība (1182.1 ha) vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo apkaimes platības rādītāju pilsētā, un tajā pirms diviem gadiem fiksēti 4 457 iedzīvotāji.Tomēr, neskatoties uz ļoti plašo teritoriju, Mežaparka apkaime kopumā ir identificējama kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta Rīgas pilsētas teritorija.

Mežaparks ir ne tikai pievilcīga vieta rīdziniekiem, tā ir arī pilsētas atpazīšanas zīme ārvalstīs, līdzīgi kā teritorijas Jūrgordena (Djurgarden) Stokholmā un Prāters Vīnē.

Mežaparks ir unikāls būvmākslas un pilsētplānošanas piemineklis - pilsēta - dārzs ar semantiski piesātinātu ielu un publiskās telpas izveides vēsturi, unikālu privātmāju, izklaides un rekreācijas ēku arhitektūru. Savu oriģinalitāti Mežaparka villu rajons ieguva specifisko apbūves pamatprincipu, speciālo noteikumu un būvierobežojumu dēļ, kas regulēja ēku augstumu, lielumu, novietojumu, izmantošanas veidu, atsevišķu elementu risinājumus, neapbūvējamās teritorijas proporcijas lielumu u.c., rezultātā modelējot šo teritoriju kā vienotu pilsētbūvniecisku ansambli.Mūsdienās Mežaparks kļuvis par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli ar starp priedēm saceltām piemīlīgām savrupmājām. 

Vēl nesen eksperti ir norādījuši: ja plānojat ieguldīt līdzekļus nekustamajā īpašumā vai vēlaties dzīvot attīstītā apkaimē, tad tieši uz Mežaparku ir vērts vērst savus skatienus, jo tā ir viena no četrām mūsu galvaspilsētas apkaimēm, kura tuvāko septiņu gadu laikā piedzīvos strauju attīstību.
Ar senām tradīcijām un savu, īpašo auru

Ingrīda Pīlādze atgādina vēstures faktus, kā šī apkaime radusies.Muižiņas, līdzās zemnieku un zvejnieku mājām, kas ar savu produkciju apgādāja Rīgu, Ķīšezera apkārtnē parādījās jau 14.gs. un līdz 17.gs. tās bija rātskungu īpašums, vēlāk īpašnieku vai nomnieku vidū dominēja bagātie tirgotāji un citi ievērojami pilsoņi. 17.gs. šai teritorijā apmetās Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa karapulks, no kā, iespējams, cēlies Mežaparka sākotnējais nosaukums. Kā apbūvēta pilsētas daļa, sākotnējā nosaukumā

Ķeizarmežs (Keiserwald), tas sāka veidoties 19./20.gs. mijā, kļūstot par vienu no visagrāk īstenotiem dārzu pilsētas paraugiem Eiropā. Toreiz Rīgas Dome nolēma izdalīt palielu zemes gabalu pie Ķīšezera, kur vienu tā daļu tika plānots veidot kā atpūtas vietu rīdziniekiem, bet otru - nomāt villu un vasarnīcu būvniecībai.

I. Pīlādzeto nodēvē par savdabīgu 20. gadsimta sākuma eksperimentu - mēģinājumu pilsētai paredzētajā teritorijā veidot ar dabu un indivīda interesēm saskaņotu humānu mājokli. Jau tā pirmsākumos apkārtnes labiekārtošanas un īpašumu būvniecības noteikumi bija strikti - namus vajadzēja uzcelt noteiktā laikā, tāpat prasībās bija definēti attālumi starp mājām, gruntsgabalu izvietojums, ēku augstums un izskats (ārēji tām bija jāatgādina vasarnīcas), proporcija attiecībā pret zemes gabalu un vēl daudzi citi specifiski lielumi, lai jaunajā pilsētas teritorijā veidotos vienots, ieturēts ansamblis.

Paralēli notika arī paša rajona labiekārtošana - tika iezīmēta Zooloģiskā dārza teritorija, ieliktas sliedes tramvajam, uzbūvēta Rīgā pirmā šoseja (tagadējais Kokneses prospekts), kā arī izveidoti celiņi pastaigām un izjādēm, kas, starp citu, ir saglabājušies un tiek izmantoti vēl šobaltdien. Mežaparka apbūve noritēja visai strauji, 20.gadsimta 30.gados dzīvojamo māju skaitam sasniedzot jau aptuveni četrus simtus.

Mežaparka sabiedrību veidoja inteliģence - rakstnieki, dzejnieki, ārsti, mākslas un kultūras pārstāvji, arhitekti, rūpnieki un daudzi citi elites pārstāvji, kura mūža devums ir bijis ieguldījums tā laika Latvijas un sabiedrības attīstībā. Līdzīga tendence vērojama arī mūsdienās.Interesanti, ka Mežaparka apkaimi tikpat kā nenomāc PSRS smagais arhitektūras mantojums, ar ko lepoties var vien retais Rīgas rajons.

