Viedoklis: Kas notiek Rīgas komercīpašumu tirgū?

Pagājuši nu jau divi mēneši, kopš valstī ir atcelta ārkārtējā situācija, kas bija noteikta saistībā ar  vīrusa Covid-19 izplatību pasaulē, un šobrīd valstu ekonomikas, tajā skaitā Latvijas, cenšas atkopties no tās radītajām sekām. Daudzi man jautā, kā tas ir ietekmējis komercīpašumu tirgu Latvijā, un to, vai ir gaidāmas izmaiņas komercīpašumu pārdošanas cenās. Daudzus interesē, kā attīstīsies komerctelpu nomas tirgus tuvākajā nākotnē, jo galvaspilsētas ielās ir redzami daudzi tukši skatlogi tirdzniecības un pakalpojumu telpām, kuras iepriekš bija ļoti pieprasītas un bez nomnieka ilgi nestāvēja. Pieaudzis ir arī vakanto biroja telpu piedāvājums tirgū, kas saskaņā ar “Colliers International“ sagatavoto nekustamo īpašumu tirgus pārskatu 2020. gada 2. ceturksnim šobrīd pārsniedz 100 000 kvadrātmetrus.Šobrīd novērojam, ka Covid-19 radītie ierobežojumi komercīpašumu cenas nav būtiski ietekmējuši, jo īpašnieki, neredzot iespēju īpašumu pārdot par sev vēlamo cenu, atliek pārdošanu uz vēlāku laiku. Lielāku ietekmi uz komercīpašumu tirgu var atstāt jaunā kadastrālo vērtību aprēķina metodika, kuru izstrādājusi Tieslietu ministrija kopā ar Valsts zemes dienestu. Jau šobrīd Valsts zemes dienesta mājas lapā www.kadastrs.lv ir iespējams uzzināt prognozēto kadastrālo vērtību, kas daudziem īpašumiem ir būtiski pieaugusi, bet vairākiem pat četrkāršojusies. Ja tiks ieviesta šī aprēķina metodika, tad, pieaugot īpašumu kadastrālām vērtībām, būtiski pieaugs arī nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, kas var likt īpašniekiem ātrāk izlemt par īpašumu pārdošanu, bet attīstītājiem un investoriem tas būs aprēķinos iekļaujams papildu maksājums, kas var ietekmēt lēmumu par investīciju novirzīšanu uz citām valstīm, kur nodokļu politika ir labvēlīgāka. Ņemot vērā, ka šīs prognozētās kadastrālās vērtības jau ir radījušas lielu protestu iedzīvotāju, uzņēmēju, nozares profesionāļu un investoru vidū,  domāju, ka valdībai būtu jāizvērtē visi riski, kas saistīti ar šo aprēķinu metodiku un to, kā tas var ietekmēt investīciju piesaisti valstī un esošo investoru aiziešanu no Latvijas valsts. Līdz ar to ceru, ka šobrīd izstrādātā kadastrālās vērtības aprēķina metodika netiks ieviesta, bet tiks izveidota, ņemot vērā tautas, uzņēmēju un nozares profesionāļu viedokļus.  

Kas attiecas uz komercīpašumu nomas tirgu, tad šeit vīruss ir atstājis lielāku ietekmi. Laikā, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, tirdzniecības un pakalpojumu telpas bija mazāk apmeklētas, kā arī tika ieviesti ierobežojumi apmeklētāju skaita ziņā, kas ietekmēja uzņēmumu ienākumus. Pirmajā laikā īpašnieki nāca pretī uzņēmumiem ar visvairāk skarto uzņēmējdarbību un piešķīra nomas maksas atlaides, bet, beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, telpu īpašnieki norādīja, ka vēlas atgriezties pie līgumos noteiktās nomas maksas. Daudziem uzņēmumiem tas bija pārāk liels finansiālais slogs, jo to ienākumi vēl nebija atgriezušies pirmspandēmijas līmenī. Šobrīd ir novērojams, ka daudzas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanai paredzētās telpas ir atbrīvojušās, bet tas varētu būt īslaicīgi, jo par brīvajām telpām interesi izrāda uzņēmumi, kuri saskata iespēju mainīt esošas telpas uz telpām ar labāku novietojumu un gājēju plūsmu. Runājot par biroja telpu nomu, šajā segmentā ir redzams būtisks vakanto platību pieaugums, kas tik drīz neaizpildīsies, jo liela daļa no uzņēmumiem ārkārtas situācijas laikā saviem darbiniekiem ieviesa attālinātas darba iespējas un, vēloties ietaupīt uzņēmuma līdzekļus, atteicās no lielu un plašu biroja telpu uzturēšanas. 

Tajā pat laikā vairāki attīstītāji paziņoja par jaunu biroju centru būvniecību, kuru nodošana ekspluatācijā tiek plānota uz 2021. un 2022. gadu. Šobrīd ir zināms par ieguldījumu fonda “Capitalica“ plānoto biroju kompleksa “Verde“ būvniecības uzsākšanu, kā arī par gaidāmo “Preses nama“ demontāžu, lai tā vietā celtu mūsdienīgu darījumu centru. Uzņēmums “Vastint“ plāno biroju kompleksa “Business Garden Riga“ otrās un trešās kārtas būvniecību, kā arī ir vairāki attīstītāji, kas plāno uzsākt savulaik iegādāto novecojušo biroju ēku renovāciju. Pēc šo projektu pabeigšanas kopējā iznomājamo biroju telpu platība galvaspilsētā pieaugs vēl par 100 000 kvadrātmetriem, kas liek aizdomāties par to, kā tas ietekmēs biroju telpu nomas tirgu un nomas cenas, kā arī par to, vai pieprasījums pēc biroja telpām būs pietiekami liels, lai aizpildītu šīs brīvās platības. Manuprāt, attīstītāji šobrīd varētu vairāk domāt par dzīvojamā fonda attīstību un plānoto biroja ēku būvniecību atlikt līdz brīdim, kad tirgū parādīsies lielāks pieprasījums. Uzskatu, ka pieprasījums pēc biroju telpām pieaugs, jo attālinātam darbam ir mazāka produktivitāte un darba pienākumus ir grūtāk veikt, ja nav telpu, kas piemērotas darba apstākļiem. Šī ir problēma lielākai daļai no uzņēmumu darbiniekiem. Pieprasījuma pieaugums notiks tikai pēc tam, kad būs lielāka skaidrība par vīrusa Covid-19 ierobežošanu vai kad tiks izgudrota vakcīna.