
Edinburgh Apartments&Lofts ir jauns apartamentu projekts, kas šobrīd top Dzintaros, atpūtnieku iemīļotajā Jūrmalā. Projekts ir izcelšanas vērts, jo tas dod cerības lauzt mītus par Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgu, kā lielākajai sabiedrības daļai nepieejamu, dārgu un nepiemērotu dzīvesvietu, kur īpašumu cenas sākas teju no pusmiljona un savrupnamu fasādes drīzāk kalpo par ieganstu nelielai ekskursijai pa pilsētu, apbrīnā noelšoties par to pompozitāti, kas laika gaitā ietērpusi šarmanto kūrortpilsētu.
Edinburgh Apartments&Lofts attīstības
plāni sevī ietver vairākas ļoti būtiskas idejas, kas tam piešķir
nozīmīgu pievienoto vērtību un unikalitāti. Viena no tām – pasaulē
šobrīd aktuālāzero waste filozofija, kas būvniecības nozarē
nozīmē domāt par to, kā ne tikai nojaukt un uzbūvēt jaunu, bet arī dot
iespēju mantojuma saglabāšanai un kvalitatīvai atjaunošanai. Tāpat
pievērst uzmanību, ka arī kūrortpilsētas mājokļu tirgum ir jābūt
cilvēciskam, pieejamam un pietiekami racionālam, lai radītu
iespēju un vēlēšanos te dzīvot ne tikai vasaras sezonā – vasarnīcas
tipa mājokļos, bet arī ikdienā, mūsdienu prasībām atbilstošos
apartamentos, par plašākam sabiedrības lokam pieņemamām izmaksām.
Apartamentu ēka ir nodota ekspluatācijā šī gada janvārī un šobrīd ir uzsākta loftu iepriekšpārdošana.
Edinburgh Apartments&Lofts īpašais stāsts sākās ar starptautiski atzītās arhitektes Zanes Teteres - Šulces un viņas vadītā biroja “OpenAD“ jā vārdu šim projektam, kas kļuva par tā veiksmes stāsta pamatu un starta punktu. Talantīgajai arhitektei jautājām par projekta ideju un filozofiju, attīstības gaitu un to, kāpēc tas ir tieši tāds, kāds tas ir.
City24: Zinām, ka Jūs rūpīgi izvērtējat ikvienu sadarbības piedāvājumu. Brīdī, kad Edinburgh Apartments&Lofts attīstītāji Jūs uzrunāja sadarbībai, kāpēc šim projektam devāt zaļo gaismu?
Zane Tetere - Šulce:
Manuprāt, tēma - revitalizācija un padomju
mantojums joprojām ir
ļoti aktuāla, kas vēl nesen spilgti izpaudās viedokļos par akustiskās
koncertzāles projekta īstenošanu Elizabetes ielā, šīs ēkas nojaukšanu
vai saglabāšanu. Šis jautājums mums bija interesants arī Edinburgh
Apartments&Lofts kontekstā, jo mēs jau sākotnēji šīm ēkām redzējām
potenciālu un bija diezgan skaidrs, kāds varētu būt tieši šī projekta
virsmērķis. Proti, es noteikti aizstāvu to ideju jeb pārliecību, ka
nav teikts, ka mums visu laiku ir jāturpina būvēt kaut kas jauns, un
obligāti jānojauc viss vecais. Ja uz šo jautājumu paskatāmies plašākā
un globālā mērogā, te iezīmējas jautājumi, par kuriem visiem
arhitektiem kaut kādā brīdī būtu jāpadomā. Piemēram, ko mēs darām ar
būvgružiem, vai domājam par resursu taupīšanu, atbildīgu dzīvesveidu,
ka mēs nenojaucam un nepiesārņojam, bet revitalizējam, dodam otro
elpu, izmantojam to materiālu, kas mums jau ir. Manuprāt, šī ir
tā virsvērtība šim projektam.
Iespējams, ir
reizes, kad atjaunot ir pat izaicinošāk, nekā būvēt ko pilnīgi jaunu?