Otra šīs apkaimes unikalitāte ir tajā esošā zaļā zona.Mežaparks pamatoti tiek dēvēts par pilsētas zaļāko rajonu, jo dabas un apstādījumu teritorijas te aizņem ļoti lielu platību - 540,1 ha - tā ir teju puse no visas apkaimes teritorijas. Arī jaunajā Mežaparkā - “Mežaparka Rezidences“

īpaša vērība tiek piešķirta apzaļumošanai. Projekta ietveros tika sakopti esošie koki, izcirsti krūmi, iestādīti jauni augi. Piemēram, tika iestādītas vairāk nekā 2000 Mežaparkam tik raksturīgās, dažādu šķirņu priedes, kā arī kadiķi, lapegles, rozes u.c.: kopskaitā vairāk nekā 13 000 jaunu augu. 
Ar strauju attīstību nākotnē

Mežaparks ir iekļauts Rīgas pilsētplānošanas dokumentos  kā viena no četrām galvaspilsētas apkaimēm, kas tuvāko 7 gadu laikā piedzīvos strauju attīstību. Piemēram, Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam sadaļā “Prioritārās attīstības teritorijas Rīgas pilsētā“, Mežaparks raksturots kā Rīgai unikāla attīstības teritorija - tās kodols ir Mežaparks,Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, Ķeizarmeža sporta komplekss, Ķīšezera piekraste ar labiekārtotāmpeldvietām un peldlīdzekļu piestātnēm, Ozo golfa laukums un vēsturiskā Mežaparka apbūve,kā arī tiem piegulošās teritorijas.

Pilsēta definējusi šai apkaimē darāmo: Mežaparku intensīvi ekspluatē atbilstoši sezonālām iespējām, bet tā infrastruktūra kvantitatīvi un kvalitatīvi vairs neatbilst izmantošanas vajadzībām. Tādēļ tiešs pašvaldības uzdevums būs parka rekreatīvā, estētiskā un ekoloģiskā potenciāla pilnveidošana un tā pieejamības uzlabošana. Sadarbībā ar attīstītājiem būvējami un apsaimniekojami pakalpojumu objekti, ir jāuzlabo sabiedriskā transporta satiksme uz Mežaparku u.tml. Pašvaldība apzinās, ka Mežaparka rekonstrukcijas koncepcijā būtiski ir nesamazināt dabisko zaļās struktūras īpatsvaru, un atzīst, ka Mežaparka attīstībai izstrādājama īpaša investīciju mērķprogramma. Secināms, ka šī apkaime ir pašvaldības uzmanības lokā, un tajā sagaidāmie pilsētvides uzlabojumi būs liels ieguvums ne tikai šeit dzīvojošajiem, bet arī pārējiem, kas iecienījuši Mežaparku kā izcilu atpūtas vietu.

“Mežaparka Rezidences“: jauns, augstvērtīgs papildinājums 

Mežaparks - tas ir vairāk nekā 100 gadus sens un unikāls stāsts ar vidi un parkiem, piebilst “Baltic Sotheby's International Realty“ pārdošanas konsultante Ingrīda Pīlādze. Turklāt šim unikālajam stāstam top jauns turpinājums: mūsu galvaspilsētā lielākais investīciju un dzīvesvides attīstības projekts - “Mežaparka Rezidences“, kas veidojas ar lielu pietāti pret senā Mežaparka arhitektūras tradīcijām un organiski iekļausies vecajā Mežaparkā, papildinot to ar jaunu, saulainu un zaļu dzīvojamo rajonu 31 hektāra platībā.

“Lai saglabātu tradicionālo Mežaparka apbūves kultūru un tradīcijas, kas šo rajonu vēsturiski raksturo ar mazstāvu villu izbūvi, raksturīgo vieglumu un atvērtību pret ārtelpu, “Mežaparka Rezidencēs“ dabīgi tiek turpinātas vēsturiskās apbūves tradīcijas, tās gaumīgi papildinot ar  modernu infrastruktūru un ilgtspējīgu un mūsdienīgu arhitektūru. Tā būs droša un sakārtota vide, vienlaikus nezaudējot Mežaparkam tik raksturīgo zaļo vidi un noslēgtību no intensīvās pilsētas dzīves,“  projektu raksturo I. Pīlādze. 

“Mežaparka Rezidences“ izvietojušās pie Kokneses prospekta, starp Ķīšezera ielu un Gustava Zemgala gatvi un te vairāk nekā 200 ģimenēm būs pieejamas izsmalcinātas villas, dvīņu villas, rindu mājas un mazstāvu ēkas ar premium klases apartamentiem, kā arī biroju ēka. Privātai apbūvei, kas ir saskaņota ar kompleksa kopējo koncepciju, pieejami 49 zemesgabali (platības sākot no 1200 m²). Šī projekta tapšanā ir iesaistīti pieredzes bagāti arhitekti no Latvijas un ārvalstīm:kopējās koncepcijas autors ir arhitekts Andris Kronbergs, savukārt ēku projektus ir radījis Reinis Liepiņš, Gatis Didrihsons, Diāna Zalāne, Atis Caune, Vladimirs Arsene.