Man, labā nozīmē, šķita ļoti izaicinošs uzdevums liela apjoma silikāta ķieģeļu būvi padarīt dzīvojamu, padarīt to cilvēkam tīkamu un saprotamu, strādāt ar šo apjomu, nevis nojaukt un uzbūvēt ko pilnīgi citu. Es pat lepojos ar šo projektu tieši no šī aspekta, ka mēs esam rīkojušies sociāli atbildīgi. Protams, ir gadījumi, kad ēkas ir teju katastrofāli sliktā stāvoklī, kā, piemēram, Preses Nama gadījumā, kas mūsu acu priekšā tiek nojaukts. No arhitektūras viedokļa tas ir ārkārtīgi glīts visās savās proporcijās un pārstāv spilgtu modernisma laiku, bet citu iespēju šeit īsti nav. Par Edinburgh Apartments&Lofts stāsts ir pavisam cits. Te rekonstrukcija noteikti bija iespējama, tādā pozitīvā un optimistiskā veidā mēs uz to arī skatījāmies. Manuprāt, tieši tāpēc projekts ir izdevies tik interesants.
Strādājot pie projekta izstrādes, kādas emocijas velējāties radīt potenciālajiem iedzīvotājiem, veidojot ēku arī kā Jūrmalas arhitektūras sastāvdaļu?
Jūrmalas arhitektūra šobrīd ir
ļoti, ļoti dažāda. Var pat teikt, ka tas viens standartizētais fokuss
ir izplūdis, te sadzīvo gan senās koka mājas, gan stiklotas
augstceltnes. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka Edinburgh
Apartments&Lofts projekts šeit ļoti labi ierakstās ar savu vēsturisko stāstu un kādreizējo funkciju kā sanatorijai,
atpūtas un atjaunošanās vietai, gan arhitektūras ziņā – ar koka apdari
un koka mežģīnēm. Kas ļoti svarīgi, šis projekts aizpilda to
laika gaitā izveidojušos plaisu, ka Jūrmala ir nepieejama dabiskai,
vienkāršai un nepārspīlētai dzīvošanas iespējai. Gribētu
teikt, ka ar šo projektu Jūrmalā atgriežas cilvēciskums
- sajūta, ka Jūrmala ir piemērota mums
visiem. Te jāuzsver arī tas kopējais stāsts, ka pēdējā laikā
Jūrmala bijusi atdota
cilvēkiem ar ļoti augstu maksātspēju, tiek būvēti arvien dārgāki un
šikāki savrupnami, un tad
pat pārtikušam vidusmēram vairs nav, kur būt. Šis projekts ir labs
sākums tam, kā Jūrmalu atgriezt pie cilvēkiem, kas var atļauties sev
apartamentu un justies Jūrmalai piederīgi – lietot jūru, teritoriju un
visu citu, ko Jūrmala piedāvā.
Projekta viena no
spilgtākajām iezīmēm ir koka apdare un mežģīņveida raksti balkonos –
kāpēc izvēlējāties šādu risinājumu?
Ņemot vērā ēkas griestu augstumu un oriģinālos projekta risinājumus, mērķis bija radīt šo vidi tādu cozy, mīlīgu, patīkamu, fasādē liekot tradicionālo Jūrmalas materiālu – koku. Svarīgs uzdevums bija arī mazākajiem apartamentiem iedot ārtelpu. Man ļoti patīk tas rotaļīgais veids, kā mēs vizuāli šos balkonus radījām. Izveidojām jaunu konstruktīvo sistēmu – balkonus uz kājām, izvietojām tos dažādos attālumos no fasādes, iekļaujot risinājumus ar dažādu tipu modernizētām margām, kā arī izmantojot krāsu, kā izteiksmes līdzekli, kas raksturīga Jūrmalas arhitektūrai, radot atbilstošu kopējo atmosfēru. Otrā ēkas daļā, bijušajās sanatorijas kluba telpās, apartamenti jau kļūst stipri lielāki, ir ar augstākiem griestiem un plašākām terasēm, bet fasādē saglabājas tas pats – rotaļīgās margas un koka apdare, asociējot to ar seno Jūrmalas koka vasarnīcu un verandu stilistiku.
Šis cenu ziņā ir salīdzinoši pieejams projekts Jūrmalā, kas ir ļoti pozitīva tendence. Ar kādām sajūtām veidojāt tā interjeru? Esat teikusi, ka instrumenti profesionāļa rokās var būt jebkādi.
Tas ir mīts, ka kvalitatīvam
un interesantam interjeram noteikti jābūt dārgam un ekskluzīvam.
Nestandarta situācijās vislabāk var redzēt arhitekta meistarību, jo
instrumenti, ar ko strādāt, patiešām var būt dažādi. Ja mēs
strādājam ar luksus segmentu, tur likti lietā pavisam citi
risinājumi, lai panāktu vienu efektu. Savukārt šeit jāskatās citā
virzienā, bet ne sliktākā. Demo apartaments mums ir izdevies
ārkārtīgi patīkams, kas tieši iemieso šo skandināvu hygee/
cozy stilu. Es nekautrēšos teikt, ka mēs ļoti daudz izmantojām
arī IKEA lietas, kuras pareizi izvēloties un sakombinējot, ir
ļoti noderīgas un lieliski strādā! Demo apartamentā
uzturoties, sajūta ir ļoti patīkama un atkal jau jāuzsver balkoni un
pirmā stāva terases, kas noteikti iedod šo papildu telpas sajūtu un
pievienoto vērtību.
Pēc projekta
nosaukuma noprotams, ka tiek piedāvātas divu veidu mājokļu izvēles –
daļa no tiem ir ar augstākiem griestiem un rada lofta sajūtu. Kādi ir šie mājokļi?
Edinburgh Apartments&Lofts gadījumā mēs varam runāt par telpām, kas vēsturiski bijušas paredzētas citām funkcijām, tāpēc tās patiešām asociatīvi rada šo patīkami neparasto loft telpas sajūtu. Šajā projektā šī sajūta atspoguļojas ne tikai netipiski augstajos griestos, bet arī dzelzsbetona pārsegumos, ko necentāmies slēpt vai nosegt ar citiem materiāliem. Šiem īpašajiem apartamentiem ir savs, vēsturisks stāsts un vērtība. Divu vienādu loftu šeit nav – katram no tiem ir individuāls un atšķirīgs plānojums, lieliska un plaša terase, teicams izsauļojums un piekļuve zaļajai zonai un parkam.
Viens no spilgtākajiem
piemēriem ir projekta, kā mēs to nosaucām, tilta dzīvoklis,
kurš izvietots vēsturiskajā savienojumā starp abu ēku daļām. Mēs ņēmām
substanci, ko ēka piedāvāja un teorētiski neiespējamā vietā integrējām
mājokli. Tas ir lielisks piemērs, kā var apgūt un iedzīvināt telpu,
kurā sākotnēji dzīvojamā funkcija nemaz nav paredzēta.
Viena no projekta vērtībām ir arī
privāts, 14 000 m2 liels piemājas parks. Kā saredzat šīs teritorijas attīstību?
Galvenā ideja šajā ainaviskajā stāstā ir ielikt tādu vasaras brīvdienu relaksēto sajūtu, izveidojot paviljonu, jeb lapeni, kas būtu kā modernizēts Jūrmalas verandas attēlojums, kura funkcija būtu kalpot par vietu, kur socializēties. Plānā bija arī realizēt tādus kā urbānos dārziņus, kur iedzīvotāji varbūt varētu kaut ko iestādīt un izaudzēt, pēc montessori pieredzes parādot bērniem, kā izaug burkāni vai dilles. Protams, nav aizmirsts arī par sporta funkciju un rotaļu laukumiņu.
Kādas ir Jūsu personiskās sajūtas par Jūrmalu kā pilsētu, vai, teiksim, recepte harmoniskai tās izbaudīšanai?
Jāsaka, ka pēdējos gados Jūrmalā jūtos kā viesis un autoruzraudzības veicējs. Tas tieši tāpēc, ka Jūrmala vienā brīdī kļuva atsvešināta un nepievilcīga Latvijas iedzīvotājiem. Taču vēlā rudenī un ziemā tā ir brīnišķīga vieta pastaigai, kur var baudīt gan Jūrmalas ieliņas ar vēsturisko koka arhitektūru, gan plašo pludmali. Ejot pa Jomas ielas promenādi, ar saldējumu rokā, var atcerēties bērnību, iegriežoties arī Dubultu mākslas galerijā, kas ir fantastisks objekts kopējā Latvijas kontekstā.








Reģistrējies un dodies apskatīt unikālo projektu klātienē!