Būs tikpat pieprasīta vieta dzīvei

“Baltic Sotheby's International Realty“ pārdošanas konsultante Ingrīda Pīlādze atzīst, kaMežaparkam ir savs īpašais šarms, kam līdzvērtīgu pilsētā neatrast. “Šī īpašā aura un apkaimes prestižs saista daudzu potenciālo īpašumu pircēju uzmanību, taču dažādo noteikumu, kā arī ierobežotā piedāvājuma dēļ ne visiem gribētājiem izdodas piepildīt sapni par dzīvošanu šajā vēsturiskajā rajonā. Piemēram, brīvu apbūves zemju segmentā piedāvājuma tikpat kā nav. Pat ja kāds neapbūvēts zemes gabals vēl ir pieejams, jaunajam īpašniekam ir jāraugās, kādā statusā tas ir, cik blīvi apaudzis ar priedēm un citiem kokiem, vai iecerētā ēka konceptuāli iekļausies kopējā ainā, kā arī stingri jāievēro visi apbūves noteikumi. Mežaparkā allaž augsts pieprasījums turējies pēc renovējamām mājām, kurās ir jaušama vēstures elpa, un ir klienti, kuriem patīk šādi īpašumi, kurus var atjaunot un izveidot atbilstošus savām dzīves kvalitātes prasībām,“ saka speciāliste.

Viņa atzīst, ka šajā vietā nekustamo īpašumu cenas, lai gan pēdējā laikā ir mazliet samazinājušās, tomēr joprojām esot augstākas nekā, piemēram, citā premium segmenta pircēju iecienītajā Jūrmalā. Vidējā cena neremontētai mājai Mežaparkā savārtās ap pusmiljonu eiro, un īpašuma kopējā cena būs atkarīga arī no pieejamās zemes platības un kopējā mājas stāvokļa. Tomēr miljons eiro cenu līdz šim neviens nams Mežaparkā neesot pārsniedzis, zina teikt I. Pīlādze.

Savukārt jau gatavu dzīvošanai māju piedāvājums Mežaparkā iedalāms divās grupās: tiek pārdotas mājas, kuras piedzīvojušas atjaunošanu 90.gados vai ap 2000. gadu, kad vai nu tika iegādāti vai atgūti vēsturiskie īpašumi - vietējas vai valsts nozīmes vēstures pieminekļi. Otra grupa - mājas, kas ir nesen uzceltas, ar mūsdienīgāku dizainu un no modernākiem materiāliem. Otro piedāvājumu lieliski papildinās “Mežaparka Rezidences“ projekts, piebilst I. Pīlādze.

“Šis projekts Mežaparkā ieņem nozīmīgu vietu. Tas ir pavisam jauns, kvalitatīvs piedāvājums - jauns rajons ar sakārtotu infrastruktūru, moderniem mājokļiem, kas, manuprāt, tieši nekonkurē ar t.s. veco Mežaparku. Tas paplašina mājokļu izvēles iespējas Mežaparkā, jo vecajāMežaparkā trūka jaunu, mūsdienīgu ēku, jo ne visi klienti vēlas dzīvot  vēsturiskās ēkās (pirms tam ilgu laiku pavadot tās renovējot). Noteikti būs pieprasījums pēc dzīvokļiem, rindu mājām. Esmu dzirdējusi, ka senie apkaimes iemītnieki, kuri jau ir cilvēki cienījamā vecumā, labprāt lielās villas pārdotu un pārvāktos turpat līdzās, bet mazākas platības mājokļos. Arī pieprasījums no jaunajām ģimenēm, kas lūkojas pēc īpašumiem, kuru cena nepārsniedz pusmiljonu eiro, noteikti būs. Ņemot vērā, ka Mežparkā Sudrabu Edžus ielā plānots būvēt jaunu sākumskolu un bērnudārzu, kā arī ir zināmi pašvaldības plāni par apkārtējās vides attīstību, t.sk. par Mežaparka estrādes atjaunotni, tas sekmēs pieprasījuma noturību, jo ikvienam patīk dzīvot tādā vidē, kas ir sakārtota, draudzīga. Līdzās esošā plašā zaļā zona, ezers, parks ar daudzām aktīvas un laiskākas atpūtas iespējām, kā arī ērta nokļūšana Rīgas centrā nepilnu 15 minūšu laikā, arī turpmāk ļaus saukt Mežaparku par pieprasītu vietu dzīvošanai Rīgā,“ domā I. Pīlādze.

Linked objects

Jaunā Mežaparka iela, Mežaparks,

Rīga

• 61.25 m²
• 2
• 1/3

• Ad is not active

Jaunā Mežaparka iela, Mežaparks,

Rīga

• 110.41 m²
• 3
• 1/3

• Ad is not active